Oranžērija Ikdienišķi stāsti par draugiem.lv un mūsu draugiem
Februāris, 2014

Kas mēs esam? 40

24. martā Latvijā populārākais sociālais portāls draugiem.lv svinēs desmit gadu jubileju. Šo gadu laikā uzņēmums no trīs cilvēku veidota portāla pāraudzis nopietnā biznesā, kur nodarbināti vairāk nekā simts cilvēki. 

Turklāt sociālais tīkls, lai gan joprojām uzņēmuma galvenais peļņas avots, nu ir tikai viens no biznesiem, ko pārvalda Draugiem.lv grupa. Lai uzzinātu, ar ko vēl nodarbojas Draugiem.lv, žurnāls FHM uz sarunu aicināja uzņēmuma runasvīru Jāni Palkavnieku.

Desmit gadi sociālajam portālam – tas ir daudz?

Tas ir daudz. 

Kāpēc vispār radās draugiem.lv? 

Laurim Libertam [draugiem.lv dibinātājs un līdzīpašnieks – red. piezīme] bija kreklu bizness, ko gribējās pareklamēt. Lai to darītu medijos, nebija naudas. Tāpēc tikai izveidots draugiem.lv, kas pastāv un ir populārs joprojām. Starp citu, Lauris tagad ir atpakaļ pie drukas – viņš Amerikā vada drukas biznesus. 

Kurā vietā Amerikā?

Losandželosā. Viņš tur dzīvo jau vairākus gadus un uz Latviju vairs nebrauc pat uz Ziemassvētku balli. 

Draugiem.lv sākumā bija tikai viena no lietām, ko Lauris centās attīstīt?

Vēl bija kreklu bizness un nekustamā īpašuma sludinājumu portāls, draugiem.lv bija tikai trešais vai ceturtais projekts. Tagad šādu projektu ir daudz. Pirmais programmētājs, kas rakstīja draugiem.lv kodu, pie mums strādā joprojām. Iedomājies, kā būtu desmit gadus skatīties vienā un tajā pašā kodā? Tāpēc šobrīd mūsu programmētāji var pamainīties, parotēt. Liela daļa projektu, kas Draugiem.lv grupā ir radušies, nāk no iekšienes. 

Liela daļa projektu, kas Draugiem.lv grupā ir radušies, nāk no iekšienes
Darbinieks pats izdomā, ko vēlas darīt, un to īsteno. Otra daļa rodas pēc vajadzības. Piemēram, SMS risinājumi «Text2reach» radās tāpēc, ka mums vajadzēja piedāvāt klientiem veidu, kā norēķināties par draugiem.lv piedāvātajiem pakalpojumiem. Laikā, kad radās draugiem.lv, cilvēki baidījās par pakalpojumiem maksāt internetā, tāpēc izstrādājām SMS rīku. Ienākot mūsu birojā, pie durvīm sagaida elektroniskā sekretāre – ekrāns. Arī šo produktu mēs tagad tirgojam. Bet tas radās tikai tāpēc, ka mums likās nepieņemami pie ieejas nosēdināt cilvēku, kura vienīgā funkcija ir kādam piezvanīt un pateikt: «Eu, pie tevis atnāca!» Līdzīgi top arī jaunās draugiem.lv sadaļas. Tikko palaidām kino sadaļu, un tikai tāpēc, ka daudzi mūsu darbinieki ir kino fani.

Cik procentus no kopējā biznesa, ar ko nodarbojas Draugiem.lv grupa, aizņem pats portāls draugiem.lv?

Draugiem.lv grupā ir vairāk nekā 100 darbinieki, vairāk nekā 40 no viņiem strādā portālā. Dizaineri un programmētāji gan kādreiz tiek pieslēgti arī kādam citam projektam. Bet vienalga, draugiem.lv joprojām ir grupas lielākais uzņēmums. Visi mūsu pārējie uzņēmumi apmēram sešos mēnešos sāk nest peļņu. Ja nesāk, mēs tos klapējam ciet. 

Ko esat aizklapējuši ciet?

Mēs aizvērām draugiem.tv. Tehniski visu izdarījām inovatīvi un perfekti, bet nebijām aizdomājušies, ka TV satura bizness ir haizivju dīķis. Kur vien gājām un teicām, ka par saturu, ko mums dos, pretī dosim naudu, bet mums atbildēja, ka pie viņiem jau atnākuši citi kungi, kuri teikuši: ja sadarbosies ar mums, ar viņiem vairs nestrādās. Neko tādu nebijām paredzējuši. Vēl bija labs projekts «SportSnaps», kur jebkurš fotogrāfs varētu fotografēt sacensības, pēc tam «SportSnaps» augšupielādēt savas bildes, un sportists vēlāk pēc sava numura varētu fotogrāfijas atrast un nopirkt. Bet kaut kā tas neaizgāja. 

Bet kaut kā tas neaizgāja
Viens darbinieks uztaisīja platformu «ProDesk» sociālo mediju ekspertiem, kur vienā vietā var redzēt visu analītiku, visus sociālo tīklu kontus. Rīks aizgāja un sāka labi strādāt. Bet tad mēs sākām apkalpot klientus un ātri vien sapratām, ka no tā ir jāatsakās. Lai strādātu ātri un labi, būtu vajadzīgs liels resurss, bet tikai reti kura firma par to ir gatava maksāt. Šim biznesam nogriezām apkalpošanas pusi. Viena no mūsu vērtībām ir tāda, ka darbinieks drīkst eksperimentēt. Pie mums nav tā – ja kādam kaut kas nesanāk, tad viņu atlaiž un vēl piedzen naudu. 
Jānis Palkavnieks, draugiem.lv runasvīrs

Kādi īsti uzņēmumi ietilpst draugiem.lv grupā?

Kolektīvās iepirkšanās portāls perkamkopa.lv, «Mapon» – autoparka kontroles sistēma, «Text2reach» – SMS mārketings, «ProDesk» – rīks sociālo mediju profesionālai apkalpošanai, «Vendon» – tirdzniecības automātu kontroles sistēma, «Startup Vitamins» – iedvesmojošu plakātu ražošana, «Printful» – tipogrāfija, kas sniedz ārpakalpojumus, un «Istabai», kas ir mājas siltuma taupības rīks un citi. 

Tad vairs neesat tikai IT uzņēmums, bet ražojat arī dzelžus?

Jā, trīs kompānijas ražo dzelžus. Tepat uz vietas Latvijā arī visu ražojam. Bet produkcija ir paredzēta visai pasaulei. «Vendon» ražo tikai pārējai pasaulei, jo Latvijā ir tikai 2000 tirdzniecības automātu. Šobrīd notiek nopietnas sarunas ar pašu automātu ražotājiem. «Istabai» iekārtas jau pusotru gadu testējam tepat Latvijā, bet, protams, skatāmies uz Eiropas tirgu. «Mapon» jau ir plašs klientu loks Eiropā.

Kā jūs šajos tirgos tiekat?

Braukājam pa izstādēm. Bet būtisks ir arī interneta mārketings. Protams, svarīgas ir sabiedriskās attiecības – tikt pie publicitātes tehnoloģiju blogos.

Bet peļņas ziņā draugiem.lv joprojām ir ienesīgākais Draugiem.lv grupas bizness?

Jā, draugiem.lv joprojām ir lielākais apgrozījums un arī darbinieku skaits. Tas ir grupas mātesuzņēmums.

Kā pa šiem desmit gadiem ir audzis draugiem.lv darbinieku skaits?

Sākotnēji Agris Tamanis [draugiem.lv dibinātājs un līdzīpašnieks – red. piezīme] portālam piesaistīja džekus, ko pazina no iepriekšējo darbavietu laikiem. Darbinieku skaits bija apmēram 20 cilvēki. Tad vēl draugiem.lv atradās Bruņinieku ielā – dzīvoklī, kur tagad ir darbinieku kojas. Kad uz turieni aizeju, tad brīnos, kā draugiem.lv varēja būt tik nelielās telpās. Draugiem.lv auga un mēs pārvācāmies uz «Sapņu fabriku», tur bijām jau kādi 60 cilvēki. Pēdējo divu gadu laikā pieaugums ir bijis straujāks. Agrāk, ja bija kāds jauns darbinieks, tas bija notikums. Tagad gandrīz katru nedēļu kādu ieved: «Sveiki, šis ir mūsu jaunais darbinieks!» Nu jau tas kļuvis par rutīnu. 

Kāds ir draugiem.lv darbinieku vidējais vecums? Uz aci izskatās, ka apmēram 28 gadi...

Tā arī varētu būt. Tagad gan tas puisis vairs pie mums nestrādā, taču mūsu jaunākajam darbiniekam bija 15 gadi. Pagājušogad Ziemassvētkos pirmo darbinieku aizlaidām pensijā. Reiz pie mums atnāca sieviete, kura uzskatīja: tāpēc, ka viņai ir 45 gadi, mēs viņu darbā neņemsim, jo valda stereotips, ka IT uzņēmumos ņem tikai jaunos. 

Mūs interesē tikai prasmes un iemaņas, nevis vecums vai dzimums. Mums ir svarīgi, lai cilvēks būtu izglītots.– Jānis Palkavnieks

Kā ar iepriekš minēto piecpadsmitgadīgo puisi?

Viņš jau no 13 gadu vecuma programmēja un tirgoja aplikācijas! Bet arī viņam mēs prasījām atzīmju izrakstus. Citādi čalis izdomātu, ka viņš tagad strādā un neko citu viņam vairs nevajag. Pie mums strādā arī cilvēki, kuriem ir pilnīgi cita izglītība. Kolēģis, kurš vada «ProDesk» un «Text2reach», ir jūrnieks.

Darbinieku mācības apmaksājat?

Nav tā, ka mums būtu speciāla programma: lūk, tev nauda, ej un mācies. Piemēram, man vienubrīd bija daudz darba ar ārzemju presi un vajadzēja uzlabot angļu valodas zināšanas. Tāpēc pusgadu mācījos angļu valodas kursos. Dažas mūsu jaunās meitenes neprot krievu valodu, tāpēc viņas iet un apgūst to. Administratori mācās klientu apkalpošanu – kas jādara, ja kāds zvana un saka, ka esi pēdējais maita. 

Iepriekš minēji, ka draugiem.lv biroja vecajās telpās tagad esot darbinieku kopmītnes. Kas tās izmanto?

Tā ir tāda forša komunalka ar virtuvi un lielu guļamistabu, kur dzīvo daži mūsu jaunie puiši. Tur ir pārbāzts ar visādiem gadžetiem, ko viņi paši ir programmējuši un taisījuši. Viņi tur ir uztaisījuši, piemēram, gudro kaķu māju...

Kādi draugiem.lv darbiniekiem vēl ir bonusi?

Mēs nodrošinām pusdienas, transportu un visa veida pabalstus. Vēl viens bonuss ir dzimšanas dienas brīvdiena. Šo brīvo dienu var paņemt dzimšanas dienas nedēļā, kaut vai nākamajā dienā pēc dzimšanas dienas. Piedāvājam biļetes uz gandrīz visiem kultūras un sporta pasākumiem. Apmaksājam jebkādas sporta aktivitātes. Vairāki kolēģi izveidoja mūzikas grupu, mēs viņiem apmaksājām vokālos pedagogus un ierakstu studiju. Pēc tam Ziemassvētkos viņi mums uzstājās. 

Kā draugiem.lv izskatās tehniski?

Mēs sadarbojamies ar «Telia Latvija», mūsu serveri glabājas telpā ar pareizām gaismām un temperatūru. Šī telpa atrodas citā telpā, kas atrodas lielā angārā, pie kura dežurē policists ar pistoli. Vizuāli tas izskatās pēc skapjiem, kur mirgo lampiņas un ir vadiņi, un nezinātājam labāk tur klāt neķerties. 

Seko lapai

Programmēt var arī no ārzemēm. Neesat kādreiz domājuši, ka varētu pārcelties , teiksim, uz Gibraltāru, kur ir gan siltāks, gan zemāki nodokļi?

Pilnīgi bez patosa varu teikt, ka Agrim ir ļoti svarīgi strādāt Latvijā. Mēs šeit nodrošinām vairāk nekā 100 labi atalgotas darbvietas. Mēs ļoti bieži aicinām pie sevis studentus un uzņēmējus un rādām, kā strādājam. Viena no mūsu vērtībām ir absolūts godīgums. Daudzi domās, ka tas atkal ir patoss. Bet mēs patiešām cenšamies – vārds «cenšamies» tikai tāpēc, ka ne vienmēr, protams, sanāk, – attiecībā pret citiem uzņēmējiem, valsti vai jebko citu būt godīgi. 
Mēs gribam pierādīt, ka arī Latvijā var nopelnīt naudu ar godīgu biznesu

Mēs gribam pierādīt, ka arī Latvijā var nopelnīt naudu ar godīgu biznesu. Bet, kā jau sākumā teicu, Lauris strādā Losandželosā. Pie viņa kādreiz kāds programmētājs uz nedēļu aizbrauc pastrādāt. Šāda lieta gan tiek praktizēta. Vai mēs visi varētu pārcelties uz Losandželosu? Būsim godīgi, tādas iespējas nav. 

Tagad jūs citiem rādāt, kā strādājat, bet kur paši ņēmāt modeli, kā izskatīsies draugiem.lv birojs?

Agris un Lauris no dažādām vietām ir paņēmuši labāko. Agris ir atbildīgs par vidi, un viņš ir tas, kurš izdomā, ka mums vajag zaļo terasi vai stilīgu konferenču zāli. Nesen pie mums bija studentu grupa, kur kāds vaicāja, kā mēs radot inovācijas. Vai mums esot inovāciju sapulces? Jūs sanākat kopā un katrs izdomājat vienu inovāciju? Nu nav mums tādu inovāciju sapulču. Vienīgais veids, kā veicināt radošumu un inovācijas, ir radīt vidi un apstākļus, lai tas varētu notikt. Nedomāju, ka cilvēks var būt inovatīvs, ja viņš neapmeklē teātrus, izstādes un kultūras pasākumus. Ja vide būtu pelēks būcenītis, būtu grūti padomāt. Kaut ko esam kaut kur aizņēmušies, kaut ko izdomājuši paši. Piemēram, dzimšanas dienas brīvdiena. 

Vienīgais veids, kā veicināt radošumu un inovācijas, ir radīt vidi un apstākļus, lai tas varētu notikt
Agrāk kā visi dāvinājām dāvanu karti. Bet kas cilvēkam var būt vērtīgāks par brīvdienu? Tās pašas pusdienas – tā ir elementāra lieta. Iedomājies, tu sēdi, strādā un tev nav jādomā, kur aiziet paēst. Pirms desmit gadiem arī mēs strādājām citādāk, kaut kas ir nācis klāt, kaut kas gājis prom. Pirms pieciem gadiem darbiniekiem obligāti uz ballītēm līdzi bija jāņem divi draugi, citādi nesanāca ballīte. Tagad mums ir divi pasākumi, uz kuriem ejam bez otrām pusēm, jo mēs vienkārši esam 100 cilvēki. Attīstība gadu gaitā ir dabiska.

Jūsu darbiniekus nepārpērk ārzemju uzņēmumi?

Tādi gadījumi ir bijuši. Tomēr kadru mainība ir maza, darbinieki prom iet reti. Ir gadījumi, kad kāds neiztur pārbaudes laiku, ir gadījumi, kad ir disciplināri pārkāpumi. Daži darbinieki dibina paši savus uzņēmumus. Protams, ir arī programmētāji, kurus pārpērk, bet mēs tajā pārpirkšanas cīņā neiesaistāmies. Ja reiz jau bija nekustamo īpašumu burbulis, mēs negribam piedalīties programmētāju burbuļa radīšanā. Viena lieta, ko nevar izstāstīt ar vārdiem, ir iekšējā atmosfēra un vadības attieksme pret darbiniekiem. Tas arī ir bonuss. Daudzi mūsu darbinieki nemaz nezina, kā strādā lielajos korporatīvajos uzņēmumos. Mums visi ir savējie. Hierarhija ir tikai formāla. 

Jūs citus, jau gatavus biznesus esat pirkuši?

Teorētiski mēs visas iekārtas varētu piepirkt un pārprogrammēt. Bet mēs to nedarām, jo, taisot pats, tu zini, kas tur ir iekšā. Tāpēc uzņēmumu nopirkšana nav mūsu stils. 

Jūs pašus kāds ir gribējis pirkt?

Ar draugiem.lv tā ir bijis vairākkārt, īpaši pirms pāris gadiem. Jāsaprot, ka šis bizness nav uztaisīts tikai tāpēc, lai pelnītu. Protams, galvenais ir peļņa, bet iedomājies īpašniekus un darbiniekus, kas šeit strādā jau gadiem. Viņi nāk uz darbu, kur viss ir pašu radīts un kur var nodarboties ar lietām, kas pašiem patīk. Piedāvājumi ir bijuši, bet tie ir bijuši nenopietni. Mēs nemaz negaidām, ka tagad kāds nāks un piedāvās cenu. Drīzāk pie mums nāk lūgt investīcijas. Savulaik, starp citu, mēs šur tu arī investējām, taču bija vairākas negatīvas lietas. 
Drīzāk pie mums nāk lūgt investīcijas
Piemēram, atnāk cilvēks un saka: man ir ideja, bet nestāstīšu, kāda, jo jūs to nozagsiet. Bet kāpēc tad tu pie mums atnāci? Mums ir pārmests, ka esam nozaguši kādu ideju, piemēram, par draugiem.tv, kaut gan patiesībā pasaulē interneta televīzija darbojas jau daudzus gadus. Mēs to neizdomājām pirmie. Vēl bija cilvēki, kuri nāca ar idejām, bet teica, ka paši tās neīstenos. Tad es iedomājos, ka pie manis pirms gadiem desmit atnāktu kāds cilvēks un teiktu: «Uztaisām tādu portālu, kur rakstām tikai 140 zīmes un publicējam. Es tev sekošu, tu man sekosi, un viss notiks!» Par viņu taču smietos! Bet tie džeki paši tam ticēja un tikai tāpēc paši to arī uztaisīja. 

Draugiem.lv joprojām visvairāk pelna ar profila skatījumu statistiku?

Jā. Bieži vien var dzirdēt, ka draugiem.lv viss it kā esot par maksu. Patiesībā visas pamatfunkcijas ir par velti. Par maksu ir tikai papildiespējas. Nekur pasaulē statistiku nepiedāvā. Ir portāli, no kuriem cilvēki ir atteikušies tieši statistikas dēļ. Mums tas ir populārākais pakalpojums, un Draugiem.lv statistikas dēļ Latvijā notiek brīnumu lietas. Katrs trešais, kas tagad ir apprecējies, ir iepazinies draugiem.lv, apskatoties otra cilvēka profilu. «LinkedIn» tikai pirms diviem gadiem ieviesa statistiku. Populāra ir arī galeriju statistika. Kāpēc es ieliku bildes? Lai parādītu, cik esmu foršs. Protams, es gribu redzēt, kurš tās bildes ir redzējis un nav neko ierakstījis komentāros. Nu jau vairāk kā divus gadus neņemam maksu par bilžu vietām, un tas ir tehnisku iemeslu dēļ. Jo tagad telefoniem ir lielāka atmiņa, nekā agrāk bija datoriem. Agrāk mēs vienkārši nevarējām atļauties uzturēt serverus. Nedod Dievs, pirms desmit gadiem cilvēks bija aizbraucis uz Ēģipti – uzreiz bija 200 bildes galerijā. Tagad, starp citu, cilvēki bildes liek mazāk. Un maksa bija tikai tāpēc, lai ierobežotu apjomu. 

Cik cilvēku šobrīd lieto draugiem.lv?

Pēdējos gados tie ir stabili 1,2 miljoni lietotāju. Citi globālie sociālie mediji ir ietekmējuši to, ka mums ir sīva konkurences cīņa. Bet pozitīvi ir tas, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur vietējais sociālais tīkls joprojām ir lielākais. Mūsuprāt, tas ir tādēļ, ka draugiem.lv ir ļoti personiska vieta.«Facebook» un «Twitter» ir kā lidosta, bet draugiem.lv ir vieta, kur ir atrodas ģimene, skolas un bērnības draugi. Labā lieta ir tā: kamēr globālajiem portāliem statistika aug, mums tā nesarūk. Cilvēki, kas draugiem.lv lieto jau desmit gadus, turpina to lietot, bet jaunieši ir iemanījušies lietot trīs sociālos tīklus paralēli. Viņiem ir konts ne tikai «Facebook», bet vēl kādā tīklā, par kuru mēs pat nezinām, ka tāds eksistē. Viņi māk ātri pārslēgties. 

Brīdī, kad «Facebook» bija uzrāviens, trauksmes sajūta nebija?

Protams, bija. Taču kā uz konkurentu mēs neskatāmies tikai uz «Facebook», bet uz visiem portāliem, kas ir līdzīgi. «Twitter» un «Instagram» nav mūsu konkurenti, bet «Google+» jau ir. Arī «vKontakte» un «Odnoklasniki» ir ļoti lieli portāli, ar kuriem mēs konkurējam. 

Neteikšu, ka mums ir trauksmes sajūta, taču mēs ar šiem portāliem rēķināmies
Neteikšu, ka mums ir trauksmes sajūta, taču mēs ar šiem portāliem rēķināmies. Pie mums «Google+» nav populārs, bet ir valstis, kur tas ir līdzvērtīgs «Facebook». Un varbūt «Facebook» kādubrīd būs jābaidās no kāda pavisam jauna spēlētāja. To nekad nevar zināt.

Kāpēc draugiem.lv neizdevās kļūt par globālu spēlētāju?

Mums vienubrīd bija pat 22 valodas… Problēma bija tā, ka mēs draugiem.lv saturu tulkojām. Draugiem.lv unikalitāte Latvijā ir tā, ka mēs spējam reaģēt uz vienalga kādu notikumu. Lāčplēša dienā mēs izglītojam par brīvības cīņām, Jāņos stāstām, kā siet sieru, mēs reaģējam uz dažādiem notikumiem. Citās valstīs mēs portālu brutāli tulkojām, bet tas, kā izrādījās, vietējos apstākļos īsti nedarbojās. Un tas attiecas ne tikai uz Draugiem.lv vien. Reiz runāju ar «Laimas» mārketinga cilvēkiem – izrādās, ka Latvijā un Lietuvā viena un tā pati šokolāde tiek tirgota dažādos iepakojumos, jo lietuviešiem patīk šokolāde dzeltenā iepakojumā, nevis kā pie mums – brūnā. Vai mums kaut kas tāds ienāktu prātā? Diezin vai. 

Cilvēku aktivitātēm «Facebook» seko līdzi arī tādi kantori kā CIP un FIB. Latvijā jums ar ko līdzīgu ir nācies saskarties?

Mūsu programmētāji ir ļoti profesionāli, un es ticu, ka viņi ir profesionālāki par speciālistiem no drošības iestādēm, kas varētu interesēties par mums. Bet mums ir izveidojusies cieša sadarbība ar drošības iestādēm, ja tām jāizmeklē kāds noziegums. Viņi nāk ar tiesneša sankciju, un mums ir viens cilvēks, kurš var piekļūt privātām lietām. Ir bijuši mēģinājumi lūgt iedot tiešo pieeju, lai policijai pie mums nav jābrauc. Mēs to nekad neesam devuši, jo tas nav likumīgi. Ja nu kāds gribēs apskatīties arī bijušās brūtes saraksti? Tāpēc izlēmām palikt stingri pie likuma burta. 

Jūs paši kaut kā kontrolējat saturu, ko veido lietotāji? Lai atceramies kaut vai kolēģu no ask.fm gadījumu, kur portāls tikai vainots meitenes pašnāvībā…

Mums ir portāla lietošanas noteikumi, kuros ir atrunāts, kas portālā drīkst notikt un kas ne. Pozitīvi ir tas, ka 99 procentos gadījumu sūdzības par kaut ko, kas neapmierina, mēs saņemam no portāla lietotājiem. Ja paši kaut ko nepamanām, pāris stundu laikā mums ir pieci ziņojumi, ka, lūk, ka tur kaut kas nav kārtībā. Protams, ziņojumi ir arī par tādiem komentāriem kā «tu esi stulbenis». Līdzīgi kā policijai, arī mums ir viltus izsaukumi. Cepuri nost lietotāju priekšā, kas paši rūpējas par kārtību. 

Britu premjerministrs Deivids Kamerons aicināja portālu ask.fm boikotēt. Es biju šokēts par to, ka mūsu politiķi uz šo situāciju nekā nereaģēja!– Jānis Palkavnieks
Runājot par ask.fm, es arī ar tiem puišiem sazinājos un stāstīju, ka viņi nav vainīgi. Redzēju interviju ar britu premjerministru Deividu Kameronu, kurā viņš aicināja portālu boikotēt. Es iedomājos, ka arī viņam tad taču būtu jāuzņemas atbildība par visām slepkavībām, avārijām un nelaimēm, kas notiek zemē, kuru pārvalda viņš. Es par to biju šokēts. Un es biju šokēts arī par to, ka mūsu politiķi uz šo situāciju nekā nereaģēja. Ja es, piemēram, nosūtītu vēstuli ar tekstu «Maita, mirsti!», varētu taču slēgt arī «Latvijas Pastu»! Tas ir aplami. 

Kā jums veicas ar viltus profilu apkarošanu?

Mums ir sistēma, kas tikko izveidotos profilus atpazīst ļoti labi. Ja profils ir feiks, bet tam ir atbilstoša bilde un normāls vārds, tas, visticamāk, var pastāvēt. Bet pēc pirmajiem ziņojumiem mēs šādu profilu dzēšam. Dienā tie ir vairāki desmiti gadījumu. Visbiežāk šis viltus profils nav ne Vairai Vīķei-Freibergai, ne Ģirtam Ķesterim, bet vienkārši, lai kādu izsekotu un apskatītu. 

Hakeru uzbrukumus esat piedzīvojuši?

Tāda tehniska hakerošana bijusi nav. Bet ir bijuši mēģinājumi izkrāpt lietotāju datus. Proti, tika izveidota vizuāli līdzīga lapa kā draugiem.lv, kur, ievadot savus datus, tie nonāca pie krāpniekiem, kas pēc tam centās izkrāpt naudu. Lauzējiem mēs neesam interesanti. Mums jau nekā nav un portālā nestāv nauda. Lai ielauztos portālā, jābūt zināšanām. Bet kurš džeks ar zināšanām gribēs ielauzties portālā, kurā nekā interesanta nav, zinot, ka par to draud kriminālatbildība?

Uz desmit gadu jubileju portāla draugiem.lv lietotāji var gaidīt kādus pārsteigumus?

Kad mums bija piecu gadu jubileja, portālam mainījām vizuālo noformējumu un funkcijas. Katru dienu tiek ieviests kaut kas jauns, bet kas būs tieši uz desmit gadiem - to lietotāji uzzinās dienā, kad tas notiks. 

Rakstā publicēti žurnāla For Him Magazine (FHM) intervijas fragmenti.

Intervija: Artis Kamals, Sandris Metuzāls

Foto: Toms Norde

61 cilvēkam patīk

Vairāk