Kam mums pāva stāja un smaids?
Mirzakarīms Norbekovs
Savulaik man nācās strādāt organizācijā, kas apkalpoja bijušos dižvīrus – nomenklatūru.
Reiz mans kolēģis, norādīdams uz kādu pacientu, secināja: “Šis cilvēks ir vesels.” Es nenoticēju, tāpēc ka parāk labi viņu pazinu: bijušais ministrs, kurš jau daudzus gadus mocījās ar ielaistu Parkinsona slimību. Tas ir smadzeņu bojājums, jūs taču zināt, vai ne?
Viena no šīs slimības pazīmēm – cilvēkam nav mīmikas. Seja kļūst kā maska.
Pēc pilnas programmas viņu izmeklējis, secināju, ka šis vīrs ir vesels. Sāku iztaujāt: “Kur un kā jūs ārstējāties?”
Viņš man stāstīja par kaut kādu tur Svētnīcu, bet, godīgi sakot, tolaik es tam sevišķu nozīmi nepiešķīru. Nākamajā gadā profilaktiskās apskates gaitā atklājām, ka viņa pēdās gājuši vēl četri večukiņi. Pensionētais ministrs šos bija aizsūtījis turpat, kur pats atguvis veselību.
 Izrādījās –
kalnos ir Uguns pielūdzēju svētnīca, kur…... Lasīt tālāk

Enerģija diviem Katram ir tā sauktais smalkais ķermenis, kurš sastāv no enerģijas laukiem, kas ietiecas gan cilvēka ķermenī, gan atrodas ārpus tā. Tāpēc, diviem cilvēkiem kontaktējoties, viņi viens uz otru iedarbojas ne tikai fiziski, bet arī enerģētiski.
Būt enerģētiski harmoniskam pārim ir ļoti svarīgi, jo mēs taču esam tik atšķirīgi un ir nepieciešams pierast vienam pie otra, noskaņoties uz mīļotā cilvēka enerģijas viļņa.
Parasti cilvēkiem čakras vērušās dažādi. Stresi, negatīvās emocijas, kompleksi un pat troksnis var iedarboties uz smalko ķermeni un veicināt čakru aizvēršanos.
Piedāvājam praktiskus vingrinājumus divu cilvēku enerģiju harmonizēšanai. Vingrinājumus var izpildīt arī neizģērbušies. Ieteicams, lai šo nodarbju laikāfonā skanētu liega mūzika.

1. vingrinājums
AKVĀRIJS
Bieži vien intīmo dzīvi traucē domas, kas atnākušas līdzi no darba u. c. Pārcilājam savas kļūdas, nosodām sevi par tām, kaļam plānus rītdienai... Pa…... Lasīt tālāk

Druīdi – magi vai meža gari?

Kāda mazāk populāra versija par druīdiem
Vārda “druīds” izcelsme nav īsti zināma. Sengrieķu meža dievības sauca par “driādām”, sanskritā “dru” nozīmē “mežs”, galli ar vārdu “druidhs” apzīmēja tādus jēdzienus kā “gudrais” vai “burvis”.
Arī par paša druīdu ordeņa izcelsmi konkrētu ziņu nav. Ir tikai pieņēmumi, kas vairāk vai mazāk balstās uz hronistu liecībām, bet ne pārliecinošiem arheoloģiskiem atklājumiem.
Lūk, viena no versijām, kuru publiskojis vēstures zinātņu profesors Aleksejs Kuļskis, Krievijas druīdu pētnieku grupas vadītājs. Viņi uzskata, ka
druīdu ordeņa dibinātājs bijis Zigge.Aziātu cilts Azera, kuras vadonis bija viedais Zigge, pārcēlās no savām apdzīvotajām vietām Kaspijas jūras krastos uz Eiropas ziemeļiem. Zigges dēli kļuva par Krievijas, Saksijas, Gallijas un Dānijas valdoņiem, bet pats Zigge Zviedrijā tika iesvētīts Mistērijās un nodibināja impēriju, kuras centru nodēvēja savā vārdā – par Ziggunu. Zigge…... Lasīt tālāk

Zinātniski pierādāmais Dievs
Kopš Galileo Galileja teiktā 1633. gadā: „Un tomēr viņa griežas!” (Ap Sauli) (E pur si muove!), kas apgāza visu laiku uzskatu par Zemi kā Kosmosa centru, cilvēces dižākos prātus nodarbina doma par citām pasaulēm plašajā Visumā.
Vidvuds Bormanis


Fermī paradokss
Zinātniskās sabiedrības apziņā doma, ka kosmosā eksistē arī citas attīstītas civilizācijas, aktualizējās pēc talantīgā itāļu izcelsmes kodolfiziķa Enriko Fermī nejaušās atklāsmes. Reiz pēc pusdienām Losalamosas (ASV, New Mexico) kodollaboratorijas ēdnīca Fermī aiz gara laika pārrunāja ar kolēģiem iespējas sastapt citas civilizācijas. Veicot uz salvetes nelielus aprēķinus, cik ātri civilizācijas varētu izplatīties pa mūsu galaktiku, viņš izsaucās: „Bet kur tad viņi ir? Spriežot pēc aprēķiniem, viņu kosmiskajiem kuģiem jau sen vajadzētu būt šeit!” Kāda tad bija Fermī aprēķinu būtība?
Vispirms viņš aprēķināja tehnoloģiskās civilizācijas attīstības tempus, tad mēģi…... Lasīt tālāk

Pēc statistikas aptuveni trešdaļu dzīves, tātad apmēram 22–26 gadus, cilvēks pavada miegā. Lielākoties naktis ir piepildītas sapņiem, no kuriem paši spilgtākie un satraucošākie atstāj uz mums neizdzēšamu iespaidu. Kas ir sapņi, no kurienes nāk un ko nozīmē, – lūk, mūsu sarunas tēma.

Piedalās:
Rudīte Raudupe, psiholoģe ezoteriķe,
Nikolajs Ščerbakovs, ārsts psihiatrs,
Velta Karnilavičiene, astropsiholoģe,
Valdis Svirskis, filozofs,
Līga Zītara, žurnāla MISTĒRIJA korespondente.

Un vaicāja reiz Dievs pirmajam cilvēkam Ādamam:”Tu, kas esi paša acīm skatījis visu manis radīto, vai ir kaut viens darbs, kas līdzinātos tev?” Un atbildēja Ādams: “Nē, ak Dievs, bet, lūdzu, radi jel otru, kas būtu līdzīgs man, dzīvotu kopā ar mani un, tāpat kā es, pielūgtu Tevi...”
Dievs uzklausīja Ādamu un, kamēr tas aizmidzis bija, radīja Havvu (Ievu) un nolika to pie vīrieša galvgaļa. Kad Ādams pamodās, Visuaugstais jautāja: “Kas tur pie tava galvgaļa sēd?” Bet Ād…... Lasīt tālāk

Ivars Ozoliņš “Dvēsele – cilvēka individualitātes garīgais aspekts. Vairumā seno kultūru uzskatīts, ka dvēselei ir viena vai vairākas sēdvietas cilvēka ķermenī, un ka tai ir spēja pamest ķermeni miega laikā. Senajā Ēģiptē dvēseli attēloja kā piekūnu ar cilvēka galvu, senajā Grieķijā – kā taurenīti. Vēl viena dvēseles personifikācija grieķu mitoloģijā bija skaistule Psīhe, kas, iespējams, ietekmēja kristiešu ticējumu tam, ka dvēsele izskatās kā maza spārnota sieviete. Kristiešu svētos atainoja situācijās, kurās no to mutēm izlido balodis – dvēseles simbols. Viduslaiku Rietumu māksla dvēseli attēloja kā kailu bērniņu. Mistiskajās tradīcijās, piemēram, semītu, dvēsele ir gaismas zibsnis.”1


Pirmatnējais cilvēks (arī senlatvietis) dvēseli uzskatīja par savu dubultnieku (ēnu) ar visām tās vajadzībām un ieradumiem, tieksmēm, priekiem un bēdām. Dvēsele viņam bija ķermeņa neatņemama sastāvdaļa.
Pirmie Rietumu kultūras filozofu – seno grieķu – pārstāvji pitagorieši2 do…... Lasīt tālāk

Problēmas ar atmosfēru un Ieva no zelta raktuvēm
Ira Aleksejeva
Esam pieļāvuši daudz kļūdu, jo mūsu apziņa nezina, kā dzīvot harmonijā ar paša organismu – Māti Zemi. Tas, kas notiek ar zemi, līdzinās vēža vai citas nāvējošas slimības simptomiem. Pavisam nesen, 20 gs. sākumā, uz zemes bija 30 miljoni dažāda veida dzīvo organismu. 1993. g. – vairs tikai 15 miljoni. Šīs dzīvības formas radītas vairāku miljardu gadu gaitā, pēc kosmosa mērogiem – acumirklī, tikai simts gadu laikā puse dzīvības uz mūsu dārgās planētas ir izmirusi! Vai tas neliek aizdomāties?

Atmosfēras problēmas jau samilzušas līdz galējai robežai – ozona slānis ir kā Šveices siers ar maziem caurumiem un lieliem caurumiem virs Dienvidpola un Ziemeļpola. Tas ir dzīvs, neizturīgs, 183 cm slānis, kurš pastāvīgi atjaunojas.
Par to zināms ļoti maz. Un cilvēki zinātu vēl mazāk, ja ne ultravioletais starojums, kas sasniedz Zemi
Ozona caurumi rodas dažādu ķīmisku vielu iedarbībā. Tā ol…... Lasīt tālāk

Kas mums dod prieku dzīvē?
Pēdējos gados psiholoģijā pieaug interese par pozitīvo psiholoģiju. 90. gadu beigās M. Seligmans – viens no pozitīvās psiholoģijas pamatlicējiem – jautāja: “Kur paliek mīlestības pozitīvā daļa, kur paliek spēles, mūzikas un pozitīvo pārdzīvojumu pozitīvā daļa? Kāpēc psiholoģijai jāpievēršas dzīves ciešanu pusei? Kas pētīs prieka, mīlestības un radošā pacēluma psiholoģiju? Kāpēc cilvēki iet pie dziedniekiem, astrologiem, zīlniekiem, kāpēc ne tik bieži pie psihologiem?”
Guna Svence
Psiholoģija tradicionāli nodarbojusies ar vardarbības seku likvidēšanu, histērijām, atkarībām, zaudējumiem. Taču šodien šī zinātne aicina pievērsties arī dzīves pozitīvajai pusei.
Laime, optimisms, ticība, pašpaļāvība, radošais pacēlums, harmonija – lūk, temati, par ko raksta psihologi – laimes terapijas pārstāvji.
Dažas atziņas…
Ar ko nozīmīga pozitīva enerģija (laime, atzinība, prieks)?
Ir pierādīts, ka tā
* pagarina mūžu,
* nodroši…... Lasīt tālāk

Vidvuds Bormanis

Tieksme pēc aizliegtā augļa, tāpat kā godkāre, ir tikpat sena kā cilvēce. Šīs ligas nepagāja secen arī tik cienījamai zinātnei kā paleoantropoloģija. Pat vēl vairāk – tur, kur ir tik trausls līdzsvars starp zinātni un ticību, paveras itin plašs darbalauks īstenības viltotājiem. Laikam pazīstamākais šāds falsifikācijas gadījumus, kad godājamus zinātnieku vadīja goda un slavas kāre, ir tā sauktais

Piltdaunas cilvēks.

„Piltdaunas cilvēka” galvaskausa atklājuma gaita ir slikti dokumentēta. Par to var spriest tikai pēc tā atklājēja Čārlza Dousona ziņojuma Londonas Ģeoloģiskajā biedrībā 1912. gada 18. decembrī. Viņš pavēstīja, ka dabūjis šo galvaskausu 1908. gadā no kāda Piltdaunas grantsraktuvju strādnieka, kurš atradis galvaskausu rakdams tranšeju un turklāt stipri sabojājis to. Tā kā Dousons bija pazīstams kā vietējais senatnes pētniecības entuziasts, tad strādnieks šos kaulus pēc pāris dienām atdevis viņam. Vēlāk viņš devies apsekot atraduma…... Lasīt tālāk

Uzraksts smiltīs / Gravējums akmenī Divi draugi gāja pa tuksnesi. Kādā ceļojuma brīdī viņi sastrīdējās, un viens no viņiem iesita otram pa seju. Kaut arī bija sāpīgi, nesakot ne vārda, cietušais uzrakstīja smiltīs: «Šodien mans labākais draugs iesita man pa seju.»
 
Viņi turpināja iet, kamēr nonāca līdz oāzei, kur nolēma izpeldēties. Tas no viņiem, kurš saņēma sitienu sejā, iestiga dūksnājā un sāka grimt, bet draugs viņu izglāba. Atguvies no notikušā, viņš iekala akmenī: «Šodien mans labākais draugs izglāba man dzīvību.»
 
Tad viņa draugs jautāja: «Pēc tam, kad es tev iesitu, tu uzrakstīji smiltīs, bet tagad akmenī. Kāpēc?» Otrs atbildēja: «Kad kāds nodara mums pāri, mums tas ir jāraksta smiltīs, kur piedošanas vēji var visu nodzēst. Bet, kad kāds mums izdara ko labu, mums tas ir jāiekaļ akmenī, kur neviens vējš to vairs nekad nespēs nodzēst.» Citiem vārdiem sakot, mācieties sāpes rakstīt smiltīs, bet ieguvumus kalt akmenī.
 
Dhīrašanta dāsa
http://www.dhirashanta.com
... Lasīt tālāk