Laime. Tā visiem tiek sniegta par velti, neviens nepaliek bešā. Un tomēr – noteikt, kas ir laime, nav iespējams. Vienam tā ir – rast mūžīgās jaunības eliksīru, otram – mīlestību, vēl kādam nevajag neko citu, kā vien to, lai kaimiņš aiz sienas reiz beigtu spēlēt krievu deju mūziku. 

Bet, ja savas vēlmes vajadzētu izsacīt vārdos, mēs visi vienā balsī sauktu: gribu būt laimīgs! Un viss!

Agnese Bajele

Franču filozofs Žans Žaks Ruso uzskatīja – lai cilvēks justos laimīgs, nepieciešami 3 priekšnoteikumi:

·labs kuņģis,

·labs bankas rēķins,

·labs pavārs.

Kozma Prutkovs* savukārt pamācīja:

“Ja gribi kļūt laimīgs – esi tāds.”

Līdzīgus vārdus ir teicis Florences valdnieks un dzejnieks Lorenco Mediči:

“Gribi laimi – esi laimīgs! Šodien vai rīt – vienalga!”

Neraugoties uz to, ka mēs visi vēlamies būt laimīgi, tikai nedaudzi spēj pateikt –

KAS IR LAIME

 Par laimi izteikušies visu laiku un tautu domātāji.

To, ka laime nav ne naudā, ne baudā, pat ne varā, cilvēki sapratuši jau sen. Puškin

... Lasīt tālāk

Katrs basām kājām sperts solis ir viena dzīvei pievienota minūte.
Sebastjans Kneips

Fiziologi pierādījuši, ka pēda ir cilvēka ķermeņa visspēcīgākā refleksorā zona. Vienā tās kvadrātcentimetrā ir vairāk mehānisko un termisko receptoru nekā jebkurā citā ādas rajonā. Staigājot basām kājām, receptoru aktivitāte pieaug, vārdu sakot, pastiprinās bioloģiski aktīvo punktu darbība.

Apavi nodrošina kājām pastāvīgu ērtu mikroklimatu, bet tieši tādēļ bioloģiski aktīvo punktu receptoru funkcijas pazeminās. Dažreiz pat nejauša kāju atvēsināšana var izraisīt saaukstēšanos. Zinātnieki noskaidrojuši, ka pastāv cieša reflektoriska saikne starp pēdas bioloģiski aktīvajiem punktiem un augšējo elpošanas ceļu gļotādu.

Jau senās Ēģiptes, Grieķijas un Romas ārsti zināja, ka staigāšana basām kājām palīdz izārstēties no dažādām slimībām. Tajos tālajos laikos bērni sāka valkāt apavus tikai astoņpadsmit gadu vecumā. Sokrats, Seneka un daudzi citi senās pasaules fil…... Lasīt tālāk

Kā nodibināt saikni ar Mēnesi
 Kādu vakaru, kad spīd Mēness, aizdedziniet sveci un mēģiniet dažas minūtes, ne parko nedomājot, skatīties uz liesmu.
Atslēdziet savu loģisko prātu, uz brīdi aizmirstiet par problēmām, plāniem un uzdevumiem. Ļaujieties laiskumam, bezdarbībai, pasivitātei.
Kad liesmas vērošana jūsu prātu būs nomierinājusi un domas vairs galvā nespietos, paskatieties uz Mēnesi. Mēģiniet nodibināt ar to iekšēju saikni. Iztēlojieties, ka no savām acīm un sirds sūtāt uz Mēnesi enerģijas plūsmu – gaismas straumi, – maigu, blāvi dzeltenu kā Mēness gaisma.
Iedomājieties, ka Mēness ir dzīva būtne, kas šobrīd ir vispateicīgākā klausītāja un sarunbiedre. Pastāstiet tai kaut ko par savu personīgo dzīvi, piemēram, par mīlestību. Tā var būt mīlestība bez pretmīlas vai ļoti īslaicīga, pat bērnišķīga. Atcerieties savas siltās un maigās jūtas. Uz mirkli aizmirstiet, ka esat sieviete ar aukstu, vīrisķu prātu. Kļūstiet vāja, viegli ievainojama –…... Lasīt tālāk

Kas ir bezgalība?
Rēns vasaras vakars. Tu sēdi kāpās un lūkojies uz jūru. Līdzās šalc priedes, jūtama to sveķainā, karstā elpa. Šķiet, horizonts – gandrīz vai ar roku sasniedzams, bet tu esi gudrāks par dullo Dauku un zini, ka tā nav. Aiz jaušamās līnijas stiepjas nebeidzams apvārsnis. Un tur, kur sastopas jūra ar debesīm, varbūt sākas bezgalība. Lēnām dziest diena, saules ripa pazūd aiz horizonta, debesu kupolā iemirdzas zvaigznes. Tas viss šķiet tik stabils, nemainīgs, mūžīgs, bezgalīgs. Un tu pats – mazais smilšu graudiņš – esi šai bezgalībai piederīgs...

Piedalās:
Arvīds Kalme, radioelektroniķis,
Ivars Šmelds, astronoms,
Māris Liede, ceļotājs,
Valdis Svirskis, filozofs,
Līga Zītara, MISTĒRIJAS korespondente.

VIENA NO TRIM MĪKLĀM
Līga Zītara: Šis ir viens no retajiem brīžiem, kad, aizmirsuši ikdienas steigu, padarītos un vēl darāmos darbus, apsēžamies, atslābināmies un, varētu teikt, pārslēdzamies citā uztveres fre…... Lasīt tālāk

Kuras puķes jums patīk un kuras ne? Ko iemīļotie ziedi liecina par jūsu raksturu un nosliecēm? Tā, protams, ir visnotaļ romantiska teorija, bet der pārbaudīt – kaut vai izklaides dēļ.
Psihologi – šīs teorijas radītāji – apgalvo: ik ziedam ir sava simboliska nozīme, un mūsu patiku vai nepatiku pret to noteic zemapziņa. Bet ezoteriķi piebilst: arī karma un pat auras krāsa. Jo cilvēks gluži instinktīvi izvēloties savai auras krāsai pieskaņotas puķes. Ir daudzpusīgi indivīdi ar varavīkšņainu auru, kuriem patīk visi ziedi. Taču, labi padomājot, izrādās – kāds tomēr ir tuvāks par pārējiem. Kurš ir jūsējais? Un jūsu drauga? Kā tie saskan? Kādu pušķi veidojat kopā ar draugu un draudzeņu iecienītajiem ziediem? Retais teiks, ka viņam ziedi nepatīk vispār.

Orhideja. Izsmalcinātība un elegance. Tas ir parazītaugs un labprāt izmanto citus alkās pēc skaistas dzīves, kurā grib ņemt visu un tūlīt par jebkādu cenu. Nereti, lai pakāptos augstāk, tas ložņā pa citu stumbriem – tāds…... Lasīt tālāk

Esam attālinājušies no dabas – radījuši trokšņainas lielpilsētas, uzcēluši iespaidīgus debesskrāpjus… Varam dzīvot un izmantot visas civilizācijas sniegtās ērtības. Šķiet, ka nu vajadzētu just apmierinājumu, taču atkal sākam ilgoties. Šoreiz – pēc augstiem kalniem, zaļiem mežiem, ziliem ezeriem un jūrām. Nē, mēs nevēlamies uz visiem laikiem atstāt pilsētas, taču arvien spēcīgāk vilina... DABA, tās neatkārtojamās ainavas.

“Dabasskati ir ne tikai estētiska vērtība, tiem piemīt arī terapeitiska iedarbība,” uzskata ainavu terapijas speciālisti un popularizētāji.

Mūsdienās drošības sajūtai ir liela nozīme. Tādēļ cilvēkam vislabāk tur, kur ir mierīgi, kur neviens viņu netraucē. Bet tas, ka vieniem vairāk patīk zaļas ielejas, līdzenumi, bet citiem – noslēpumaini kalni, jūras plašumi, biezi meži, tikai apstiprina katra individualitāti.

Speciālisti apgalvo, ka ainavu terapijai raksturīgas dažas hromoterapijas – ārstniecības ar krāsām – iezīmes. Liela nozīme ir arī formām. Šo ārstn

... Lasīt tālāk

Meklēt un uzturēt gaismiņu

„Šis ceļš jāuztur – gaismiņai jādeg nepārtraukti. Un tā nekvēlos, ja neaizdegsi. Ne Dieva, ne tuvākmīlestības gaismas nebūs, ja pats nesagādāsi svecīti,” teic režisore, animācijas filmu studijas Dauka prezidente ROZE STIEBRA, kuras veidotās filmas ieguvušas atzinību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Par profesionālā animācijas kino izveidi mūsu valstī, kā arī cilvēcisko vērtību, labestības un iejūtības veidošanu bērnu apziņā saņēmusi Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu, par daudzām multiplikācijas filmām – Lielo Kristapu. ROZEI STIEBRAI piešķirts arī Triju Zvaigžņu ordenis. Taču Latvijas un starptautiskie apbalvojumi nav pirmais, kas nāk prātā, dzirdot viņas vārdu. Drīzāk – sirsnība un gaišums.

Gaismu viņa vairo ne tikai bērnos, un ne tikai – caur multiplikāciju, bet ar savu esību vien. 20 sava mūža gadus studējusi ezoteriku un tieši tikpat ilgi – budismu. Un turpina to darīt, jo, kā pati saka: „Šajā garīgajā ceļā es nekad nebūšu pabeigta.”

Ir

... Lasīt tālāk

Kam mums pāva stāja un smaids?
Mirzakarīms Norbekovs
Savulaik man nācās strādāt organizācijā, kas apkalpoja bijušos dižvīrus – nomenklatūru.
Reiz mans kolēģis, norādīdams uz kādu pacientu, secināja: “Šis cilvēks ir vesels.” Es nenoticēju, tāpēc ka parāk labi viņu pazinu: bijušais ministrs, kurš jau daudzus gadus mocījās ar ielaistu Parkinsona slimību. Tas ir smadzeņu bojājums, jūs taču zināt, vai ne?
Viena no šīs slimības pazīmēm – cilvēkam nav mīmikas. Seja kļūst kā maska.
Pēc pilnas programmas viņu izmeklējis, secināju, ka šis vīrs ir vesels. Sāku iztaujāt: “Kur un kā jūs ārstējāties?”
Viņš man stāstīja par kaut kādu tur Svētnīcu, bet, godīgi sakot, tolaik es tam sevišķu nozīmi nepiešķīru. Nākamajā gadā profilaktiskās apskates gaitā atklājām, ka viņa pēdās gājuši vēl četri večukiņi. Pensionētais ministrs šos bija aizsūtījis turpat, kur pats atguvis veselību.
 Izrādījās –
kalnos ir Uguns pielūdzēju svētnīca, kur…... Lasīt tālāk

UGUNS GAISMĀ Lija Brīdaka

INĀRU VĀRPU pirmoreiz ieraudzīju Pētera Kļavas vadītajā populārajā televīzijas raidījumā “Šeit un tagad”. Skaista, šarmanta sieviete. Tumšas, piesaistošas acis, izteiksmīga vaibstu spēle, dzīva, pārliecinoša valoda. Pēc izskata viņai varētu piedēvēt aktrises profesiju, bet Ināra Vārpa ir ārste psihoterapeite, vada Motivācijas nodaļu Narkoloģijas Valsts aģentūrā. Toreiz ekrānā sarunu gaitā viņa ieminējās par psihodrāmas nodarbībām, kas var cilvēkiem palīdzēt tikt pāri dažādām nedienām, problēmām un kompleksiem.
Psihodrāma… Šis jēdziens pēdējos gados ir sabiedrības apritē ieskanējies, taču aizvien vēl palicis maz zināms un noslēpumains. Tas mani ieintriģēja, aicināja izpētīt ko tuvāk. Sadabūju Ināras Vārpas darba telefonu un klausulē sadzirdēju atsaucīgu, pretimnākošu balsi, tomēr ļoti aizņemtu tās īpašnieci. Ja esmu ar mieru sameklēt viņas kabinetu starp korpusiem Hospitāļu ielas teritorijā, tad pēc sešiem vakarā mēs varētu viendien s…... Lasīt tālāk

Sinhronitāte jeb vienlaicīgums


Dzīve ir tas, kas ar jums notiek, kamēr jūs cītīgi kaļat citus plānus.
Džons Lenons

Sarunā piedalās:
Dainis Ozoliņš, fiziķis, filozofs, antropozofs,
Arvīds Kalme, radioelektroniķis,
Valdis Svirskis, filozofs,
Nora Kinna, tulkotāja,
Līga Zītara, žurnāla MISTĒRIJA korespondente.
Līga Zītara: 1929. gadā šveiciešu psihologs Karls Gustavs Jungs pirmo reizi iepazīstināja pasauli ar jēdzienu par sinhronitāti – divu pilnīgi neatkarīgu notikumu krustošanos, kas, kopā ņemti, kā iztrūkstoši mozaīkspēles gabaliņi kļūst personīgi dziļi nozīmīgi konkrētam cilvēkam. Sinhronitātes būtība ir nozīme, ko piešķiram šiem notikumiem.
Mūsdienās sinhronitāti pēta visdažādāko nozaru speciālisti: biologi, fiziķi, matemātiķi, inženieri, astronomi, sociologi, lingvisti, psihologi, astrologi, ezoteriķi. Arī šajā sarunā aicināti izteikties kā eksakto, tā humanitāro zinātņu pārstāvji. Ir skaidrs, ka sinhronitāte ir smalkajai pa…... Lasīt tālāk