Oranžērija Ikdienišķi stāsti par draugiem.lv un mūsu draugiem
Marts, 2016

Olās ir spēks 3

Lieldienas ir skaisti svētki – tās liecina, ka atnācis pavasaris, nav jārūpē dāvanas, bet var no sirds izpriecāties, sitoties ar olām, šūpojoties un ļaujoties citām ēverģēlībām. Aptaujā noskaidrojām, kuras no Lieldienu tradīcijām mums ir vistuvākās.

Ko svinam?

Lieldienas ir lieli svētki gan kristiešiem, gan pagāniem, gan visiem citiem, kas priecājas par gaismas atnākšanu. Vairums aptaujāto atzīst, ka Lieldienās svin pavasara atnākšanu. Latvijā, kur ziemas garas un saulīte lielākoties nelutina, pavasaris ir īpašs gadalaiks. Mostas daba, saulīte samīļo pirmos asnus, no tālajām zemēm atgriežas putni un arī cilvēkā gluži kā pameža bērzā sāk plūst dzīvības sula. Tas ir iemīlēšanās, iedvesmas un gaišu domu laiks. Trešdaļa aptaujāto svin Kristus augšāmcelšanos un gandrīz tikpat atzīst, ka viņiem tie ir stipro olu svētki. Jāatzīst, ka to, kas svin Lieldienu zaķa dzimšanas dienu, ir ievērojami vairāk nekā to, kas Lieldienas nesvin. Tātad Lieldienās gandrīz ikviens atrod iemeslu, lai priecātos, un tas pats par sevi ir iemesls priecāties.

Kuram stiprākas?

Viena no populārākajām Lieldienu tradīcijām (par tām visām mazliet vēlāk) ir sišanās ar olām. Kāpēc mēs to darām? Vairumam no mums tā ir sava veida dīžāšanās vai sacensība – ar olām sitamies, lai noskaidrotu, kuram stiprākas. Senie latvieši gan to darīja, lai palaistu brīvībā saulīti un arī mums, modernajiem letiņiem, tā ir otra populārākā atbilde. Īsti latviska ir arī atbilde – lai varētu izēsties. To godīgi atzīst 15% aptaujāto.

Tiš, odi un čūskas

Lieldienās jāšūpojas – to zina visi un izrādās, ka zina arī kāpēc. 85% aptaujāto atbild, ka jāšūpojas, lai odi un čūskas nekož. Lūdzu, atsaucieties tie, kam tas patiešām ir palīdzējis pret odu baru uzbrukumiem, piemēram, Līgo vakarā. Zīmīgi, ka senie latvieši šūpoles izgatavoja tieši uz Lieldienām, bet pēc tam tās sadedzināja, lai raganas nenāk šūpoties. Mēs ap šo laiku dedzinām kūlu – lai ugunsdzēsējiem būtu vairāk darba. Tradīcijas mainās. Interesanti, ka tikai 11,5% šūpojas tāpēc, ka tas ir jautri. Vienkārši jādara tas, kas jādara – grūts pienākums, nekādas jautrības. Gandrīz 8% šūpojas, lai aizdzītu ļaunos garus. Tas noteikti darbojas labāk nekā odu aizdzīšana, vismaz jau minētajā Līgo vakarā gari parasti liek mieru, lai gan nav izslēgts, ka arī tos aizbiedē neaizšūpotie odi.

Nemazgātās cūkas Oldienās

Lieldienas mierīgi varētu pārdēvēt par Oldienām. Atbildot uz jautājumu, kuras tradīcijas jūs ievērojat, dominē viss, kas saistīts ar olām. Ar olām sitās 84%, bet krāso gandrīz 79%. Vairāk nekā puse smagi (prieku kā tagad zināms tas nesagādā) šūpojas, cerot, ka vismaz šogad odi un čūskas liks mierā. 16% dodas uz baznīcu. Jāatzīst, ka to, kas svin kristīgās Lieldienas, šajā pat aptaujā bija ievērojami vairāk. 

Sarūgtina tas, ka pagalam maz aptaujāto ievēro skaisto senlatviešu tradīciju Lieldienu rītā atmuguriski vilkt cūku uz dīķi mazgāt, lai visu gadu zirnekļu neaustu tīmekļus un mājās būtu spodrība. Cūkas paliek nemazgātas un zirnekļi var rosīties uz nebēdu.

87 cilvēkiem patīk

Vairāk