Kā draugiem.lv DELFI „nopirka” 5

Interneta vide varētu kalpot par piemēru tam, kā mediji, kas ikdienā savstarpēji konkurē, spēj ne vien sadarboties, bet pat veidot draudzīgas attiecības. Draugiem.lv birojā nereti viesi ir kolēģi no citiem interneta portāliem, arī mēs paši labprāt apciemojam kolēģus, jo īpaši, ja tam ir svarīgs iemesls.

DELFI birojs iekārtots Mūkusalas ielā biroju rajonā. Par lielākā ziņu portāla klātbūtni liecina ievērojama izmēra uzraksts uz mājas ārsienas. Uzkāpjam pa trepēm un nonākam plašās portāla krāsās ieturētās telpās, kuru atvērtā tipa interjeru papildina zaļi augi. Mūs sagaida Arnis, kurš arī iepazīstina ar telpām, darbiniekiem un sālsmaizes īpašo spēli ar domu – iepazīstināt viesus ar ziņu portāla veidošanas aizkulisēm. Spēle palīdz iepazīt gan slaveno DELFI komentāru administrēšanas rīkus, gan ievietot reklāmu, izmainīt sākumlapas izkārtojumu, kā arī ievietot galveno ziņu. Galvenā ziņa pielāgota ciemiņam un gana skaļa. Mūsu gadījumā – Draugiem.lv kļūst par portāla DELFI lielāko īpašnieku. Uz lielā ekrāna pie sienas parādās DELFI sākumlapa, kuru rotā tieši šī ziņa. Mēs, protams, ķeram pie telefoniem un bildējam – ne jau katru dienu redzi šādu sākumlapu ziņu portālā. Saprotams, ka bilde, kas nokļuvusi telefonā, automātiski nokļūst arī mūsu profilos draugiem.lv un citos sociālajos tīklos, ko ikdienā izmantojam. Rezultāts nav ilgi jāgaida. Bilde sāk ceļot pa interneta ārēm, apaug ar komentāriem un jau pavisam drīz sāk zvanīt arī telefoni. Zvana gan draugi, gan arī mediji.

Jautājumi visiem līdzīgi – „Eu, jūs patiešām nopirkāt? Kāpēc tā ziņa pazudusi, kur to var izlasīt? Cik samaksājāt?”

 Vēlāk birojā, lasot Interneta ekspertu viedokļus par monopolu, kas radies, par „gadsimta notikumu” Latvijas interneta vēsturē, spriežam, cik gan viegli ir radīt sensācijas digitālajā laikmetā.

Pāris nedēļas pēc notikuma DELFI direktors Arnis Ozols savā twitter kontā ierakstīja:

Ak, dievs! Socmediju spēks! Oficiāli: @draugiem nenopirka @DELFILV. Tas bija joks, ko, acīmredzot, esat pārpratuši! Beidziet mani tirdīt

Tāds, lūk, jociņš...