Ik pavasari Latvija deg zilās liesmās – kūlas dedzinātājus neietekmē skaidrojošās kampaņas un skarbā statistika – ugunsgrēku skaits ik gadu mērāms simtos, bet izdegušās platības tūkstošos hektāru.

Oranžērijas aptaujā mēs centāmies noskaidrot, kāda ir mūsu attieksme pret kūlas dedzināšanu, kādi ir šīs rīcības iemesli, un ko vajadzētu darīt, lai mazinātu postu, ko šis process nodara.

Jāatzīst, ka rezultāti ir šokējoši. Kūlas dedzinātāji nav neliela ar piromāniju sirgstoša neprāšu saujiņa - teju trešdaļa aptaujāto atzīst, ka ir kūlu dedzinājuši. Cilvēki - attopieties – jūs taču neesat savas zemes ienaidnieki. Ja jūs nesatrauc jūsu dedzinātajā kūlā bojā gājušie dzīvnieki un putni un ja jums ir nospļauties uz draudiem, ko uguns rada ēkām un cilvēkiem, iedomājieties pavisam vienkāršu situāciju – kūlas ugunsgrēku laikā ar to dzēšanu nodarbināti visi valsts ugunsdzēsēji. Viņiem jābrauc dzēst arī tad, ja kāds prātvēders uzskata, ka viņš visu kontrolē. Ja šajā laikā notiek citas nelaimes, ja, nedod Dievs, kāda liela nelaime, tad glābēju nav, jo visi dzēš pērnās zāles liesmas.

Uz jautājumu – vai esi kādreiz dedzinājis kūlu, 32% atbild – nē, jo tas nodara kaitējumu dabai. 23% atzīst, ka kūlu dedzina, lai labāk augtu zāle. Par ugunsdzēsējiem padomājuši vien 4% aptaujāto, bet 2% ir pilnīgi godīgi – slinkums pļaut, tāpēc dedzinu. Zīmīgi, ka veseli 4% dedzina, jo patīk. Lai arī vairums aptaujāto ar kūlas dedzināšanu neaizraujas, tomēr trešdaļa, kas to dara, ir ļoti ievērojams un bēdīgs skaitlis.

Interesanti, ka, atbildot uz jautājumu - kādu sodu jāsaņem kūlas dedzinātājiem, vien 7% uzskata, ka sodīt nevajag, jo tas taču nav nekas peļams. Tātad lielākā daļa to, kas atzīst, ka paši ir dedzinājuši, uzskata to par sodāmu darbību. Piekrītiet, ka tas šos ļaudis mazāk dīvainus nepadara. Cerēsim, ka vairums gluži vienkārši to vairs nedara, jo ir sapratuši, ka tas nav prāta darbs. Šobrīd par kūlas dedzināšanu paredzētais sods ir 280 – 700 eiro. Tiesa gan to piemēro reti, jo brīdī, kad pasaule liesmās, paši dedzinātāji parasti jau gabalā. Nav jau nekādi drosmīgie ļaudis. Saprotams, ka katram no mums ir atšķirīgs priekšstats, kas ir liels un kas mazs naudas sods, tomēr to par piemērotāko uzskata vairums klātesošo – 53% ir par lielu naudas sodu, bet 15% par nelielu. Cietumsodu dedzinātājiem novēl 9%, bet pelnīto pērienu vien 5% aptaujāto.

Kad esam noskaidrojuši, kāpēc cilvēki dedzina, un kādu sodu viņi par to pelnījuši, atliek vien saprast, kādi tad ir iemesli, kas liek darīt kaut ko tik bīstamu un muļķīgu. Šeit ar pārliecinošu balsu pārsvaru uzvarējis acīmredzamākais no iemesliem – stulbums, kas ieguvis 36% aptaujas dalībnieku balsis. Mazliet atpaliek vecais labais slinkums – galu galā, kāpēc pļaut zāli, ja to var nodedzināt? Pavisam nedaudz ir to, kas šai absurdajai darbībai piešķīruši pozitīvu jēgu – vien 8,2% ir tādu, kas uzskata, ka vides iznīcināšanas iemesls ir rūpes par vidi.