Oranžērija Ikdienišķi stāsti par draugiem.lv un mūsu draugiem
Decembris, 2012

Runā ar mani, lai kur es būtu 5

Draugiem.lv ir pasaules lielākais medijs latviešu valodā, ko lieto 1,2 miljonu latviešu un mūsu valstij piederīgie cittautieši visa pasaulē. “Katrs piektais lietotājs pie mums ienāk no ārzemēm” – stāsta Juris Auzāns, Draugiem.lv pētījumu vadītājs. Kā īsti jūtas mūsu tautieši ārzemēs, vai viņi grib un gatavojas braukt atpakaļ, kā viņi jūtas jaunajā mājvietā un ko domā par Latviju – par šiem jautājumiem dažādu līmeņu politiķi izsaka minējumus ik dienas, bet vai kāds ir pajautājis to mums?

Tas bija galvenais iemesls, kāpēc apjomīgu pētījumu, izmantojot Draugiem.lv platformu, veica Latvijas Universitātes ĢZZF pētnieku komanda: prof. Zaiga Krišjāne, pētniece Elīna Apsīte-Beriņa un doktorante Aija Lulle, LU un Tartu universitātes pētnieks, ģeogrāfijas doktors Māris Bērziņš un draugiem.lv pētījumu projektu vadītājs Juris Auzāns.

Galvenie izbraukšanas iemesli 2012.gadā respondentiem bija:

  • kredīti, nespēja segt ikmēneša maksājumus - 22%;
  • gandrīz tikpat lielā mērā – nedrošība, neskaidrība par savu nākotni – 19%;
  • trešais nozīmīgākais iemesls bija bezdarbs, grūtības atrast darbu – 14%.
Šeit valsts ierēdnis strādā iedzīvotāju labā

Pētījums parāda, ka ne tikai finansiālā situācija ir iemesls, kāpēc cilvēki pamet Latviju. “Esmu guvusi jaunu pieredzi, draugus. Pats galvenais, sajūtu valsts rūpes par saviem pilsoņiem un lielu atbalstu, valsts iestāžu palīdzību neskaidros jautājumos. Šeit valsts ierēdnis strādā iedzīvotāju labā, nevis baksta papīrus no viena stūra uz otru, dzer kafiju, kamēr klients gaida, pat pieņem ārpus darba laika, ja ir nepieciešamība. 

Cilvēki draudzīgi, izpalīdzīgi un priecājas neviltoti par otra panākumiem. Vāciešu pretimnākšanu izbaudu ik uz soļa, arī no valsts iestāžu puses” – savā pieredzē, dzīvojot Vācijā, dalās Mārīte (vārds mainīts). Savukārt Dace, kurai ir 24 gadi stāsta, ko viņa ieguvusi dzīvojot Norvēģijā: “Izglītību, pieredzi, draugus, naudu un dzīvesdraugu- vārdu sakot, dzīvi”. Dace piebilst: “No Latvijas izvācos 19 gadu vecumā. Es pat sevi vairs Latvijā neatceros.”. 

Mēs gribam, lai ar mums runā

Svarīgi ir komunicēt ar ikvienu mūsu valsts piederīgo, lai kurā pasaules malā viņš atrastos

“Man aizvakar piedzima meitiņa, sauksim par Evelīnu. Ar vīru jau sešus gadus dzīvojam Īrijā, kas man jādara, lai viņai būtu Latvijas pilsonība?” – internetā saviem draugiem jautā jaunā māmiņa Elīna. Vai es varu Latvijā apmeklēt ārstu, ja maksāju nodokļus Lielbritānijā, vai mana mamma saņems pensiju, ja dzīvos gadu pie manis Zviedrijā? Šādi un līdzīgi jautājumi latviešiem visā pasaulē rodas ik dienas. “Nevajag doties pie globālajiem latviešiem ar vienīgo frāzi – mēs jūs atvedīsim atpakaļ, pirms tam ir jāpaprasa, vai viņi vispār to vēlas. Svarīgi ir komunicēt ar ikvienu mūsu valsts piederīgo, lai kurā pasaules malā viņš atrastos. 

Ikvienam ir jāsajūtas piederīgam šai valstij un tikai tad mēs varam cerēt, ka kādu dienu viņš sajutīs, ka vēlas atgriezties tur, kur viņu patiešām gaida” – secinājumus izdara Draugiem.lv pētījumu vadītājs Juris Auzāns. 

“Nevajag doties pie globālajiem latviešiem ar vienīgo frāzi – mēs jūs atvedīsim atpakaļ, pirms tam ir jāpaprasa, vai viņi vispār to vēlas. Svarīgi ir komunicēt ar ikvienu mūsu valsts piederīgo, lai kurā pasaules malā viņš atrastos.

Valsts rīkosies

Pēc pētījuma prezentācijas Valsts kanceleja paziņoja, ka plāno veidot valsts pārvaldes lapu portālā "draugiem.lv", lai radītu vienotu platformu valsts pārvaldes komunikācijai ar portāla lietotājiem. „Ņemot vērā to, ka aizvien pieaug sociālo platformu popularitāte sabiedrībā, valdībai un valsts pārvaldes iestādēm viennozīmīgi ir jābūt tur, kur ir Latvijas iedzīvotāji,” norāda Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska. „Lēmumu atvērt valsts pārvaldes lapu „draugiem.lv” esam pieņēmuši, runājot gan ar sociālo mediju ekspertiem, gan ar Latvijas iedzīvotājiem, lai sasniegtu to sabiedrības daļu, kas nav aktīvi tradicionālo mediju patērētāji. Zināmā mērā varam teikt, ka sekojam pieprasījumam no sabiedrības puses.”

Iecerēts, ka lapa savu darbību sāks 2013.gada 1.pusgadā un tā būs platforma ar dažādām līdzdalības iespējām valsts pārvaldes procesos ikvienam latviski runājošam pasaules iedzīvotājam.

38 cilvēkiem patīk

Vairāk