F&F grāmatas

Oficiālā lapa
Ieteikt
 22

Jautājumi un atbildes

Kad ir paredzēts izdot grāmatu sērijas "The Wolves of Mercy Falls" otro daļu "Linger" latviski?
Grāmatu paredzēts izdot šī gada martā.
Jautājums visiem autoriem : Vai pašlaik ir kādas grāmatas, kuras ir tuvu izdošanai un drīz arī nonāks grāmatu plauktos?
Par autora grāmatas nonākšanu grāmatveikalos viš pats ir ne pārāk liels lēmējs, to lielāloties to nosaka izdevniecība:) Cik zinu, tuvāk papīra izskatam ir daudzautoru stāstu krājums no F&F konkursa. Uz šo jautājumu gan vislabāk varētu atbildēt Bārbala:)

Didzis

Vistuvāk izdošanai šobrīd ir Lindas Nemieras junais fantāzijas žanra romāns "Kaķa lāsts", kas jau janvārī varētu parādīties grāmatnīcās. Izdošanai tuvojas arī jaunais Lauras Dreižes romāns "Naktstauriņš" un Didža jau pieminētais F&F autoru stāstu krājums. Bet visu nevar stāstīt, nebūs interesanti.:)

Bārbala
Ko jūs uz Ziemassvētkiem novēlētu F&F lasītājiem?
Mīļi un jauki sagaidīt Ziemassvētkus un pēc tam cītīgi lasīt ZS vecīša atnestās F&F grāmatas:) Bet jaunajā gadā novēlu visiem kļūt par īsteniem fantastikas faniem:) PRIECĪGUS SVĒTKUS!

Didzis

Novēlu arī svētkos daudz lasīt (sevišķi F&F grāmatas) un ticēt brīnumiem – jo kad tad vēl tiem notikt, ja ne Ziemassvētkos?:)

Laura

Mieru, harmoniju un laimi.
Ilze

Novēlu ļoti gaišus svētkus. Daudz lasīt F&F literatūru un jo īpaši atbalstīt Latviešu autorus.

Ellena
Jautājums autorēm: vai jūs kādreiz esat domājušas uzrakstīt darbu, kurā galvenais varonis būtu vīrietis, iejusties viņa domās, rīcībā, dzīvē..?!
Jā, noteikti esmu. Patiesībā, pirms apmēram gada es sāku vienu šādu darbu rakstīt un kādreiz ceru, ka izdosies to pabeigt. Galvenais darba varonis ir students vārdā Rendijs. Jāatzīst, ka aprakstīt dzīvi no puiša skatupunkta ir visnotaļ interesanti.

Ellena

Teikšu kā ir - man ir ļoti grūti iepīt kādā darbā sievieti, jo agri vai vēlu viņa pārvēršas par tādu pašu čali kā pārējie varoņi. Un nezinu vai tas maz vajadzīgs, jo labāk operēju ar sev zināmām vīriešu lietām, nekā mēģinu modelēt sievieti, par kuru man ir tikai lietotāja zināšanas:)

Didzis

Pilnīgi noteikti! Viegli nebūtu, tas ir skaidrs jau tagad, bet tas būtu interesants eksperiments. Jāgaida tikai, kad pieteiksies kāds spilgts vīriešu kārtas galvenais varonis.:)

Laura

Sievietes un vīrieši ir atšķirīgas pasaules un enerģētikas - labi padomāšu, pirms mēģināšu.
Ilze
Jautājums visiem: Lasot darbu, kaut ko zināt par autoru - tas palīdz vai traucē/ietekmē?! Jo tā kā man ir tā priekšrocība lasīt manuskriptus, (paldies Bārbalai :) ), tad man lielākoties par autoru nav nekādas nojausmas. bet tagad pārlasu Toma "Dubultniekus" drukātā veidā un dažas lietas/vietas uztveru pilnīgi citādi (manuskripts bija arī bez autora komentāriem)... līdzīgi ir bijis arī ar citu autoru darbiem...
Man šķiet, ka zināt par autoru kaut ko vienmēr ir priekšrocība. Tad lasot viņa darbus tu spēj daudz labāk saprast to, kādēļ autors izvēlējies tā rakstīt un par šādu tēmu. Man patīk kaut ko zināt par autoriem, kad es lasu viņu darbus. Vismaz nelielu mazumiņu, ko parasti uzraksta uz grāmatas vāka.

Ellena

Autora vārds dažreiz iepriekš liek gaidīt ko noteiktu no darba, dažreiz tas nenāk par labu lasītājam, kurš jau piekarinājis darbam birku autora vārda dēļ pirms iepazīšanās ar pašu darbu.
Ilze
Kas jums lika pievērsties rakstīšanai?
Manā dzīvē nebija tāda brīža, kad kā sniegs uz manas galvas uzveltos atklāsme- gribu būt rakstniece! Tas sanāca pats no sevis. Pamatskolā daudz lasīju un starpbrīžos starp stundām mēdza būt garlaicīgi, sāku kaut ko skricelēt kladēs. Tad piereģistrējos kurbijkurnē un redzēju, ka daudzi raksta, nolēmu- jāmēģina arī man. Vidusskolā man tas tik ļoti iepatikās, ka kādu dienu pēkšņi aptvēru- nespēju bez rakstīšanas iedomāties savu ikdienu un sevi. Tad pievērsos tam visam nopietni un sāku strādāt pie tā, lai izdotos turēt rokās pašai savu grāmatu.

Ellena

8. klasē atskārtu, ka gribu būt žurnālists, sāku piedalīties avīzes Padomju Jaunatne pasākumā žurnālistikas jauniesaucamajiem Noruna. Tā arī viss sākās - es rakstīju, avīzes publicēja. Jutu, ka nags ir uz rakstīšanu un sāku rakstīt stāstiņus, ko gan redakcijas vienbalsīgi noraidīja. Izmācījos par žurnālistu un sāku strādāt Lauku Avīzē, no sākuma krāju mapītē visus savu nodrukātos materiālus, bet ātri vien apnika - to bija pārāk daudz. Šad tad uzrakstīju kādu pastāstiņu, lasītājiem patika. Dzīves līkloči aizved mani tālu prom no žurnālistikas, bet rakstīšanas gars vislaik dīdījās iekšā, tā nu sāku rakstīt stāstus savam priekam un likt mapē, kur atradās jau vidusskolā sarakstītie. Kādu dienu izrevidēju mapīti un tapa Bohēmijas zaglis:) Laikam jaun tā ir - kam tas rakstīšanas vīruss ir iemeties, to dabūt prom no rakstāmmašīnas nav iespējams. Ja neesmu kādu nedēļu kaut ko parakstījis savam priekam, kļūstu nervozs:) Bet tas notiek bieži, jo tulkotājam tāpat visu laiku iznāk kaut ko rakstīt:)

Didzis

To, ka gribu rakstīt, pavisam miglaini sāku apjaust jau tad, kad man bija seši gadi un mamma pirmoreiz priekšā izlasīja "Gredzenu pavēlnieku", bet pavisam konkrēts grūdiens nāca piecus gadus vēlāk, kad izlasīju Flāvijas Bižoras romānu "Trīs maģiskie akmeņi" un, uzzinājusi, ka autorei ir tikai 13 gadi, nolēmu: "Ja viņa var izdot grāmatu, kādēļ lai to nevarētu es?" Tad sāku rakstīt cītīgāk un apņēmīgāk, un jau pavisam drīz sapratu, ka rakstīšana man ir tikpat nepieciešama kā gaiss un pārtika. Tagad es bez tās vairs nespētu dzīvot.:)

Laura

Es to varētu saukt par uzmācīgu iedomu - reiz lasīju kādu grāmatu un padomāju, ka arī man būtu spēkam kas līdzīgs. Domāts - darīts. Meklēju informāciju par konkursiem, kur rezultāts būtu grāmatas publicēšana - neredzēju jēgu mēģināt, ja nav taustāma rezultāta. Kad pamanīju Zvaigznes sludinājumu -sapratu, ka īstais moments ir klāt. Skatījos, kādi darbi uzvarējuši iepriekš un kāda literatūra pašlaik pārdodas/lasās visvairāk. Par godu Zvaigznes grāmatas konkursam rekordlaikā pieveicu visas Krēslas grāmatas (lai izprastu, ko lasa un kāpēc lasa). Izlēmu tā - ja izgāzīšos 3 konkursos pēc kārtas, vairs nemēģināšu. Tomēr paveicās uzreiz. Tagad tikai jāstrādā tālāk.
Ilze
Pafantazēsim! Vai ir kāda lieliska F&F grāmata, kuru tu gribētu būt sarakstījis/usi?:)
Ja es uzskaitītu visas, sanāktu vesela bibliotēka!:) Bet tā uzreiz prātā nāk divas: Patrick Rothfuss "Kingkiller Chronicle" un Julie Kagawa "Iron Fey" sērija. Ir, uz ko tiekties.

Laura

Atkārtošos, bet vienmēr ar zaļu skaudību esmu skatījies uz Šeklija, Saimaka un Bredberija stāstu krājumiem - kāpēc .viņi to visu izdomājuši pirms manis? Tāpat arī Harisona un Željaznija daudzromānu seriālus - kāpēc man nav tādas pacietības? Būtu gribējis uzrakstīt "Pieneņu vīnu", bet dzīvē pietrūkst krāsu un vēriena:)

Didzis

Labprāt sauktu par savām visas Lukjaņenko „Sardzes” grāmatas (Nakts, Dienas, Mijkrēšļa un Pēdējo), kā arī E.Kostova „Historian”.
Linda

Ļoti gribētu būt "Black Swan Rising", "Lanas" un "Bada Spēļu" autore. Trīs lieliskas grāmatas, lieliski autori.

Ellena
Jautājums visiem autoriem: kurš ir Tavs iecienītākais seriāls (TV series) un/vai filma?! :)
Mani iecienītākie seriāli ir: Supernatural, Heroes, Castle, The Big Bang Theory un vēl milzīga kaudze Japāņu un Korejiešu seriālu, no kuriem labākie trīs ir Secret Garden, You're Beautiful un My Girlfriend is a Gumiho.
No filmām mīļākās ir: Inception, Tron, Crazy little thing called love, Virgin Snow. Nana.
Noteikti ir vēl kāda filma/seriāls, kuru šobrīd nespēju atcerēties.:)

Ellena


No seriāliem vēl nekad neesmu vīlusies kanāla HBO piedāvājumā. Ar lielu aizrautību noskatījos Game of Thrones pirmo sezonu (tagad nepacietīgi gaidu otro), Rome, Boardwalk Empire. Vēl man ļoti patīk detektīvseriāls Castle (droši vien tāpēc, ka viens no galvenajiem varoņiem ir rakstnieks). No sci-fi dievinu Stargate (gan SG-1, gan Atlantis, bet Universe, manuprāt, nekam neder) un Firefly. Un jebkurā laikā esmu gatava skatīties House M.D.
No filmām man vislabāk patīk Lord of the Rings triloģija, Tangled, Velvet Goldmine, Pink Floyd's The Wall, The King's Speech un 10 Things I Hate About You.
Vispār tā varētu turpināt vēl ilgi.:)

Laura

No sreiāliem vienīgo ar aizrautību esmu skatījies "Prison Break". Protams arī "Verdzeni Izauru" un "Vienkārši Marija", jo tāds bija laiks un nav kauns tā teikt:) Bija reiz tāds kolosāls seriāls "X Files", to arī cītīgi skatījos. No filmām ansolūti Nr. 1 ir "Avatar", tad "Star Wars", "Indiana Jones" un "Lord Of The Rings". Ir viena filma, ko jau gadus 7 skatos vismaz 10x gadā - "Immortal ad Vitam", vasarās regulāri skatos "Stargate" (filmu, ne seriālu) un "Ghost Ship".

Didzis

Viens no seriāliem, kas kopumā izveidoja manu gaumi attiecībā uz F&F bija leģendārais „Twin Peaks”. Bet pēdējā laika iecienītie ir „True Blood”, „Fringe” un „Game of Thrones”. Bet pēdējā laika iecienītie ir „True Blood”, „Fringe” un „Game of Thrones”.
Linda

Katram dzīves posmam ir savas filmas/seriāli. Bija laiks, kad aizturētu elpu sekoju "Sekss un lielpilsēta" varoņu gaitām visās sezonās, nu tā šķiet filma par dzīvē stipri apjukušām sievietēm, kuru nu var skatīt vien kā tīkamu laika kavēkli. Patīk vecās labās filmas - vienmēr paskatīšos "Tikšanās vietu mainīt nedrīkst" (mesto vstreci izmenit nelza) un stipri vecais "Meklējot kapteini Grantu" (atceros, kā skolā spīdošam acīm apspriedām ne tikai Verdzeni Izauru, bet arī faktu, vai 4.sērijas beigās tika atrasts kapteinis Grants vai kāds cits un kāpēc seriāla veidotāji tik ļoti ir atkāpušies no grāmatas:)) No RUS filmām absolūtā topā ir "Maskava asarām netic", "Cietsirdīgā romance" un protams "Dienesta romāns", LAT - "Teātris". Vienmēr skatīšos it kā vienkāršo "Love actually". Atgriežoties pie FF seriāliem - Stargate Atlantis un Battlestar Galactica. Filmas - "Piektais elements", dabiski -"Avatars" . Protams, vienmēr jāatceras filmas, kuras esi redzējis kā pirmās - "Star Wars" (kas interesanti - pirmo kinoteātrī nez kāpēc redzēju 5.epizodi un nekā nesapratu, kas notiek), Indiana Jones (nav īsti FF, bet izcili!) un "Total Recall" .
Ilze
Kā notiek grāmatu tulkošana? Man vienmēr liekas ka tulks sēž ar krūzi kafijas gultā un tulko.:)
Netulkoju grāmatas, bet tehniskus tekstus:) Tulkotāja darbs ir tāds pats kā visi citi - sēdi pie datora un cītiīgi klikšķini taustiņus:) Reizēm, protams, ielien ar visu datoru gultā, bet tas tik un tā ir visai smags darbs. Jo nepietiek jau tekstu vienkārši pārclet no vienas valodas otrā, to jāizlaiž caur visiem saviem zināšanu un pieredzes filtriem smadzenēs. Pats galvenais - lieliski jāprot tā valoda, uz kuru tulko, citādi gimalajiešu lāči būs neizbēgami:)

Didzis

Es tulkoju daiļliteratūru, bet skolā esmu guvusi ieskatu arī dažādu lietišķo rakstu un populārzinātnisko tekstu tulkošanā. Priekšrocība ir tā, ka var strādāt mājās un līdz ar to pats plānot laiku, jo visiem ir vienalga, vai tu strādā no rīta vai naktī, kamēr vien darbs ir pabeigts noteiktajā termiņā. Tiesa, šī brīvība var būt arī mīnuss, jo mājās vienmēr ir visādas blakuslietas: internets, televizors, grāmatas, vēl kāds draugs sadomā atnākt ciemos... Lai visu paspētu laikā, ir sevi ļoti stingri jādisciplinē.
Galvenais tulkošanā ir perfekti pārzināt abas valodas, lai izvairītos no dažādām reizēm pat absurdām kļūdām. Tulkojot daiļliteratūru, vēl arī jācenšas saglabāt autora stilu, vienlaikus ievērojot tās valodas normas, uz kuru tulko. Bieži vien tulkošana ir kā puzles likšana – visu vārdu nozīmes ir atrastas, bet tos ilgi nākas grozīt un bīdīt, līdz atrodi pareizo kombināciju un tie dabiski sagulst vietās. Tad izjūtas ir kā pēc sfinksas mīklas atminēšanas.:)

Laura

LU apgūstot Japāņu valodu ir regulāri bijis jātulko dažādi teksti. Gan avīžraksti, gan grāmatu fragmenti, gan dokumenti. Parasti to daru ļoti vienkārsi: liela krūze ūdens, neliela kaudzīte vārdnīcu un var sākt darbu. Kā jau teica kolēģi- svarīgākais ir labi pārzināt valodu, uz kuru tulko, un ir labi jāizprot valoda, no kuras tulko. Tas jo īpaši attiecas uz Japāņu valodu, kurā daudziem vārdiem ir vairākas nozīmes, kas atkarīgas no tā, kā tas tiek lietots teikumā.

Ellena
Jautājums visiem rakstniekiem! Vai tu kādreiz esi savā darbā aprakstījis vai izmantojis varoņiem reālu cilvēku, piemēram draugu? Un ko viņš par to sacīja?
Esmu izmantojis, par veselus divus vienā stāstā un ar reāliem vārdiem:) Viņi tikai nosmējās par to:) Protams, nekad neizmantotu reālus cilvēkus kādam negatīvam varonim, lai arī cik tas cilvēks būtu negatīvs dzīvē.

Didzis


Ir bijis tikai viens darbs, kurā esmu aprakstījusi pati savu dzīvi un visus tajā figurējošos cilvēkus, taču to rakstīju sen- vēl vidusskolā mācoties.
Kopš esmu rakstniecībai pievērsusies ļoti nopietni, neesmu izmantojusi nevienu reālu personāžu savos darbos. Varoņi parasti pie manis atnāk paši, līdz ar to nav ilgi jālauza par to visu galva.

Ellena

Nē, tā var tikai tiesu darbos iekulties:). Protams, elementi no dzīves parādās, bet nekad ne - vesels cilvēks ar visām savām īpatnībām utt. Dažreiz, kā joku, gan izmantoju draugu vārdu vai uzvārdu -- tas ir populārs paņēmiens, ko sauc par "Tuckerization".

Toms

Nē, nekad. Reizēm aizņemos kādu manierismu vai īpašību, bet nekad neesmu nevienu aprakstījusi tā, ka visiem skaidrs, par kuru personu ir runa. Šad tad gan piedraudu: "Ja mani nokaitināsi, es par tevi uzrakstīšu!"

Laura

Ar šo oficiāli paziņoju, ka manos darbos attēlotie personāži ir pilnībā izdomāti un jebkura sakritība ar reāliem cilvēkiem ir nejauša un neplānota. Norobežojos no jebkādiem mājieniem par pretējo.:)
Bet, ja nopietni – nē. Neesmu aprakstījusi reālus cilvēkus. Ja nu vienīgi aizņēmusies kādas rakstura īpašības vai spilgtākos izteicienus.
Linda

Man ir tāpat kā kolēģiem: izmantoju kādas iezīmes / aizņemos epizodes no pazīstamu vai nejauši ievērotu cilvēku dzīves.
Ilze