Mīl vienkārši. Nevis par labumiem. Vai nemīl.
Un šis laikmets, manuprāt, nav ne ar ko labāks, ne sliktāks par citiem.
Arī ar savām iespējām un problemātiku.

Labāk neļaut sevi izprovocēt. Lai nenorītu āķi.
Kad uzzināts, ka ar bruņutehniku var pārbraukt civiliedzīvotājiem arī pieklājīgi.
Lai viņus vai citus aizstāvētu, protams.

Garīgās vērtības nav karogi, ko plivināt.
Bet nedalīties ne vienmēr ir iespējams.
Kā ar reālu no Dieva saņemtu (ticības izteiksmē) bagātību, kuras īpašība ir apdāvināt, iedvesmot, lai tās kļūst vairāk.

Vienlaikus ir labi apzināties, ka robeža starp pieprasījumu pēc garīgām vērtībām un ilūziju par personīgu pieprasījumu pēc tām var būt ne tik vienkārši nosakāma, pamanāma. Bet ne Dievam.

Garīgās vērtības kristietībā, pēc būtības, nav atrautas no reālās dzīves, no realitātes.

Ja tevi... sūta karā un tu nostājies tā pusē, kuram uzbrūk, ignorējot visas iespējamās sekas, tad, visticamāk, tu nostājies Dieva pusē, kurš sargā vislabāk vai ņem pie Sevis, kad un kā paredzējis.


Attēls: pixaby.com