..Kādu dienu, kad atradīšu miglas palagu - ietērpšos tajā un došos pie Tevis. Tu mani nemaz nejutīsi, Tev nemaz nesāpēs. Es piekļaušos Tev un cieši Tevi apskaušu. Apsolīšu negaistošu solijumu, ka nekad Tevi nelaidīšu prom... Mani čuksti Tev būs vējš un mani soļi gaisma. Tu mani nekad neatradīsi, jo es vienmēr būšu Tev blakus, lai kur arī Tu ietu. Tu iesi uz piekšu meklēt mani, bet nemeklē mani tur. ..Katru cilvēku ko Tu iepazīsti Tev ir atsūtijis Dievs, lai Tu no viņa kaut ko iemācītos. Cilvēki nāk un iet - un neatgriežas. Tie mūžīgi paliks zem miglas palaga. Necenties ieraudzīt neredzamo - sajūti to. Mirklis var būt kā mūžība. Kad izdzirdēsi vēju un dosies pretī gaismai Tu sastapsi mani. Es vairs nebūšu miglas palagā tērpies, es būšu mūžība... Neskaiti zvaigznes, jo tās būs veltigas cerības. Lūkojies augšup tieši zvaigznēm acīs un dodies tām līdz. Cilvēki nāk un iet..Tieši tā.Tu vairs neatnāksi... Tu jau aizgāji, bet es vēl joprojām esmu te.Tev blakus.Es vienmēr būšu te.Tu ienāci manā dzīvē, kā pasaka....Un nu ir pienākušas pasakas beigas.Es ceru, ka Tev šī pasaka bij ar laimīīgām beigām.. Es noticēju šai pasakai, ceru, ka Tu arī...! "