Cik naudas tev vajag, lai būtu laimīgs,
Cik mantas, ko rūsa un kodes ēd?
Kā pietrūkst vēl tev, ka nelaimīgs esi,
Un miera sirdī tev nav nekur?

Kas traucē tev būt laimīgam šodien,
Ja it kā viss tev jau ir dots?
Kā pietrūkst vēl tev pasaulē šajā,
Ka sirds tava reizēm tik ļoti skumst?

Cik smieklu tev vajag, lai neskumtu vairs
Un mīlestības, kuras varbūt tev trūkst.
Draudzības - patiesas, īstas un skaistas,
Ko rūsa un kodes nenoēd nost?

Cik laika tev vajag, lai saprastu sevī,
To, bez kā dzīvot vispār nav vērts?
Kas svarīgs ir tev, lai būtu tu laimīgs,
Un tāds arī šodien varētu būt?
/Egils Dambis/

Laime tas nav tas, kas atnāk no ārpuses, bet gan tas, kas atklājas iekšienē.
Var nopirkt sev stāvokli sabiedrībā, bet ne cieņu, var nopirkt zāles, bet ne veselību, var nopirkt mīļāko, bet ne mīlestību, var nopirkt pulksteni, bet ne laiku. Ļoti daudz ko var nopirkt, tikai ne.... laimi.
Kaut kad cilvēks nonāk līdz tam, ka saprot to, un tad, vīlies it visā materiālajā, viņš sāk savu iekšējos meklējumus, un tas brīdis arī ir viņa lielais "liktens pavērsiens" labestības, skaidrības enerģijas virzienā.