Kristāla pērlīšu spēles. Rasas lāses kristāla krellītēs veras, Mežģīnēs smalkās ziedlapu vidū, Varavīksnes krāsās visās Saules staros zaigojot mirdz, Kristāla pērlītes meitenes acīs, Rasas lāsītēs mazās strautiņā tek, Gar vaigu lejup uz lūpam stingstot, Kā brīnumi mazi, kuros ir sirds. Sirmgalves pieri klāj lāsītes sviedru, Kad iemīcot maizīti krāsnī to šauj, Kristāla pērlītēs sāļās ietekot acīs, Siltai rokai tās notraucot nost. Vientuļa asara paslēpjas acīs, Jaunam vīrietim kapu kopiņu kopjot, Kā kristāla pērlīte, lai mīļotā neredz, Kas mūža miegā tur dus... /Egils Dambis/