Labestības dzirnavās Mīlestība balta,
No pelavām vētīta, svētīta tiek.
No egoisma sārņu tukšgraudu vārpām,
Kas pieprasīt, nevis dot viņai liek.
Līdzjūtības maltuvē lēnprātību iegūst,
Greizsirdību no sevis nometot nost.
Aizmirst par naidu, skaudību, strīdiem,
Kas reizēm kā dadži asi mēdz kost.
Labsirdības sietā Mīlestība sijāta,
Tīra un balta kļūst kā pirmais sniegs.
Piedošanas vārtiem izejot cauri,
Kas liedza tai svētītai sirdī vēl nākt.
Mīlestība balta dzirnavās malta,
Atnāk pie katra un klauvē pie sirds.
Ielaist vai neielaist, izvēle brīva,
Jo dāvāta svētība jāmāk ir kopt.
/Egils Dambis/