Stingst asinis dzīslās, dvēselē salst,
Kam devi tās man, mans mazais brāl?
Nakts tumsā gaudot liekot uz mēnesi,
Pret vēju dienā galvu pacelt un skriet.

Mazais brāl, asinis abiem mums vienas,
Kas vilkam un cilvēkam brīvam liek būt.
Neļaut sev kāpt nevienam uz galvas,
Pret vēju skrienot, ja iznāk pat ciest.

Asinis dzīslās manas un tavas,
Liek vilceni meklēt, ne kuces lenkt.
Vienīgo mīlošo, vienīgo savu,
Pat, ja iznāk abiem mums ciest.

Stingst asinis dzīslās, dvēselē salst,
Kam devi tās man, mans mazais brāl?
Ja vieglāk ir būt kā cilvēkiem visiem,
Peldot pa straumi kā sunim riet.

Asinis vienas ir man un ir tev,
Kas lepniem liek būt, pret vēju skriet.
Vilceni mīlēt un pašu dzīvi,
Pat, ja iznāk abiem mums ciest.
/Egils Dambis/