Bīstamā sieviete! Ko gan tu dari,
Valgos savos mani kad pin?
Acu dzirkstelēs un krūšu ielejās,
Kūstu es pats un mana sirds.

Pār tavu augumu, skatienam slīdot,
Mulsumā klūp, kūleņo sirds.
Aizraujas elpa skaistuma priekšā,
Kurā kā valgos tu mani pin.

Koķetais smaids vilina, sauc,
Dzirksteles acīs prātu man jauc.
Kas tā par spēli, kuru tu spēlē,
Kurā es esmu tev tikai klauns?

Bīstamā sieviete, velnišķi skaistā!
Ko gan tu dari, prātu kad jauc?
Iepinot savos pinekļos mani,
Zinot, ka mīlēt man tevi nav ļauts.
/Egils Dambis/