koris “Sidrabe”

Oficiālā lapaPar šo profilu
Jelgavas novada Lielplatones, Platones un Elejas pagastu jauktais koris “Sidrabe”.
Kora diriģenti: Guntis Pavilons, Zita Kurševa, (Ilva Krauze >24.09.2011.).
K. dibināts 1918. g. Lielplatonē, tomēr ir dokumentālas ziņas, ka jau 1893. g. 28. jūnijā nodibināta Platones latviešu dziedāšanas biedrība.
| Sekotāji | 79 |
|---|
Kontakti
Lielplatones tautas nams, SIDRABE, LIELPLATONES pagasts, JELGAVAS novads, LV-3022. Lai sazinātos ar kora vadītāju, izmanto šīs lapas iespēju ''Jautājumi un Atbildes'', vai arī sūti vēstuli uz mūsu e-pastu
korissidrabe@gmail.com
Jaunumi
Sešas stundas – tik ilgi žūrija līdz pat svētdienas vēlam vakaram klausījās septiņus Jelgavas reģionā ietilpstošos korus un 9 pilsētas kolektīvus. Tiesa, pa vidu vēl bija kopkora samēģināšana dažiem lielo Dziesmu svētku programmas skaņdarbiem, tā kā darba netrūka ne žūrijai, ne diriģentiem, ne dziedātājiem, vairums no kuriem bija arī paši ienteresētākie skatītāji.
Galvenais, ko ovācijām skanot, pēc novadu koru noklausīšanās paziņoja žūrijas loceklis virsdiriģents Mārtiņš Klišāns un vēl pēc vairākām stundām attiecībā uz Jelgavas pilsētas koriem atkārtoja cits žūrijas loceklis virsdiriģents Ivars Cinkuss – neviens no skatē dalību ņēmušajiem koriem nav novērtēts ne ar otro, ne trešo pakāpi. Tātad visi skates dalībnieki saņēmuši vismaz pirmajai pakāpei atbilstošu punktu skaitu un vasarā brauks uz Dziesmu svētkiem Rīgā.
Neapšaubāmi, tas ir arī liels Jelgavas koru reģiona virsdiriģenta Inta Teterovska, kā arī katra atsevišķā kora diriģenta nopelns. Žūrijas locekļi (virsdiriģenti M.Klišāns, I.
... Lasīt tālāk
Korus vērtēs Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta „Līgo” mākslinieciskie vadītāji, Dziesmu un deju svētku virsdiriģenti Aira Birziņa un Ivars Cinkuss, kā arī Dziesmu svētku virsdiriģenti Kaspars Ādamsons, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Mārtiņš Ozoliņš, Romāns Vanags, Jānis Zirnis, Goda virsdiriģents Juris Kļaviņš, Latvijas Nacionālā kultūras centra koru eksperts Lauris Goss un citi.
„K
Otrajās Lieldienās tiks atskaņota Jāņa Lūsēna un Imanta Kalniņa skaņdarbu un dzejas lasījumi koncertprogrammā „Sauli meklējot”, kurā arī izskanēs Jāņa Lūsēna un Leonīda Breikša diatoniskā kantāte.
Komponistam Jānim Lūsēnam 1996. gadā, kad tapa diatoniskā kantāte ar Leonīda Breikša vārdiem, tā bija pirmā tikšanās ar dzejnieku mūzikā, kas, rakstot darbu, rosināja uzsvaru kantātes tapšanā akcentēt uz poēziju, tāpēc darba centrālā ass ir dzeja. Turpmākajā Jāņa Lūsēna daiļradē ir tapuši jauni, līdz šim neatskaņoti skaņdarbi ar Leonīda Breikša un citu latviešu dzejnieku vārdiem, kas tiek apvienoti jaunajā koncertprogrammā „Sauli meklējot”, kurā papildus abu komponistu skaņdarbiem izskanēs dzeja aktiera Andra Keiša lasījumā.
Koncerta iestudējums iecerēts divos plānos – balkonā pie ērģelēm Aigars Reinis, vijolniece Marta Spārniņa, kori „Sidrabe” un Zemgale” Gunta Pavilona, Zitas Kurševas un Zanes Stafeckas vadībā, savukārt, altāra priekšplānā skaņdarbus atskaņos solists un instrumentālistu grup
... Lasīt tālākKordiriģentiem vienam pēc otra pārmaiņus iejūtoties gan diriģentu, gan koristu lomās, izskanēja Jāzepa Vītola garadarbi, bet starplaikos atmiņā tika atsauktas ar J.Vītola dzīvi un daiļradi saistītas epizodes. Kora priekšā stājās J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesori un docenti, Dziesmu svētku virsdiriģenti-Ivars Cinkuss, Sigvards Kļava, Juris Kļaviņš, Mārtiņš Klišāns, Arvīds Platpers, Māris Sirmais un Jānis Zirnis.
Papildus mēģinājumam un koncertam, Diriģentu koris arī iedziedāja pirmo Dziesmu svētku zīmi.
Uzzini par Dziesmu svētku zīmi šeit.
Iedziedi pats savu Dziesmu svētku zīmi šeit.
uzziņai: Jāzeps Vītols ir Latvijas profesionālās mūzikas stūrakmens - gan pats piemēru rādīdams ar nevainojami būvētām, klasicistiski līdzsvarotas iedvesmas spārno












