Tagad, kad sakaitētais referenduma gaiss ir noslēdzies ar pozitīvu rezultātu latviskajam, cerēju, ka vairs nebūs jāsaņem katastrofālās, atgremotās ķēdes vēstules draugos ar tekstiem ej un balso, savādāk latviešu valoda izzudīs, neļauj aizliegt runāt latviski latviskā Latvijā un tā tālāk. Tomēr Facebook sienas vēl virmo no latviešu uzvaras saucieniem un atvieglotām nopūtām, it kā būtu uzvarēts karš ar visu pasauli, un pompoziem un tendencioziem uzrakstiem, ka Latvijā ir jārunā latviski, ja tu esi svešā valstī, tad tev jārunā tās valodā, katrai valstij ir sava valoda, utt. Šis pēdējais komentārs mani galīgi izsita no līdzsvara. Es sagatavoju atbildi, ka nav jau nu gan katrai valstij sava valoda, norādot, ka Šveicē ir četras valodas, Beļģijā divas, Dienvidāfrikā vienpadsmit. Sarakstu varētu vēl turpināt Turklāt abās Amerikās visas valdošās valodas ir “okupantu un iekarotāju” valodas, un ASV nemaz nav īstas oficiālās valodas, bet nacionālā valoda ir angļu. Īsa, īsa atmiņa mums no skolas laikiem (lai gan šādas zināšanas, man šķiet, nemaz nevar iegūt skolā), bet gara, gara no krievu laikiem. Tādēļ visi šie murgi ar supernacionālajiem izteikumiem galīgi nedarbojas kā attaisnojums un pamatojums … jā, kam gan? Latviešu valodas saglabāšanai, rasismam, diskriminācijai vai nacionālā valstiskuma saglabāšanai? (Lasīt tālāk...) http://publikai.lv/2012/02/21/cilveks-un…