Pasākums dārza mīļiem Ozolnieku novadā!

Mīļi gaidīšu lauku sētā „Viediņi”, kur 16. jūnijā notiks pasākums dabas un skaistuma mīļotājiem, kā arī jaunu zināšanu tīkotājiem. Šoreiz ar vairākiem lektoriem pie dabas krūts, kur fonā skan putnu balsis. Pauzēs degustēsim un vērtēsim pirmās zemenes.

1.Ierašanās no plkst. 10:00 līdz 10:30, stādu noskatīšana + vietu ieņemšana.

2.No plkst. 10:30 līdz 12:30 ar savām zināšanām dalīsies Latvijā zināma rožu audzētāja Daila Trubiņa no Tukuma puses.

·Īsumā par rožu iedalījumu

·Rožu audzēšana- kādu vietu izvēlēties, laistīšana, barošana utt.

·Rožu veidošana- vai jānormē ziedi, cik bieži un vai vispār vajadzīga apgriešana

·Mulčēšana- kādu izvēlēties- priežu vai lapu koku (priekšrocības, mīnusi)

·Kaitēkļi- profilakse un apkarošana

·Slimības- profilakse, ko darīt ar jau saslimušām

·Segšana- rozes, vīteņrozes, augststumbra rozes

·Stiprākās un izturīgākās rožu šķirnes

·Vecās labās, bet piemirstās rožu šķirnes

Iepriekš pasūtītās rozītes varēs uz vieta

Dzīvības zāle, pieclapu ginostemma.

Dažkārt šo augu dēvē arī par dienvidu žeņšeņu. Ginostemma pieder pie ķirbjaugu dzimtas. Tas ir vīteņaugs, var sasniegt pat 8 m garumu, lapa sastāv no piecām daļām, jūlijā parādās gaiši dzelteni ziedi. Divmāju augs – lai sievišķajiem augiem veidotos sēklas (auglīši – melnas ogas), ziedi jāapputeksnē ar vīrišķo augu ziedputekšņiem. Tas notiek ar kukaiņu palīdzību.

Augs ir bioloģiski aktīvs, ar ļoti spēcīgu ārstniecisku iedarbību, tāpēc Āzijā (Ķīnā, Japānā, Korejā) tas ir ļoti iecienīts. To izmanto tradicionālajā Ķīnas medicīnā, lieto arī kā garšaugu. Dienvidķīnas reģionā ginostemmu zina visi, līdzīgi kā pie mums, piemēram, liepziedus. Ķīnieši augam piedēvē mūžības eliksīra spēku – acīmredzot tāpēc no svaigām lapām gatavotu tēju lieto ikdienā. Lapas un jaunos dzinumus pievieno pie salātiem un sautējumiem, tā piešķirot ēdienam savdabīgu garšu.

Auga lapas un jaunos dzinumus Ķīnā izmanto organisma aizsargspēju paaugstināšanai. Ginostemmai piemīt antioksidant

Mūsu dārzos arvien vairāk sev vietu atrod arī tādi augststumbra potējumi, kuriem ir nokarens vainags. Tie ir gan lapu kokaugi (gobas, bērzi, vīksnas, lazdas, oši, liepas, ozoli ...), gan skuju kokaugi (egles, lapegles, hemlokegles). Ar gadiem veidojas savdabīgs, interesants vainags, kuru mēs ar zaru apgriešanas palīdzibu varam koriģēt pēc saviem ieskatiem.

Visi šie potējumi ir rūpīgi jākopj, lai būtu maksimāli dekoratīvi un iederīgi dārza kopskatā. Vispirms jau jārēķinās ar to, ka daudziem kokaugiem veidosies potcelma atvases (lazdām, karaganām, kārkliem ...), kuras regulāri jāizgriež. To vēlams darīt dilstošā mēnesī, lai tik ātri neataug. tad vēl - jāseko līdz, lai zari neizdomā "sportot" t.i. strauji neaug vertikāli. Šādus zarus vēlams izgriezt, vai arī atsiet vēlamajā virzienā. Nereti ar šādu zaru palīdzību pareiz veidojot varam vainagu pacelt uz augšu, veidot vairāku pakāpju kaskādi utt.

Pavasarī, līdz pumpuru plaukšanai jāpārbauda visi potējumi (protams, jāpārskata visi pērējie koka