Atbilde:
Nevienu dzīvžogu nav nepieciešamība cirpt reizi nedēļā. Pietiek ar 2 - 3 reizēm sezonā. Jūsu gadījumā var izvēlēties liepu speciāli dzīvžogam audzētus stādus, asērkšķu vilkābeli (tā gan būs asa), irbeņlapu fizokarpu (būs nedaudz zemāks), Amūras bārbeli, kokveida karagānu, spožlapu klinteni, ceriņi (būs sakņu atvases). Tie tādi tradicionālākie dzīvžogiem izmantojamie kokaugi.

Atbilde:
Kādu ķēdes vēstuli es centos pārsūtīt, par ko te ir runa???

Dižskābardis ir liels koks un, ja to speciāli neformē, tad kā dzīvžogs tas nesanāks. Dzīvžogam izmantojamu augu ir ļoti daudz, viss atkarīgs kāds ir mērķis un apstākļi - cik augsts nepieciešams, būs veidots, vai brīvi augošs; kāds ir augsnes sastāvs, saule vai ēna, vēlies mūžzaļu vai no lapu kokaugiem ... ?

Atbilde:
Atkarībā, kas tās par ziemcietēm. Ja ir salcietīgas ar labu sakņu sistēmu, tad vari droši pārstādīt. Bet, ja tādas vairāk palutināmās, tad labāk atliec uz pavasari. Drošības pēc nomulčē ar kūdru vai kompostu. Ja kailsals, var uzmest arī kādu skuju.
Pati vēl nesen pārstādīju - būs labi

Atbilde:
Par to, kas atnāk no Bakker kataloga, neņemos izteikt teoriju, kā pareiz rīkoties. Jautājiet viņiem turpmākos audzēšanas norādījumus, jo tā ir "īpaša" produkcija ar savu " kvalitāti" .

Atbilde:
Liepas pavairo sējot, potējot vai ar noliektņiem. var mēģināt arī tgd ar daļēji pārkoksnējušiem spraudeņiem. Ieteicams izmantot apsakņošanās stimulatorus. Aug atkarībā no kopšanas, samērā ātraudzīgas. Rezultāts atkarīgs no tā, ko grib iegūt.

Atbilde:
Tavā gadījumā der regulāra izraušaa/ izduršana, jo ar herbicīdiem aizies bojā arī viss apārtaugošais ko skars īs herbcīgs

Atbilde:
Ja stādi ir konteineros, var stādīt visu sezonu, ja kailsakņi - tad , protams, pavasarī pirms lapu plaukšanas un rudenī. Jāstāda apm. 60 - 70 cm attālumā. Nedrīkst stādīt virs āderēm, mēdz izsalt tajās vietās.

Atbilde:
Nemācēšu pateikt, tas jāinteresējas stādaudzētavās.

Atbilde:
Neesmu ļoti kompetenta tomātu audzēšanā un seguma krāsas nozīmei. Drošāk būs pajautāt speciālistiem šai jomā

Atbilde:
Begonijas nav jāgalotņo, lai sakuplotu. Sazarotāks augums un vairāk ziedu veidojas, stādot divus augus 25 cm, vai trīs – 27 cm diametra podos. Kamolbegoniju lielums, protams, ir arī atkarīgs no gumu izmēra – jo prāvāki tie ir, jo spēcīgāk augi sakuplo, vairāk dzinumi veidojas. Tie resnie, garie dzinumi ir raksturīgi dažām šķirnēm - eksperimenta pēc, var mēģināt galotņot virs trešās lapas. Ziedēs gan tad noteikti vēlāk.