Dabas koncertzāle
Oficiālā lapaPar šo profilu
DABA VIENMĒR IR LABA! [Pēters Brūveris]
Dabas koncertzāle sevī veiksmīgi apvieno zinātni, mūziku, dzeju un vizuālo mākslu.
Klausies :: http://bit.ly/ju4u0f
Skaties :: http://bit.ly/gBb6eB
| Sekotāji | 700 |
|---|
Jaunumi
Pirms kāda laika izsludinājām šī gada Dabas koncertzāles galvenā varoņa minēšanas konkursu! Pienācis laiks izziņot uzvarētājus, kuri saņems Dabas koncertzāles mūzikas albumu "Fucus Vesiculosus"!
... Lasīt tālāk
Pareizo atbilžu iesūtītāji CD varēs saņemt šī gada pasākuma norises laikā 30.jūnijā Demenē, piesakoties pie interaktīvās laboratorijas zinātniekiem un pajautājot Jūliju. Ja pasākumu šoreiz neapmeklēsiet, lūdzam, sazināties ar Jūliju elektroniski:: julija_gusca@inbox.lv
Laureātu saraksts::
Evija Robezniece Nielsen
Lāsma Reinholde
Artūrs Enkurs II
Inese Skučenkova
Elīna Kraukle
Eglė Dace
Jānis Miška Datorvecis
Selga Lapiņa
ivo(js) zīrups
Gunta Udinceva
@maljorka
Apsveicam!!!
Vakar notikušajā preses konferencē Daugavpilī biologi Mihails un Aija Pupiņi iepazīstināja mediju pārstāvjus ar šī gada Dabas koncertzāles varoni – sarkanvēdera ugunskrupi: “Šis mazais abinieks ir īsts brīnums, kurš 2 miljonu gadu laikā ir atrāpojis no Itālijas līdz Latvijas dienvidiem, kas krupītim ir tālākais ziemeļu punkts. Latvijā ir tikai 500 šīs sugas pārstāvju, un šis fakts jau vien sarkanvēdera ugunskrupi ieceļ īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.”
Šī gada Dabas koncertzāle notiks tikai vienu vienīgu reizi 30. jūnijā, vietā, kur mīt galvenais varonis - Daugavpils novada Demenes pagastā, "Jaunvandās".
Sarkanvēdera ugunskrupis (Bombina bombina) tulkojumā no latīņu valodas nozīmē klusi skanošs. Tieši vokālā prasme ir viena no tā būtiskākajām iezīmēm. Tas arī ir iemesls, kādēļ mūziķi šī gada darbu veido kā klusi skanošu operas izrādi un, kas interesanti, izrāde notiks klusi skanošā „operas teātrī”.
Tā kā Latgalē Dabas koncertzāle notiks pirmo re
... Lasīt tālākAbinieku klase / bezastaino abinieku kārta / ugunskrupju dzimta
Bombina bombina (L.)
latviski: sarkanvēdera ugunskrupis
angliski: fire-bellied toad
vāciski: Feuerkröte, Tiefland-Unke
zviedru: klockgroda
igauņu: punakõht-unk
lietuviešu: kūmutė
krievu: краснобрюхая жерлянка
Senie nosaukumi: sarkanvēderainais krupis, leišu varde.
Apraksts: Ķermeņa garums ap 45 mm. Āda sīki grubuļaina vai kārpaina. Mugura tumši olīvpelēka vai olīvbrūna ar tumšzaļiem un melniem plankumiem, vēders spilgti oranžs vai sarkans ar melniem plankumiem un baltiem punktiem. Redzokļi trīsstūraini, kas ir raksturīga ugunskrupja pazīme. Bungādiņu nav. Tēviņš nārsta laikā atšķiras no mātītes ar tumšbrūnām dzimumtulznām priekškāju iekšpusē. Tēviņam ir iekšējie rezonatori, nārsta
... Lasīt tālāk
Šogad Dabas koncertzālei notiks tikai viens koncerts 30. jūnijā, Demenē, Daugavpils novadā. Un tā nav nejaušība, jo galvenā, šī gada varoņa tālākā apmešanās vieta Eiropas ziemeļos, ir tieši šeit Latvijas dienvidos.
Šī gada varonis – sarkanvēdera ugunskrupis - tulkojumā no latīņu valodas Bombina bombina nozīmē klusi skanošs.
Būtiskā iezīme ir tā vokālā prasme. Tā ienesusi jaunas nianses muzikālā materiāla izveidē. Tas tiek veidots krāsaināks, nedaudz aizejot no noskaņu ambientā skanējuma uz netradicionālu dramaturģiju, kur faktiski pazūd stilu tīrība, tos vienkārši apvienojot. Tā ir simbioze starp tradicionālo, akadēmisko un alternatīvo skanējumu. Dabas koncertzāles skanošā da veidota kā klusi skanoša operas izrāde un, kas interesanti, izrāde notiks, klusi skanošā "operas teātrī”.
Mūziķu pamatsastāvs – Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis , Kaspars Tobis, Andris Sējāns, Valdis un Rūta Muktupāveli un Anrijs Grinbergs. Vi
Biedrība “Dabas koncertzāle” sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Daugavpils novada domi un Demenes pagasta pārvaldi šī gada 30. jūnijā ikgadējo Dabas koncertzāli rīkos Daugavpils novadā Demenes pagastā. Un tā nav nejaušība, jo tieši šeit ir šī gada galvenā varoņa tālākā apmešanās vieta Ziemeļos.
Izvēlētā varoņa nosaukums tulkojumā no latīņu valodas nozīmē - klusi skanošs, kas ir ienesis jaunas korekcijas muzikālā materiāla izveidē. Tiek veidota klusi skanoša operas izrāde. Arī muzikālais materiāls tiek veidots krāsaināks, nedaudz aizejot no noskaņu ambientā skanējuma uz netradicionālu dramaturģiju. Tā ir simbioze starp tradicionālo, akadēmisko un alternatīvo skanējumu.
Dabas koncertzāles mūziķu pamatsastāvs ir nemainīgs – Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis, Kaspars Tobis, Andris Sējāns, Valdis un Rūta Muktupāveli un Anrijs Grīnbergs. Skanējumu papildinās vijoļu kvarteta skaņas, ir domāts par akadēmiska kora piesaisti, būs īpašais jaunā varo
... Lasīt tālāk
Dabas Koncertzāles organizatori aicina pieteikties brīvprātīgos šī gada pasākumu sagatvošanas darbiem!
Katru gadu Dabas Koncertzāle pūlcē ap sevi zinātniekus, mūziķus, māksliniekus, entuziastus un vienkāršus cilvēkus, kurus visus vieno sajūta, ka daba ir laba un lai šo sajūtu mēs pēc iespējas labāk varētu parādīt mums nepieciešami, līdzīgi domājoši cilvēki, kas grib mums palīdzēt radīt un parādīt šo brīnišķīgo sajūtu. Tāpēc, arī šogad aicinām kādu no Jums piedalīties šā pasākuma radīšanā. Tos, kurus interesē dalība, lūdzu līdz 1.jūnijam sūtiet īsu pieteikuma vēstuli, norādot tajā arī kontakttālruņa numuru, un mēs ar jums sazināsimies!
Šonedēļ Dabas koncertzāle mūziķi Ingus Ulmanis, Kaspars Tobis, zinātnieki Mihails un Aija Pupiņi tikās Demenes pagastā, Daugavpils novadā, lai kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un Demenes pagasta darbiniekiem sakoptu šī gada 30.jūnija Dabas koncertzāles koncerta norises vietu.
Kā jau ierasts - pats koncerts sāksies ap plkst.19, pirms tam pasākuma apmeklētājiem ļaujot iepazīties tuvāk ar šī gada pasākuma galveno varoni rekordlielā, vairāk kā 15, skaitā zinātnisko darbnīcu.
Lai arī pasākums notiek attālu no Rīgas, tomēr projekta idejas autors Ingus Ulmanis uzsver, ka Demene nav tālāk no Rīgas, kā Pūsēnu kāpa Liepājas pusē, kur pērn pasākums pulcēja vairāk, kā 5000 apmeklētāju!
Viņam piekrīt arī Andris Freidenfelds, kurš šopavasar pasniedzot projektam Dabas koncertzāle jau 4.(!!!) Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu, izteicās: "Ja padzirdat vārdu Dabas koncertzāle, nedomājiet - vienkārši kāp
... Lasīt tālāk
Pirms vairāk nekā 10 000 gadu, kad kusa lielie ledāji, iznākumu paredzēt nevarēja, kā veidosies jauna vieta šai pasaulē, kas atradās netālu no Ziemeļu pola. Aptuveni tūkstošgadu garumā zeme un ūdens mērojās spēkiem un daudzu katastrofu rezultātā zemes šaurums, kas agrāk savienoja kontinentu ar Skandināviju, Ziemeļjitlandē tika pārrauts, radīdams spraugu, pa kuru no rietumiem varēja ieplūst sāļais ūdens. Un tā radās jūra ar iesāļu ūdeni, kur viss bija mazāks nekā citur – gan sāls, gan augi, gan dzīvnieki, gan tautas, kuras dzīvoja pie tās.
Pūšļu fukiKatrs būs pamanījis jūras izskaloto ūdensaugu kaudzēs dīvainas, dakšveidīgi zarotus augus ar pūslīšiem ‘lapu’ galos. Tie ir pūšļu fuki (Fucus vesiculosus) – vienīgās daudzgadīgās brūnaļģes Baltijas jūrā. Svaigi fuki ir ģļotaini un brūnganzaļi, izkalstoti tie kļūst tumšbrūni, gandrīz melni. Okeāna piekrastes gultni mērenajā un aukstajā klimata zonās daudzviet klāj zemūdens meži – aļģu audzes, kas paceļas līdz par 50 metru augstumā. Baltijas…... Lasīt tālāk
Pūšļu fukiKatrs būs pamanījis jūras izskaloto ūdensaugu kaudzēs dīvainas, dakšveidīgi zarotus augus ar pūslīšiem ‘lapu’ galos. Tie ir pūšļu fuki (Fucus vesiculosus) – vienīgās daudzgadīgās brūnaļģes Baltijas jūrā. Svaigi fuki ir ģļotaini un brūnganzaļi, izkalstoti tie kļūst tumšbrūni, gandrīz melni. Okeāna piekrastes gultni mērenajā un aukstajā klimata zonās daudzviet klāj zemūdens meži – aļģu audzes, kas paceļas līdz par 50 metru augstumā. Baltijas…... Lasīt tālāk