... Lasīt tālāk

Pirms vairāk nekā 10 000 gadu, kad kusa lielie ledāji, iznākumu paredzēt nevarēja, kā veidosies jauna vieta šai pasaulē, kas atradās netālu no Ziemeļu pola. Aptuveni tūkstošgadu garumā zeme un ūdens mērojās spēkiem un daudzu katastrofu rezultātā zemes šaurums, kas agrāk savienoja kontinentu ar Skandināviju, Ziemeļjitlandē tika pārrauts, radīdams spraugu, pa kuru no rietumiem varēja ieplūst sāļais ūdens. Un tā radās jūra ar iesāļu ūdeni, kur viss bija mazāks nekā citur – gan sāls, gan augi, gan dzīvnieki, gan tautas, kuras dzīvoja pie tās. 
Pūšļu fukiKatrs būs pamanījis jūras izskaloto ūdensaugu kaudzēs dīvainas, dakšveidīgi zarotus augus ar pūslīšiem ‘lapu’ galos. Tie ir pūšļu fuki (Fucus vesiculosus) – vienīgās daudzgadīgās brūnaļģes Baltijas jūrā. Svaigi fuki ir ģļotaini un brūnganzaļi, izkalstoti tie kļūst tumšbrūni, gandrīz melni. Okeāna piekrastes gultni mērenajā un aukstajā klimata zonās daudzviet klāj zemūdens meži – aļģu audzes, kas paceļas līdz par 50 metru augstumā. Baltijas…... Lasīt tālāk