Andis Ozolnieks

paralimpisko spēļu dalībnieks lodes grūšanā

Anda stāsts

Andis ieguva invaliditāti, būdams pavisam mazs, – 6 gadu vecumā viņš cieta autoavārijā, kā rezultātā smagi tika traumēta viņa roka. Dzīvi pirms negadījuma Andis tā īsti nemaz neatceras, tāpēc pie visa ir pielāgojies un pieradis gan morāli, gan fiziski.

Visvairāk Andis lepojas ar saviem sasniegumiem sportā, karjerā un privātajā dzīvē. Šobrīd Andis strādā par loģistikas vadītāju un kopā ar draudzeni audzina meitiņu. Viņš ir lepns par savu spēku, kas ļāvis nolikt malā ar invaliditāti saistītās problēmas un dzīvot morāli pilnvērtīgu dzīvi.

Sports Andi interesējis un aizrāvis vienmēr. Jau skolas gados viņš bijis aktīvs sportists, vēlāk pievērsies tam profesionāli – pārstāvējis vairākas vieglatlētikas disciplīnas, kurās guvis arī nozīmīgus pasaules līmeņa rezultātus, tostarp arī paralimpiskajās spēlēs. Lai uzrādītu šādus rezultātus un sasniegtu jaunas virsotnes nākotnē, sportists aizvada 3–4 dienas nedēļā intensīvos spēka, izturības un tehniskajos treniņos.

Vēlam Andim veiksmīgu startu paralimpiskajās spēlēs Londonā!

Novēlam, lai Sidnejā, Atēnās un Pekinā iegūto paralimpisko spēļu medaļu rindas papildina arī medaļa no Londonas!

Dmitrijs Silovs

paralimpisko spēļu dalībnieks tāllēkšanā

Dmitrija stāsts

Dmitrijs ir invalīds kopš dzimšanas, tomēr joprojām viņam ir grūti samierināties, ka viņš nav gluži tāds pats kā visi. Vislielāko palīdzību viņš saņem no mammas, kuras atbalstam pateicoties puisis sasniedzis tik nozīmīgus rezultātus sportā. Viņa bijusi tā, kura palīdzējusi nepadoties un saņemties, motivējot sasniegt arvien labākus rezultātus, tādējādi pierādot sevi kā izcilu sportistu.

Interese par sportu Dmitrijam radās agri. Kad puisis saprata, ka kļūst spēcīgāks un fiziski var izdarīt daudz vairāk, viņš sāka piedalīties dažādās sporta aktivitātēs gan skolā, gan ārpus tās – spēlēja futbolu, basketbolu, volejbolu gan ar veseliem cilvēkiem, gan invalīdiem. Ar vieglatlētiku Dmitrijs sāka nodarboties 14 gadu vecumā, bet jau pēc gada viņš startēja Eiropas čempionātā, kur ieguva bronzas medaļu tāllēkšanā. Dmitrijs var lepoties ar nozīmīgiem sasniegumiem vieglatlētikā dažādos čempionātos, tomēr viņa sapnis, kuru vēl nav izdevies piepildīt, ir dalība paralimpiskajās spēlēs.

Lai uzturētu sevi fiziski labā formā un gūtu rezultātus sportā, Dmitrijs intensīvi trenējas vismaz piecas reizes nedēļā gan trenažieru zālē, gan stadionā, gan dažreiz pat mājās. Līdztekus sportam Dmitrijs strādā fitnesa klubā par administratoru.

Novēlam Dmitrijam veiksmīgu startu Londonā!

Rihards Snikus

paralimpisko spēļu dalībnieks paralimpiskajā iejādē

Riharda stāsts

Rihardu liktenis nav lutinājis – viņam invaliditāte ir kopš dzimšanas. Neskatoties uz to, ka bērnu cerebrālā trieka puisi pavada visu mūžu, viņš joprojām cenšas ar slimības izraisītajiem kustību un runas traucējumiem sadzīvot. Par to, ar ko sadzīvot ir visgrūtāk, Rihards saka:

„Tā ir valoda. Kad ikdienā nevari izteikt savu viedokli, domas, idejas vai arī vienkārši parunāties ar draugiem, bet gan pateikt tikai „jā”, „nē” un vēl dažus vārdus skaidri. Otra lieta – ar to, ka nevaru ātri paiet, kā citi. Varu paiet, bet ne tā kā visi. Parasti saku, ka manas kājas ir velosipēds, ar kuru ikdienā pa pilsētu pārvietojos. Ja man būt jāizvēlas un būtu iespēja vienu no divām slimības sekām izārstēt, tā noteikti būtu valoda.”

Rihards ir labākais Latvijas Paralimpiskais iejādnieks jau vairākus gadus. Viņš piedalās gan sacensībās tepat Latvijā, kur vairākkārtēji izcīnījis Latvijas čempiona titulu paralimpiskajā iejādē un ieguvis LJF balvu kā Latvijas labākais jātnieks, gan arī sacensībās ārpus mūsu valsts robežām, uzstādot lieliskus rezultātus Krievijā, Dānijā, Francijā, Portugālē un citur pasaulē. Tomēr vislielākais sasniegums, protams, ir dalība šī gada Paralimpiskajās spēlēs Londona 2012.

Vēlam veiksmi Rihardam Paralimpsikajās spēlēs Londonā!

Aigars Apinis

paralimpisko spēļu dalībnieks diska mešanā un lodes grūšanā

Aigara stāsts

Bija karsta vasaras diena, kad, būdams vien 18 gadu vecs, Aigars peldoties guva kakla skriemeļu traumu, kā rezultātā tagad pārvietojas ratiņkrēslā. Kopš liktenīgās dienas ir pagājuši 20 gadi.

Kā savus lielākos iedvesmas avotus viņš min divus – pirmkārt, savu mammu, kura viņu bikstīja, palīdzēja un atbalstīja. Pateicoties mammas stiprajam plecam, Aigars tagad var lepoties ar izciliem sasniegumiem gan privātajā dzīvē, gan sportā. Otrs cilvēks ir viņa treneris Aldis Šūpulnieks.

Aigars ir Latvijas paralimpiskā sporta celmlauzis – viņa kontā ir izcili sasniegumi diska mešanā un lodes grūšanā dažādos Eiropas un pasaules čempionātos, kā arī dažāda kaluma medaļas paralimpiskajās spēlēs. Līdzās 15 zelta, 1 sudraba un 9 bronzas medaļām par sasniegumiem sportā Aigars saņēmis arī Triju Zvaigžņu ordeni.

Sportista ikdiena paiet intensīvos treniņos un darbā – Aigars pārstāv Latvijas Invalīdu sporta federāciju, kā arī ir Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents.

Novēlam, lai Sidnejā, Atēnās un Pekinā iegūto paralimpisko spēļu medaļu rindas papildina arī medaļa no Londonas!

Jānis Plotnieks

paralimpisko spēļu dalībnieks peldēšanā

Jāņa stāsts

Kad 6 gadu vecumā Jānim atklāja iedzimtu slimību – mugurkaula deformāciju, kas progresēja, apdraudot nākotnē pat spēju staigāt, ārsti ieteica sākt iet uz peldbaseinu. Tā Jānis sāka peldēt.

Lai gan peldēšana bija Jāņa sirdslieta jau kopš bērnības, invalīdu sporta gaitas sākās tikai, kad viņš pietuvojās 30 gadu slieksnim. Bija atgriezušās problēmas, par kurām jaunības trakumā tika piemirsts, – mugura vairs neturēja ikdienas slodzi un sākās arvien biežāki slimnīcu apmeklējumi. Tā viņš atgriezās baseinā, un šodien pats saka: „Ūdens manā dzīvē otro reizi ir paveicis brīnumus.”

Jāņa ikdiena paiet intensīvos treniņos sešas reizes nedēļā, dienā viņš nopeld 3–4 km, turklāt viņš nodarbojas arī ar uzņēmējdarbību. Sportists atzīst, ka bez peldēšanas nevar iedomāties savu dzīvi.

Vislielākais Jāņa lepnums ir viņa kuplā ģimene – viņam ir trīs dēli. Ievērības cienīgi ir arī viņa jaunības sasniegumi sportā – 17 reizes kļuvis par Latvijas čempionu individuālajās distancēs un stafešu peldējumos. Šobrīd viņš aktīvi startē veterānu sacensībās. Ik pēc pāris gadiem notiek pasaules un Eiropas čempionāti, kuros Jānis ir uzrādījis ļoti labus rezultātus, izcīnot arī sudraba un bronzas medaļas.

Novēlam Jānim veiksmi paralimpiskajās spēlēs Londonā!

Taiga Kantāne

paralimpisko spēļu dalībniece lodes grūšanā un diska mešanā

Taigas stāsts

Būdama vien 35 gadus veca, Taiga pārcieta insultu, kā rezultātā pārstāja darboties ķermeņa kreisā puse. Kopš liktenīgās dienas ir pagājuši septiņi gadi, tomēr Taiga ir atguvusi optimismu un joprojām nav zaudējusi ticību, ka ar regulāriem treniņiem un gribasspēku kādu dienu zaudētās funkcijas izdosies atjaunot.

Pateicoties apskaužamai mērķtiecībai, ar kādu Taiga virzās uz priekšu, dažu gadu laikā viņa sasniegusi izcilus rezultātus smagākajos vieglatlētikas veidos – viņa grūž lodi, met disku un arī šķēpu. Taiga ir pasaules čempionāta dalībniece, Eiropas čempione lodes grūšanā un paralimpisko spēļu kandidāte Londonā.

Taigas ikdiena sākas jau četros no rīta ar rīta rosmi, kam seko treniņi vismaz divas reizes nedēļā, lai uzturētu sevi fiziski labā formā un gūtu rezultātus sportā. Līdztekus profesionālajam sportam un darbam Rīgas domes Labklājības departamentā Taiga kā brīvprātīgā darbojas insultu pārcietušo cilvēku un viņu tuvinieku psiholoģiskā atbalsta biedrībā „Vigor”.

Novēlam Taigai veiksmi paralimpiskajās spēlēs Londonā!

Novēlam, lai Sidnejā, Atēnās un Pekinā iegūto paralimpisko spēļu medaļu rindas papildina arī medaļa no Londonas!

Edgars Kļaviņš

paralimpisko spēļu dalībnieks tāllēkšanā un 200 m sprintā

Edgara stāsts

Edgars ir jaunākais Paralimpisko spēļu dalībnieks no Latvijas šogad. Viņš pārstāvētās sporta disciplīnas Londonā būs tāllēkšana un skriešana 200 metru distancē.

Kad viņš bija vien 15 gadus jauns puisis, sākās problēmas ar ceļiem – tie tik ļoti sāpēja, ka nebija pat iespējams normāli paiet, tāpēc par sportu, kas bija viņa sirdslieta kopš bērnības, tagad varēja aizmirst. Par šo periodu Edgars pats saka: „Man tas emocionāli bija visgrūtākais laiks, jo biju pieradis, ka skrienu visiem pa priekšu, bet tad pēkšņi nevaru pat paiet. Tiesa gan – visu laiku biju pārliecināts, ka viss būs kārtībā.” Šī ticība sev puisim ļāva divu gadu laikā atgūt zaudēto un 17 gadu vecumā viņš jau atkal varēja būt, kā pats saka – vecais Edža. „Patiesībā, esmu pat pateicīgs, ka manā dzīvē bijis tāds periods, jo tas man lika pārdomāt un izvērtēt savas vērtības un mainīt skatījumu uz dzīvi. Pēc tam es sapratu, ka nav tāda pārbaudījuma, kas nebūtu man pa spēkam. Pateicoties tam, esmu palicis garīgi daudz spēcīgāks, un ar to es lepojos visvairāk,” saka Edgars.

Par savu invaliditāti Edgars nelabprāt runā nevis tāpēc, ka kautrētos, bet gan tāpēc, ka neredz to kā problēmu – tas nesagādā viņam diskomfortu vai apgrūtinājumu ikdienas dzīvei. Vēl vairāk – sportists pat īsti daudz par to nevar pastāstīt, jo gluži vienkārši nekad nav interesējies. Viņš cenšas nedomāt par lietām, kuras dzīvē nevar mainīt. Visticamāk, invaliditāte sportistam ir kopš dzimšanas, bet, kā Edgars saka: „Tas nav būtiski. Svarīgi ir nevis tas, kas ar tevi dzīvē notiek, bet gan, kā tu uz to reaģē.” Un mēs parakstāmies zem katra šī vārda.

Novēlam sportistam veiksmīgus startus Londonā!

Liene Gruzīte

paralimpisko spēļu dalībniece tāllēkšanā un diska mešanā

Lienes stāsts

Ar sportu viņa nodarbojusies teju visu savu dzīvi. Bērnībā Liene bija ļoti aktīvs un nevaldāms bērns, tāpēc likumsakarīgi, ka savu enerģiju jau kopš bērna kājas ieguldījusi dažādās fiziskās aktivitātēs. Skolas gados Liene sportam sāka pievērsties jau profesionālā līmenī, atdodot savu sirdi un laiku visu sportu karalienei – vieglatlētikai. Ar labiem rezultātiem Liene trenējusies dažādās vieglatlētikas disciplīnās – īsajās skriešanas disciplīnās, tāllēkšanā, šķēpa mešanā un lodes grūšanā. Pašai vislabāk patīk mest šķēpu, bet treneri un rezultātu tablo saka, ka vislabāk padodoties tieši lodes grūšana. Savukārt Paralimpiskajās spēlēs Liene startēs tāllēkšanas disciplīnā.

Visvairāk Liene lepojas ar savu tuvo cilvēku, draugu un radu panākumiem dzīvē un karjerā.

Mēs savukārt ļoti lepojamies ar Lienes sasniegumiem sportā un turēsim īkšķus par rezultatīvu startu Londonā. Lai veicas!