Vēsturiskais Tukums
Vēstures avotos Tukums kā miests minēts 1445. gadā. 1795. gadā Katrīna II dāvāja Tukumam pilsētas tiesības. 1800. gadā tika apstiprinātas pilsētas robežas, bet pēc sešiem gadiem tik atvērta pirmā skola. 1860. gadā pilsētā parādījās pirmās bruģētās ielas. Pēc piecpadsmit gadiem parādījās pirmais ielu apgaismojums. 1877. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga - Tukums. 1923. gadā tika uzsākta pilsētas elektrifikācija. Greznākie nami 20. gadsimta 20. gados celti Pils ielā. Šajā ielā atradās lepnas viesnīcas un veikali.
Pilsēta veidojusies Slocenes kreisajā krastā iepretī senlejas paplašinājumam. Tagad tā aizņem teritoriju arī labajā krastā. Lībiešu pilskalns bijis apdzīvots un sākts apbūvēt 11. gadsimta beigās – 12. gadsimtā, taču pirmoreiz Tukuma vārds rakstiskos vēstures avotos minēts 1445. gadā (Hakelwerk). Iesākumā tas bijis īsts vācu tirgotāju un amatnieku miestiņš. 1795. gadā Tukumam piešķīra apriņķa pilsētas tiesības. 1860. gadā sākta Tukuma ceļu bruģēšana. 1865. gadā ugunsgrēkā nodega gandrīz viss Tukuma centrs, izņemot dažas mūra ēkas. Lielajā, Pils, Talsu, Harmonijas u.c. centra ielās samērā labi saglabājusies 19. gadsimta beigu apbūve.
Tukums ir neliela, dārzu ieskauta mazpilsēta Kurzemes pievārtē. Tukumnieku raksturīgākā īpašība ir lepnums par savu pilsētu. Tukumā vecpilsētas 19.gadsimta koka arhitektūra, mežģīņoti balkoni un vecais ielu bruģis veiksmīgi sadzīvo ar mūsdienīgu arhitektūru pilsētas ielās..
Brīvības laukums vairāk nekā 600 gadus kalpojis par Tirgus laukumu, kur tirgoties sabraukuši laucinieki no tuvākas un tālākas apkārtnes, zvejnieki no jūrmalciemiem un vietējie amatnieki. Līdz 1990. gadam, kā jau pieņemts pašā pilsētas centrā, savu vietu bija ieņēmis Ļeņina piemineklis, bet tagad laukumu rotā soliņi atpūtai, krāšņas puķu dobes un strūklaka. Atklātnē augstāk redzams bijušais Tukuma Viesīgās biedrības nams, kas atklāts 1902. gadā. Tolaik tas bijis viens no greznākajiem un modernākajiem namiem pilsētā. Viesīgās biedrības nosaukumu nams ieguva, jo tās cēlāju – Tukuma latviešu biedrības statūtus Krievijas cara valdība apstiprināja tikai ar noteikumu, ka tās nosaukumā nedrīkst būt vārds "latviešu". Tagad ēkā atrodas pilsētas Kultūras nams.
