Atklāj Latviju no jauna

Oficiālā lapa

 

Ieteikt
 70

Zemgale kopā ar Arvīdu Saulīti

gal_328901687_large

Arvīds ir dzimis un audzis Bauskā un ir īsts sava novada un pilsētas patriots. Vairākus gadus dzīvojis un strādājis Anglijā un Vācijā, tomēr vilkme uz mājām un pilsoniskā apziņa bijusi nepārvarama. Tā nu šī gada sākumā Arvīds atgriezies, lai nosistu čūsku, iestādītu koku, izaudzinātu dēlu tepat Latvijā, mājās.

Arvīds ir studējis angļu filoloģiju, strādā par tulku, brīvajā laikā darbojas ar mūzikas projektiem. Viens no tiem – ar nosaukumu “Smagās aramzemes maigais siltums” – ir veltīts Zemgalei, tās plašumiem un līdzenumiem.

gal_328901688_largegal_328901691_largegal_328901690_large

Zemgales jaunatklāšanas dienu sākam Bauskā, kur Arvīds kā īsts vietējais pārzina katru ielu un stūri. Ar katru no tiem vēstnesim saistās kāds stāsts – vēl no skolas laikiem.


gal_328901698_largegal_328901696_largegal_328901699_largegal_328901700_large

Kā viena no nozīmīgākajām vietām Bauskā Arvīdam ir viņa skola – Bauskas ģimnāzija, kurai šopavasar atjaunots skatu tornis. Nav daudz skolu Latvijā, kuras var lepoties ar savu torni un krāšņu skatu pār pilsētu!


gal_328901702_largegal_328901703_large

Tālāk Arvīds mūs ved uz Bauskas novadpētniecības muzeju, kur uzzinām, kā baukšķenieki dzīvojuši dažādu laiku griežos – no kalpu laikiem pirms vairākiem gadsimtiem līdz samērā nesenajiem padomju laikiem.


gal_328901709_largegal_328901712_largegal_328901708_large

Pēc muzeja apmeklējuma dodamies mazliet nostāk no pilsētas centru – uz Ķirbaksalu, kur, saplūstot Mūsai un Mēmelei, veidojas viena no Latvijas nozīmīgākajām upēm – Lielupe.


gal_328901707_large

Kā stāsta Arvīds, senākos laikos satekas vietā Bauskas skaistās dāmas esot smēlušas ūdeni jaunības eliksīram. Arī filmēšanas komandas meitenes pasmeļ ūdeni un nomazgā muti – ja nu tiešām tas darbojas? J

 

gal_328901711_largegal_328901710_large

Šobrīd Ķirbaksala esot ļoti iecienīta baukšķenieku atpūtas un arī randiņu vieta. Te satiekas upes un cilvēki, kas iet roku rokā ar Bauskas pilsētas lozungu – pilsēta, kur satiekas.

gal_328901715_largegal_328901714_largegal_328901716_largegal_328901717_largegal_328901720_large

Pēc Bauskas tālāk dodamies baudīt lauku idilli uz Bruknas pili. Kādreiz Bruknas pils celta kā muiža, tagad tur iekārtots atpūtas centrs un skaists parks. Ir vērts aizbraukt izbaudīt atmosfēru – uz mirkli šķiet, ka te laiks ir apstājies un pilnīgi nekur nav jāsteidzas!


gal_328901682_largegal_328901677_large

Tomēr mums gan ir jāsteidz tālāk, jo Arvīds mūs ved rādīt Ausekļu dzirnavas – vēl vienu Zemgales stūrīti, kur izbaudīt lauku mieru. Taču miers, kāds jaušams no Ausekļu brīvdabas muzeja fasādes, ir mānīgs – te ir tik daudz, ko darīt un redzēt!


gal_328901719_largegal_328901726_largegal_328901727_large

Var iemēģināt roku visdažādākajos lauku darbos – var cept maizi, ēvelēt, zāģēt, malt graudus, kārst dziju un ko tik vēl ne! Turklāt Ausekļu dzirnavu saimniekam izdevies savākt patiesi iespaidīgu eksponātu kolekciju, kuru uz karstām pēdām arī aplūkojam, - šķiet, te ir pilnīgi viss, ko latvieši gadu gadiem ikdienā izmantojuši.

gal_328901725_largegal_328901735_large

Te dižojas eksponāti no senākas un ne tik senas pagātnes – gan rotaļlietas, sērkociņu kastītes un medicīnisko aptieciņu sastāvdaļas, gan plašu, lenšu un kasešu atskaņotāji, gan bērnu ratiņi un pat lauktehnika!


gal_328901730_largegal_328901731_large

Zemgales jaunatklāšanas turpinājumā Arvīds mūs ved raudzīt unikālo Mammas Dagmāras parku – vienu no retajām vietām Latvijā, kur vērot savvaļas briežus!

gal_328901728_largegal_328901734_large

Operatoram briežus kadrā noķert izdodas labāk nekā fotogrāfam, taču prieku par jaunatklājumu tas nemazina, turklāt tepat aplūkojami ne mazāk interesanti dzīvnieki!


gal_328901732_largegal_328901729_largegal_328901740_large

Tālāk mūsu ceļš ved uz “Vaidelotēm” – zemnieku saimniecību netālu no Bauskas, kurā ar cieņu tiek koptas senās tradīcijas un popularizēta latviskā dzīvesziņa.

gal_328901736_largegal_328901751_large

gal_328901750_large

“Vaidolotēs” filmēšanas komandai galdā tiek celta gan zāļu tēja ar medu, gan svaigi ceptas biezpienmaizes, gan grūbas ar dzērvenēm, – sajūta, ka esam nokļuvuši īsti latviskā saimniecībā, pieaug ar katru kumosu. 

gal_328901742_large
gal_328901743_large

Kā ar lepnumu saka Arvīds, “Vaidelotēs” top skaidrs, kādēļ Zemgale gadu gadiem tiek dēvēta par Latvijas klēti. Arī ainavas ap “Vaidelotēm” ir ko vērtas – tipiskie, varenie, plašie Zemgales līdzenumi, kur skatiens ieskrienas un nekur neķeras…

gal_328901748_largegal_328901745_large
Viesošanās “Vaidelotēs” mums diemžēl nesanāk tik ilga kā gribētos, jo strauji jādodas uz vēl kādu vietu, kur līdzās pastāv latviskās senču tradīcijas un dabas varenība, – uz Pokaiņiem, pēdējo pieturpunktu Zemgales jaunatklāšanas dienā. 

gal_328901752_largegal_328901744_large

Vakara gaismā seno latviešu svētvieta Pokaiņi izskatās īpaši maģiski – ik uz stūra te ir pa kādam īpašā vārdā nosauktam akmeņu krāvumam, kur piestāt, un sajust savdabīgo enerģiju.

gal_328901749_large

gal_328901738_largegal_328901741_large

Vislielākais pārsteigums vēstnesim ir divi avoti, kas ir turpat līdzās, – viens dzidrs kā bērna asara, otrs – duļķains un teju necaurredzams. Ir dabas parādības, kuras grūti izskaidrot un, iespējams, nemaz nevajag. Tām vienkārši jāļaujas un jābauda.

gal_328901739_largegal_328901737_large

Tomēr ir viena parādība, kuras skaidrojums ir acīmredzams, – Latvijā vēl ir tik daudz vietu, kuras atklāt no jauna atkal un atkal!

gal_328901747_large