Astrocentrs

Oficiālā lapa

 

Ieteikt
 123

Augšupejošais mēness mezgls zodiaka zīmē, jeb virziens, kurā jāiet...

Mēness mezgli.

Tie ļauj izprast konkrēto dzīvi, kā lielāka, nepārtraukta veseluma daļu. Norāda dvēseles ceļu šajā inkarnācijā. Satur informāciju par iepriekšējo dzīvju pieredzes rezultātiem, kā arī konkrētas norādes par virzieniem, kurā jāiet, par pieredzi, kura jāapgūst. Tie ir Mēness orbītas plaknes krustpunkti ar ekliptiku.Informācija, ko tie satur neskar materiālās pasaules norises. Tā ietiecas gara un dvēseles jomā. Mezglu sniegtā informācija ir kā atslēga visam horoskopam. Dvēsele sasniegusi pilnību-pilnveidos pasauli. Visdziļākajās savas esības dzīlēs, cilvēks jūt virzienu, kurā tam jāiet . Cilvēka ceļš augšupejošā mezgla virzienā ir mūžīgs gājums pa augšupejošu spirāli pie Dieva! 

Auns.

Dvēselei ir jāiziet pašizziņas ceļš. Šis stāvoklis raksturojas ar nespēju saprast un novērtēt pašam sevi. Viņam pietrūkst tās pašanalīzes pieredzes no iepriekšējām dzīvēm, kas parasti ir iekodētas zemapziņā, ko lietojam intuitīvi. Cilvēks ir atkarīgs no apkārtējo viedokļa- lētticīgs. Viņš pastāvīgi meklē kādu , ar ko identificēties, gaida akceptu katrai savai rīcībai, jo patiesībā novērtē savu dzīvi ar citu cilvēku acīm. Šis cilvēks cenšas dzīvot sev tuvāko cilvēku dzīves. Savu laimi vērtējot pēc viņu panākumiem vai neveiksmēm. Ārkārtīgi jūtīgs pret glaimiem, kūst tos uzklausot. Viņu saista mūzika un māksla, izsmalcināta vide. Primitīvos apstākļos viņš var zaudēt kontroli pār situāciju . Ar laiku kļūst kaislīgs lasītājs. Tas viņam palīdz sakārtot domas. Šāds cilvēks nemīl dzīvot viens, bet viņam vajag mieru. Šajā dzīvē viņam jāmācās norobežoties no apkārtējo bezgalīgajām vajadzībām. Iepriekšējā dzīvē citu dēļ viņš ir bijis spējīgs uz milzīgiem upuriem, bet tas nav ticis novērtēts.       

Vērsis.


Dvēselei dots grūts karmiskais uzdevums. Iepriekšējā dzīvē ir galēji trūcis stabilitātes, daudz kas ir transformējies, sabrucis, noliegts. Cilvēkā ir jaušama trauksme, bailes, neuzticēšanās sev, jo noārdīta ir vecā vērtību sistēma, bet jaunās vērtību sistēmas veidošana ir šīs reinkarnācijas galvenais uzdevums.

Visi cilvēki ar šādu mezglu stāvokli ir saskārušies ar maģiju. Viņiem ir nācies iepazīt varenus seksuālos impulsus. Savstarpējās attiecībās pārāk lielu vietu var ieņemt seks. Ļoti daudz kas tiek slēpts citu skatieniem. Zemapziņā mīt aizvainojums, kurš visvairāk var izpausties attiecībās ar tuvajiem cilvēkiem. Cilvēkam jāsper solis pretim apkārtējiem un jāsaprot, ka tas, kas viņu kaitina citos cilvēkos ir paša zemapziņas problēmu atspoguļojums.

Iepriekšējo dzīvju pieredze ļauj operēt ar varenām enerģijām. Nu ir pienācis laiks tās lietot. Jāmācas būt taupīgam, neizšķiest spēkus un enerģiju. Jāsaprot, ka visuma bagātības nav izsmeļamas. Vienmēr būs tik daudz cik vajadzīgs. Jāiemācās atšķirību starp ES GRIBU un MAN VAJAG. Jāmīl un jānovērtē zeme, kas mūs uztur un baro. Jāatjauno sevī vienkāršas, harmoniskas pamatvērtības un jācenšas pēc tām dzīvot.Tas ļaus dvēselei iegūt iekšēju mieru un stabilitāti, kas tik ļoti nepieciešams tās tālākajā attīstībā.


Dvīņi.


Indivīda uzdevums šajā dzīvē ir apgūt smalko saskarsmes mākslu. Iepriekšējā dzīve viņu ir izveidojusi robustu, viņam trūkst sadarbības un saskarsmes iemaņu, arī takta. Indivīds nav pieradis rēķināties ar citu cilvēku domām. Viņam joprojām ir tīkama dabiska, formalitāšu un ierobežojumu nesaistīta dzīve. Iekšējās brīvības sajūta viņam ir dārga, un viņš cenšas to saglabāt par katru cenu. Cilvēks ir ārkārtīgi aktīvs, spējīgs vienlaicīgi darboties vairākos virzienos tā ,ka galveno viņa darbības jomu grūti pat izkristalizēt. Viņam sagādā grūtības koncentrēt enerģiju vienā virzienā. Nav pieradis pie sabiedrības prasībām un izvairās uzņemties atbildību. Egoistisks un nedaudz primitīvs, vientiesīgs. Svētā mierā var nepamanīt acīmredzamas lietas, kas risinās viņa tuvumā. Sabiedrībā nepieredzējis, var grūti būt orientēties pat visvienkāršākās situācijās. Šajā dzīvē cilvēks mācās kļūt par sabiedrības daļu. Vēl aizvien viņš mīt nomalē, dzīvo tur savu dzīvi , tikai pa retam cenšas nonākt uzmanības centrā, lai atkal strauji atkāptos atpakaļ. Viņam jāmācās uz pasauli paraudzīties ar citu acīm, lai saprastu, ka viss tas, kas viņam nepatīk citos, ir īpašības, kuras viņš nesaprot sevī. Iepriekšējā dzīvē ir nicināta sabiedrība ar visām tās normām un ierobežojumiem, patreiz no tās ir atkarīga viņa dzīve. Iepriekšējā dzīvē cilvēkam ir dota dabīga visuma izpratne. Tagad viņa misija ir šo izpratni nodot tālāk aizvien lielākam cilvēku skaitam. Šeit slēpjas viņa noslēpumainās nenogurdināmības cēlonis. Viņam ir daudz jāpasaka un jāaptver pēc iespējas lielāka telpa. 


Vēzis.


Šī dvēsele ienāk dzīvē ar lielu pašvērtības apziņu. Iepriekšējās inkarnācijās ir saspringti strādāts, lai iegūtu stāvokli sabiedrībā. Zemapziņā cilvēks gaida, ka visi viņu godās. Viņš nesaprot, kādēļ tā nenotiek. Tāpēc šajā dzīvē ir ļoti svarīgi iegūt prestižu, pierādīt savu kompetenci, saņemt atzinību un apbalvojumus. Cilvēks var izmantot pat laulību, lai iegūtu zināmu stāvokli sabiedrībā. Ja cilvēks jūt, ka viņu vēro, tam patīk dramatizēt situāciju un tēlot mocekli. Iztēlot savu darbu grūtāku, nekā tas ir patiesībā. Viņam grūti tikt galā ar ikdienas pienākumiem un atbildību. Cilvēks nav iemācījies paciest personīgās neveiksmes. Viņš ir pārliecināts par savu taisnību un citu cilvēku rīcību bieži nosoda, tomēr to skaļi nedeklarē, jo tas varētu kaitēt viņa reputācijai. Savu personīgo dzīvi nemīl apspriest. Liels aprēķinātājs. Ņem dalību visā, kur saskata kaut ko labu priekš sevis.

Viņš ir apņēmības pilns vadīt visu un visus sev apkārt. Dzīve iegūst lielu dramatisku izteiksmību šajā nepārtrauktajā sevis pašapliecināšanās procesā.

      Iepriekšējā dzīvē dvēsele iemācījusies mērķtiecīgi gūt panākumus, nepievēršot daudz uzmanības apkārtējiem cilvēkiem. Tagad viņam jāiemācās sniegt palīdzību un, kas visgrūtāk – pieņemt palīdzību no citiem. Drīz vien šie cilvēki sapratīs, ka viņu nomāktība, bailes un nemiers ir tikai daļa no viņu paša radītā mocekļa kompleksa.

Daudzi cilvēki ar šādu mezglu stāvokli ģimeni izjūt kā smagu nastu. Šeit viņi mācās apgūt cilvēku emocionālās vajadzības. Dvēsele šajā inkarnācijā apgūst sievišķo principu. Nepieciešams jauns skatījums uz dzīvi, kurā augstāk par materiālajām vērtībām būs novērtētas garīgās vērtības. Daudzi no šiem cilvēkiem kļūst jaunāki ar katru gadu. Cilvēks iet pareizajā virzienā, ja sāk saņemt atbalstu no apkārtējiem. Lai tas notiktu, ir jāveic milzīgs darbs ar sevi. Jāmācās nesavtīgi dot. Jo vairāk viņš atdos, jo laimīgāks būs! Iepriekšējā dzīvē cilvēks ir daudz saņēmis, tagad viņš ir šeit , lai dotu. 


Lauva.


      Šī inkarnācija cilvēkam dota nesavtīga sava radošā darba nozīmības apzināšanai. Indivīds mācās sevī attīstīt spēku, koncentrēt iekšējo potenciālu un gribu radošai pašizpausmei. Viņam bieži vien nav uz ko paļauties šajā ceļā. Nākas pārvarēt paša apātiju un bezrūpību, pārtraukt žēlot sevi un jāsaprot, ka sava dzīve jādzīvo un aktīvi jārada pašam. Cilvēks bieži jūtas nesaprasts, atstumts, pat izolēts. Tomēr viņam jāzina, ka vientulības periodi patiesībā kalpo spēka koncentrācijai, ka šajā dzīvē viņš ir spējīgs būt līderis, vien jāatmet šubas. Kad lēmums būs pieņemts, nekas un neviens viņu neatturēs no mērķa.

      Iepriekšējā pieredze, kur lielu vietu ieguva draugu un domubiedru viedoklis, kļūst kavējoša,-tā atslābina, vairo nedrošību, atņem spēku, kas tik ļoti nepieciešams ceļā uz mērķi.

Daudz domu enerģijas tiek veltītas nākotnei, cilvēks patiesībā ir pieradis dzīvot tajā. Būtisks pagrieziens cilvēka dzīvē notiek, kad viņš saprot, ka šodiena ir vakardienas nākotne un, ka nākotnē nebūs nekā, ja to neradīs šodien.

Cilvēks ir liels individuālists ar savdabīgu, grūti izprotamu raksturu, gatavs visu savu spēku ziedot bezcerīgiem projektiem un avantūrām, bet tajā pat laikā ir spējīgs uz lielām lietām visas cilvēces labā. Viņš nemēdz samierināties ar kaut ko otršķirīgu, un, reiz sācis ceļu uz panākumiem ir neapturams. Parasti veic ceļu no nabadzības uz bagātību. Dzīves otrajā pusē mēdz būt vientuļš, jo augstu vērtē neatkarību. Arī tad, ja ir ģimene, tās intereses atrodas cilvēka apziņas perifērijā.

Viņš intuitīvi saprot vienlīdzības un taisnības principus, un šī inkarnācija viņam ir dota, lai ar visas savas individuālās gribasspēku spilgti un vareni rādītu cilvēkiem ceļu uz labāku pasauli. Viņš daudz ko panāks, ja pakļaus savu gribu cilvēces interesēm. 

Jaunava.


Šī ir situācija, kurā indivīda izaugsmei traucē visaptveroša un vispārēja nekonkrētība. Viņam jāpārvar zemapziņā iekodēti aizspriedumi, kuri traucē lietas redzēt skaidri un pēc būtības. Viņā mīt atkarība no apkārtējo ļaužu emocionālā stāvokļa, kā arī milzīgs žēlums pret sevi.

   Viņam jāmācās kontrolēt savu psihoemocionālo stāvokli, jo iekšējais apjukums neļauj izpausties viņa iedzimtajai ļoti spēcīgajai intuīcijai. To izdarīt viņam nav viegli, jo iekšējā pasaulē valda haoss. Parasti vislielākās sāpes cilvēks nodara sev. Cilvēks saprot nepieciešamību nesāpināt citus un pamatīgi nopūlas, lai iemācītos rīkoties un runāt tā, kā patiešām reāli jūt. Viņa iekšējā pasaulē var valdīt haoss, kas jāmācas sakārtot un strukturēt visas dzīves garumā.

Jāmācās saprast, ka dzīvē nekas nenotiks, kamēr nebūs skaidri formulēti mērķi un uzdevumi.

Viņa vārgā vieta ir pārmērīga līdzjūtība, viņš ārkārtīgi izjūt citu cilvēku ciešanas. Iepriekšējās dzīvēs viņa mīkstsirdība ir bijusi ļaunprātīgi izmantota. Pārmērīgā jūtīguma dēļ cilvēks var kļūt depresīvs un nervozs. Šajā dzīvē cilvēkam jāizveido sava vērtību sistēma, kura palīdzētu atšķirt patiesi līdzjūtības vērto no šķietamā. Jāsaprot, ka cilvēku ciešanas arī ir iepriekšējo dzīvju rezultāts un lai arī cik nežēlīgi tas izskatītos, tas ir viņu ceļš, caur kuru tiem jākļūst stiprākiem.

  Cilvēkam jāiemācās pateikt nē.

    Cilvēks var ilgi sevī glabāt atmiņas un pāri darījumus, kā rezultātā var ciest viņa nervu sistēma un veselība vispār. Ar laiku viņš tomēr spēj piedot un aizmirst nodarīto. Tas liecina par viņa spēju pakāpties uz augšu pa savas attīstības spirāli.

           Visā ņem virsroku emocijas un jūtas. Intuitīvi šis cilvēks meklē saskarsmi ar dziļas dvēseles cilvēkiem. Šajā dzīvē jāmācās izmantot savas prāta un analītiķa spējas. Jāiemācās būt par pienākuma un atbildības cilvēku.

     Šīs dzīves uzdevums ir kalpošana citiem. 

Svari.

      Šī mezglu līnija sola cilvēkam tādu dzīvi, kurā nāksies iemācīties savu ego pakļaut kopējai lietai. Iepriekšējā dzīve radījusi cilvēkā pārliecību par sevi, pašcieņu, un viņš bieži ir ietiepīgs, spītīgs un patvaļīgs. Ieklausīties citos, rēķināties ar kāda viedokli viņam ir kaut kas jauns un nevēlams, kas kavē viņa ceļu. Zemapziņas nostādne-ES PIRMAIS, šajā dzīvē rada daudz problēmu, jo veido cilvēkā īpašu domāšanas veidu, zināmu noslēgtību. Iepriekšējā dzīvē cilvēks ir bijis ļoti egoistisks un fanātisks. Tagad viņa uzdevums ir apgūt sadarbības pieredzi. Vispirms-ieraudzīt otru, iemācīties apiet asos stūrus, balansēt. Viņam nepatīk vidusceļš, tomēr tas ir vienīgais, kas ved uz laimi cilvēku, kura augšupejošais mēness mezgls ir Svaru zīmē. Viņam ir jāpārvar jebkura veida godkāre un egoisms, ja viņš negrib palikt viens. Viņam jāmācās nenocietināties, redzot, ka citi saņem to, ko viņš iecerējis sev. Jo vairāk cilvēks cīnās, lai atgūtu zaudēto, jo vairāk zaudē, līdz rodas atklāsme, ka šajā dzīvē jādalās it visā. Cilvēks intuitīvi jūt, ka viņa ego tiek ierobežots, un visu laiku jūtas dīvaini atkarīgs no citiem un apstākļiem. Viņš jūt arī to, ka šajā dzīvē nāksies vairāk atdot nekā saņemt un no visas sirds uzskata, ka tas ir ļoti smags un grūti izpildāms uzdevums.

   Šim cilvēkam var trūkt konsekventas mērķtiecības, viņš bieži maina lēmumus. Viņa dvēsele glabā neremdināmu trauksmi doties aizvien jaunos virzienos. Sasniegtais nekad nedod pilnīgu gandarījumu, jo izrādās tas īsti nav tas , kas gribēts. Risinājums iezīmējas, kad cilvēks sāk saprast, ka uz pasaules nav vienīgais. Sadarbība un partnerība piešķir jēgu pašam ceļam, un, ja ir kopīgs mērķis, nav svarīgi kurš indivīds zaudē vai uzvar. Cilvēka izkoptā, spēcīgā individualitāte , izrādās nav paredzēta, lai pašapliecinātos, bet gan lietojams kā instruments kopējas idejas vārdā.Šiem cilvēkiem mēdz būt grūtības laulībā, jo paša vajadzības vienmēr tiek izvirzītas priekšplānā. Laime atnāks tad, kad cilvēks spēs pārvarēt ārkārtīgi augstās egoistiskās tendences. Tas ir viens no 12 mezglu stāvokļiem, kuru realizēt ir visgrūtāk. 










Skorpions.

  Indivīds mācās īstenot revolucionāras izmaiņas sevī un savas dzīves apstākļos. Tam nepieciešams daudz garīga spēka, kuru cilvēkam grūti sevī koncentrēt. Viņš jūtas, ne mazums pūlējies un labprāt atpūstos, jo iepriekšējo zemes dzīvju nasta ir bijusi tik smaga. Viņš joprojām zemapziņā tveras pie ierastā uzvedības modeļa – veikt visu pamatīgi, pacietīgi, ar milzu fiziskās enerģijas patēriņu. Šādā situācijā indivīda garīgais es tiek nomākts, tam vienkārši pietrūkst resursu. Šis indivīds augstu vērtē fizisko spēku. Viņam ārkārtīgi svarīgi just iekšēju pārliecību par sevi, ticību sev. Šo iekšējo pārliecību palīdz stiprināt laba fiziskā forma. Tās trūkums var kļūt par depresīva stāvokļa iemeslu. Cilvēka zemapziņā iekodēta pieredze kaut kādā mērā absolutizē matēriju. Šajā inkarnācijā viņam jāmācās raudzīties uz fizisko pasauli ne kā uz pašmērķi, bet gan kā uz līdzekli mērķa sasniegšanai.  Citu padomi netiek uzklausīti, citu pieredze viņam ir lieka. Viņa nostādnes ir tik stabilas, ka pat gadījumā, kad ārēji viņš izmaina savu dzīvi, izrādās, ka būtībā nekas nav mainījies – mainīti vien veco arhetipu lietojuma aspekti. Viņam piemīt ārkārtīgi liela vēlme iegūt visu savā īpašumā. Viņš nespēj sajūsmināties par cilvēkiem, lietām vai idejām, kuras nespēj iegūt savā īpašumā un spītīgi cenšas paturēt visu, kas viņam gadās ceļā. Taču pienāk brīdis, kad cilvēks saprot- tam visam nav nekādas jēgas.  Iepriekšējā dzīvē cilvēks nav guvis citu cilvēku atzinību un cieņu, tādēļ šoreiz par katru cenu grib pierādīt savu kompetenci, gūt panākumus. Zemapziņā gruzdošā neveiksminieka pozīcija liek viņam izvēlēties nodarbošanos, kas ārēji ir prestiža un automātiski nodrošina autoritāti. Viņš ārkārtīgi jūtīgi reaģē, ja kāds aizrāda uz viņa trūkumiem. Šī cilvēka uzdevums ir pilnībā transformēt savu vērtību sistēmu. Pamazām tiek atmesti vecie sakari, uzvedības stereotipi, tiek dedzināti tilti aiz sevis. Domas un rīcība iegūst pilnīgumi neatkarību, no apziņas tiek izmests viss, kas sasaista un nomāc, un indivīds ar katru gadu kļūst aizvien spēcīgāks. Tomēr jāatceras, ka augšupejošais mēness mezgls skorpiona zīmē saistās ar krīzi. Transformācija var būt ļoti sāpīga, cilvēks var pazaudēt visu, kas jebkad tika uzskatīts par dārgu un tuvu. Daudzi cilvēki ar šādu mēness mezglu savus vēlīnos dzīves gadus vada vientulībā. Tad viņi visdziļākajos līmeņos apjēdz to jauno vērtību sistēmu un jauno dzīvi, kura nāk. 

Strēlnieks.

Šis cilvēks var būt galēji neizlēmīgs, sapinie ikdienas norišu duālismā, lietu un cilvēku neviennozīgajā mijiedarbībā. Viņš vēlas būt labs visiem, viņš patiešām redz, kaut pagaidām virspusēji, ka katram ir sva taisnība.Šis indivīds nevēlas saistīties ar vienu līdz ar to zaudēt otru. Viņš grib saglabāt objektīvu attieksmi pret visiem, bet tas ir iespējams tikai uz attiecību kvalitātes rēķina. Šī pozicija viņam veiksmīgi ļauj pielāgoties visam un visiem. Vislabāk viņš jūtas situācijā, kuru var raksturot ar vārdiem-viens no. Kopības apziņa,kas viņu vieno ar kādu ideju vai  grupu. Kurā viņu pieņem, atbrīvo no nepieciešamības pēc noteikta personīgā viedokļa. Iekšēji viņš var būt ārkārtīgi sadrumstalots, tik atkarīgs no apstākļiem, ka viņam ir ļoti grūti uzstādīt sev konkrētu mērķi. Dienas paiet steigā un burzmā, tikai ar nožēlu jāsecina, ka mērķis nav kļuvis nedz skaidrāks, nedz tuvāks. Iepriekšējā inkarnācijā cilvēkā nav izveidojusies viengabalaina identitātes sajūta. Viņš var būt mainīgs kā hamelions. Viņš ir ļoti aktīvs, bet ja apstākļi to liedz-kļūst nervozs. Var pienākt dzīvē brīdis, kad jāizlemj –dzīvot pilsētā vai laukos? Tas var būt nopietns konflikts starp vecajām nostādnēm un jauno virzienu. Zemapziņā iekodēta nepieciešamība just sev apkārt cilvēkus, bet šīs inkarnācijas uzdevums ir iemācīties koncentrēties, attālināties no ikdienas burzmas, no faktu un notikuma jūkļa un tuvoties lielajām patiesībām, kuras atklājas vien klusumā. Gandrīz vienmēr viņam dzīves virzienu norāda vecāki, vai kāds autoritatīvs cilvēks, guru. Parasti tas notiek pēc 28-29 gadu sasniegšnas. „Sīs dzīves lielākais uzdevums ir meklēt augstāko gudrību. Bet ,lai ieraudzītu patiesību, pašam jākļūst patiesam. Jāspēj norobežoties no sīkumiem. Jākļūst īstam un dabiskam, bez izlikšanās un uzspēles. Ceļš uz to ir pašā indivīdā, jāmācās vien ieklausīties sevī un sadzirdēt sevi. Kad cilvēks ieraudzīs vienojošo atšķirīgajā un likumsakarīgo nejaušajā, viņš spēs transformēt iegūtās zināšanas augstākajā gudrībā. 

Mežāzis.

Indivīdam jāmācās sasniegt briedums. Iepriekšējo dzīvju pieredze viņam ir pozitīva, gaiša, bet ierobežota. Viņš joprojām ir bērns, kurš pieradis cīnīties par savu pakļauto stāvokli. Viņš ir mūžīgais bērns, kurš vēlas par katru cenu atrasties vecāku uzmanības centrā., drošībā, aizsargāts un aprūpēts. Viņš neiebilst, ja viņa vietā izlemj citi. Šis cilvēks var pat saslimt ja jūt, ka uz mīlestību, kas pienākas viņam, pretendē kāds cits.

Gatavojoties pieaugušo dzīvei viņam grūti spert izšķirošo soli. Viņš nejūtas tai gatavs. Zemapziņā cilvēks jūt, ka ieejot pieaugušo pasaulē, viņam neatliekami būs jāķeras pie galveno karmisko uzdevumu pildīšanas un risināšanas. Viņi to labprāt atliktu uz nenoteiktu laiku. Bieži cilvēki ar šādu mezglu stāvokli nodarbojas ar politiku, jo valsti izjūt kā ģimeni. Viņi ir uzticīgi gan ģimenei, gan dzimtenei. Uzdevums, ko šiem cilvēkiem nākas risināt šajā dzīvē ir māka atbrīvoties. Viņam ir tendence uzkrāt un nest līdzi sev visu no iepriekšējām un tagadējās dzīves, tādējādi kļūstot par emociju un atmiņu miskasti. Tas atņem daudz emocionālās enerģijas, iztukšo, neatstāj spēkus tagadnei un nākotnei. Ik pa laikam viņš pārbauda līdzcilvēku pacietību, liekot tiem risināt savs emocionālās problēmas. Galvenais karmiskais uzdevums viņam ir atrast un realizēt ideālu – nozīmīgāku kā paša dzīve. Pakļaut visu tā īstenošanai, uzņemties atbildību, nest to neraugoties uz grūtībām. Augt un attīstīties intelektuāli, sasniegt augstākās virsotnes un ienirt visdziļākos ūdeņos. Daudz un nenogurstoši strādāt. 








Ūdensvīrs.

Šis mezglu stāvoklis raksturo cilvēka dzīvi kā cīņu starp personīgajām un visas cilvēces interesēm. Iepriekšējās inkarnācijās viss ir centrējies ap indivīdu. Kāda īpaša lepnība joprojām liek viņam censties kļūt par redzamu personu ievērojamu cilvēku lokā. Viņš ir radis skatīties uz citiem cilvēkiem no augšas, atļaujas pavēlēt un būt neiecietīgs. Cilvēks sevi uzskata par visuma centru. Savu spēcīgo gribu vēlētos izmantot savu mērķu sasniegšanai.

     Šīs dzīves uzdevums ir mācīties būt nemanāmākam. Lielas grūtības var sagādāt laulība. Var būt vēlme valdīt par tiem, kas viņam tuvi. Ja tas izdodas, tuvinieki var rēķināties ar viņa aizbildniecību un palīdzību. Ja ne, uz atbalstu lai neviens necer. Bieži vien cilvēki ar šādu mezglu stāvokli dzīves teātrī spēlē tāda kā romantiska mocekļa lomu. Ja ļoti spēcīgi izpaužas vēlme pavēlēt, cilvēki var viņu nepieņemt.

     Dvēselē mīt lepnums, kas neļauj sakompromitēt pašcieņu.

Šī cilvēka mērķis ir sasniegt virsotnes. Viņš nicina viduvējību un piezemētu ikdienišķību.

 Indivīds ar šādu mezglu stāvokli mācās attīstīt sevī visaptverošas brālības koncepciju, atteikties no egoisma un augstprātības. Viņam jāiemācas darboties kopā ar visiem, plecu pie pleca nesavtīgi strādājot augstākas idejas vārdā, cilvēces evolūcijas vārdā.

Patiesi laimīgs viņš būs, kad spēs atteikties no šauri personiskām interesēm un paraudzīties uz sevi visa kosmosa kontekstā. Šā cilvēka radošais potenciāls sola iespēju dot patiešām nozīmīgu ieguldījumu civilizācijas attīstībā. 

Zivis.


          Apziņas līmenī šis ir vissmagākais mezglu stāvoklis. Cilvēka iepriekšējo inkarnāciju pieredzē pasaule ir līdz absolūti perfektai struktūrai novests mehānisms. Šāds cilvēks absolutizē loģiku. Viņa pieeja pasaulei var būt racionāla un materiālistiska. Krīzi rada tas, ka indivīds sāk apzināties strupceļu, kurā nonācis. Patiesība slēpjas aiz tā, ka viņa ierobežotā iztēle un jūtas var tikai analizēt, vai uztvert. Viņš sāk apzināties savas cietās, neelastīgās metodes bezperspektivitāti, savu partneru aprobežotību un nespēju no tiem atbrīvoties. Joprojām viņš meklē stingru kārtību un reglamentāciju. Viņš apspiež un ierobežo sevi , cenšoties atbilst iedomātam standartam. Viņš atzīst tikai to informāciju, kuras avots ir „augstāka autoritāte”. Viņš joprojām meklē izeju savas iepriekšējās vērtību sistēmas robežās.  Indivīda uzdevums ir pilnībā saplūst ar kosmisko apziņu, iegremdēties tajā kā okeānā un caur šo savas domāšanas kristīšanu piedzimt no jauna. Tam traucē kosmiskas bailes dzīvot nesakārtotā pasaulē, bailes no haosa. Cilvēks ienāk šajā dzīvē ar pārliecību, ka pasaule ir briesmu pilna. Visam, ar ko saskaras, viņš liek klāt savu mēru. Visu, ko nesaprot – apšauba un kritizē. Svešais viņu biedē, dara nervozu un piesardzīgu, tieši šīs attieksmes dēļ tas bieži ir reālas slimības cēlonis.Daudziem cilvēkiem ar šādu mezglu stāvokli ir seksuālas dabas problēmas, kas sakņojas zemapziņā. Viņu vidū var būt gan puritāņi, gan seksuāli atsaucīgi, taču emocionāli vēsi cilvēki. Viņu prāts ir tik analītisks, ka  dzīve draud izvērsties par manipulēšanu – līdzīgu šaha spēlei. Viņš vienmēr pamana detaļas, nekad nepalaiž garām acīm redzamo , viņš var stundām sēdēt pie viena uzdevuma , bet tajā pat laikā neredzēt problēmu kopumā. Iepriekšējā dzīves pieredze viņu urda analizēt pa daļām arī to, kas būtu jāaplūko kā viens veselums. Un tieši tāpēc, ka spēj ārkārtīgi skaidri domāt, apzinās savas problēmas un viņa gars ir nemierīgs, nervozs, pat uzbudināts. Šim cilvēkam jāmācās ticība. Viņam jāsaprot, ka viens ir viss un viss ir viens.Viņam jāmācās saplūst ar pasauli mīlestībā, nevis jānorobežojas. Viņam jāielaiž sevī haoss. Liktenis viņam lēmis pārdzīvojumus, lai mācītu līdzcietību. Tas sagrauj viņa loģiskos un rūpīgi pārdomātos plānus. Simboliski viņš izcieš visas pasaules sāpes. Tas nostiprina viņā dievišķo mīlestību. Un tikai tad viņš atsakās tiesāt citus.Reizēm viņa lieliskā intuīcija atklāj noslēpumaino esības būtību, taču iepriekšējo inkarnāciju pieredze liek šaubīties par visu. Tādējādi viņš vienmēr ir uz robežas, vienmēr pusceļā starp divām pasaulēm. Viņš nonāk punktā, kur laiku pa laikam viņu sasniedz universālā saprāta atblāzma, taču pat nokļuvis tās ietekmes sfērā, šaubu mākts atgriežas atpakaļ, lai sāktu visu no gala. Un tomēr ar katru reizi viņš sper solīti tālāk bezgalībā, kur galu galā izkausēs savas ierobežojošās pagātnes važas un piedzims no jauna kā tīrs gars. 


p.s. Parasti ap 33 gadu vecumu , galvenais dzīves uzdevums, vismaz tā virziens kļūst saprotams!


(šis materiāls savulaik bija publicēts izdevumā " Horoskopu Avīze", manuprāt, autore ir Inguna Jakobi..)