TĪĢERI
Tīģeris (Panthera tigris) ir lielākais kaķu dzimtas pārstāvis. Lielākās tīģera pasugas var salīdzināt ar aizvēsturiskajiem, izmirušajiem lielajiem kaķiem, to ķermeņa garums sasniedz 3,3 metrus, masa — 300 kilogramus, ilkņi var būt 10 centimetrus gari.Tīģerim ir deviņas pasugas, no kurām trīs ir izmirušas. Atlikušo sešu pasugu izdzīvošana ir apdraudēta. Tos apdraud pieejamās dzīves vietas samazināšanās, izplatības fragmentācija un medības. Visbiežāk sastopamā tīģera pasuga ir Bengālijas tīģeris , bet vislielākā ir Amūras tīģeris .
Vēsturiski tīģeris apdzīvoja gandrīz visu Āziju. Tā apdzīvotās teritorijas sākās ar Mezopotāmiju un Kaukāzu un pletās austrumu virzienā, aptverot Sibīriju un Austrumāziju līdz Beringa jūrai un Indonēzijai. Tīģeris bija sastopams pat Kalimantānas unPalavanas salās. Mūsdienās tā izplatība ir dramatiski samazinājusies. 19. gadsimtā tīģeris tika pilnībā iznīcināts Āzijas rietumu daļā un ir fragmentāri sastopams tikai Dienvidāzijā un Austrumāzijā.
Tīģeris ir tīri aziātiska suga, vairāk austrumaziātiska. Suga attīstījās Āzijas austrumos pleistocēna sākumā (pirms apm. 2 miljoniem gadu). Pirms apmēram 10 000 gadiem tīģeri pārvietojās gan uz dienvidiem pāri Himalaju kalniem un izplatījās pa visu Indiju, gan uz ziemeļiem līdz Beringa jūrai. Vēl 1900. gadā tīģeri apdzīvojaKazahstanu, Ziemeļirānu, Amūras ieteku un Zunda salas. Mūsdienās šo teritoriju lielākajā daļā tīģeri ir iznīcināti. Piejūras novadā (Krievija) ir palikusi neliela Amūras tīģeru populācija. Kopumā ir izdzīvojuši apmēram 7% no visas kādreizējās tīģeru populācijas.Tā izplatība ir ļoti sadrumstalota un fragmentāra, tas sastopams nelielās, izolētās teritorijās sākot ar Indijas un Ķīnas rietumiem un beidzot arDienvidaustrumāziju austrumos. Ziemeļu robeža tīģera izplatībai ir Amūras upe Sibīrijas austrumos. Vienīgā sala, kurā mūsdienās ir sastopams tīģeris, ir Sumatra. Kopš 20. gadsimta tas vairs nav sastopams Bali un Javas salās. Par tīģeriem Borneo salā liecina tikai fosiliju atradumi.
Tīģeri apdzīvo dažādas vides, tai skaitā mangrovju purvus, bambusa audzes tropos, ar krūmiem aizaugušus mežus vēsākos apgabalos, tuksnešainas un akmeņainas pauguraines, kā arī taigu ziemeļos. Kalnos tie mājo līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa. Atkarībā no dzīvošanas apstākļiem, medījuma daudzuma un tīģera dzimuma, katra indivīda medību apgabals var būt no 30 līdz 3000 km².
Evolūcija
vecākās tīģerim līdzīgās sugas fosilijas ir atrastas Ķīnā un Javā. Šie aizvēsturiskie tīģeri dzīvoja pirms 2 miljoniem gadu un tie bija mazāki augumā nekā mūsdienu tīģeri. Senākās "īstā tīģera" fosilijas ir atrastas Javā un tās ir 1,6—1,8 miljonus gadus vecas. Seno tīģeru fosilijas no pleistocēna sākuma un vidus ir atrastas arī Ķīnā un Sumatrā. Indiju un Āzijas ziemeļu teritorijas, kā Beringa jūras krastu, Japānu un Sahalīnu tīģeris sasniedza pleistocēna beigās. Japānā atrastās tīģera fosilijas liecina, ka uz salas dzīvojošie tīģeri bija mazāki augumā kā kontinentā dzīvojošie radinieki. Līdz holocēnam tīģeri bija sastopami arī Borneo un Palavanas salās.
Ārējais izskats
Tīģera ķermenis ir izstiepts un muskuļots ar spēcīgām kājām un pleciem. Tāpat kā lauvas tīģeri spēj pavilkt medījumu, kas ir daudz lielāks un smagāks par pašu plēsēju.Astegara, vienmērīgi nolaista, apmēram 60—110 cm gara. Tīģeris ir vislielākais savvaļā mītošais lielais kaķis visā kaķu dzimtā,tā vidējais svars ir 100—250kg. Lielākie indivīdi var sasniegt vairāk kā 310 kg. Ķermeņa augstums 70—120 cm,garums līdz 2,9—3,5 metriem (ar asti). Tēviņi augumā ir nedaudz lielāki par mātītēm, bet tēviņu masa var būt 1,7 reizes lielāka nekā mātītēm.Arī to ķepas ir platākas kā mātītēm. Biologi pēc ķepu nospiedumiem var noteikt, vai pēdas ir atstājis tēviņš vai mātīte.Turklāt virzienā uz dienvidiem pasugas kļūst arvien mazākas. Lielākā pasuga irAmūras tīģeris, kura ķermenis var sasniegt 3,5 metrus, bet masa 317 kg.Vismazākā pasuga irSumatras tīģeris. Tā svars ir tikai 75—140 kg.Galvatīģerim ir ieapaļa, tāgalvaskaussatgādina lauvas galvaskausu, bet purna daļa salīdzinoši ir izstieptāka. Arī nāsis lauvai ir platākas.Ausisīsas, apaļīgas. Uz priekškājām 5pirksti, uz aizmugurējām 4; visi pirksti ar ievelkamiemnagiem. Acis apaļas un dzeltenas. Izņēmums ir baltie tīģeri, kuru acis ir zilas. Tumsā tīģeris redz apmēram sešas reizes labāk nekā cilvēks.
Apspalvojums ir blīvs un īss dienvidu pasugām, bet garāks — ziemeļu pasugām. Krāsojuma fons uz muguras un sāniem dzeltens vai oranžs, uz kakla un vēdera — balts vai iedzeltens. Pār visu ķermeni ir brūnas, tumši pelēkas vai melnas šķērseniskas svītras. Raksturīgais tīģera krāsojums ļauj tam brikšņos un zālē palikt nemanāmam. Katrai pasugai ir atšķirīgs svītru raksta raksturs, kā arī kažoka pamatkrāsa. Piemēram, Amūras tīģera kažoks ir gaišāks kā pārējām pasugām. Tīģera krāsojums dod iespēju pasugas atšķirt vienu no otras. Indijā ir sastopami arī baltie tīģeri — daļēji albīni. Tiem ir brūnas joslas uz balta fona un gaiši zilas acis. Katram tīģerim, neatkarīgi no pasugas, turklāt ir savs individuālais, atšķirīgais svītru raksts. Pēc tā var atšķirt vienu tīģeri no otra; svītru raksts ir tikpat individuāls kā cilvēka pirkstu nospiedumi. Svītru raksts ir redzams ne tikai kažoka matojumā, bet arī uz ādas. Ja tīģeri noskūtu, tā svītru raksts joprojām būtu redzams. Tāpat kā citiem lielajiem kaķiem, arī tīģeriem uz ausu aizmugurējās sienas ir koši balti laukumi. Zinātnieki uzskata, ka dzīvnieki, izmantojot ausu baltos laukumus, viens ar otru komunicē.
