Baznīcas koris

Mazi puikas sen, sen atpakaļ satikās un brīnījās, par ģitāru un sinķiku. Kānu gadījās ka tiem štrumiem blakus stāvēja kompis, ar mikrafoniņu. atklājām kā mikrafonam nospiest rec un sākām kautko ierakstīt. Kaspars izvēlējās ģitāru un tūdaļ sāka to strinkšķināt, bet Dāvis taustiņus. Viss notika momentā, un mikļa iespaidā radās sviests, kuru maisot var pamanīt kautko neparastu. Bērnu improvizācijas veidošanās, bez muzikālās pieredzes, tehnikas un zināšanām radīja velmi izprast mūziku un iegūt šīs trīs iepriekš minētās lietas. Tas pavēra ceļu uz nākotnes sapņiem diviem sapņotājiem, kuri šos ierakstus atcerās ar smaidu sejā un jautrām atmiņām, par bērnības dienu improvizāciju. Uzsveru to ka visas dziemas, mūzika un viss pārējais radās tikai pēc rec pogas ieslēkšanas, un pirms tās nevienam no mums nebij ne jausmas, kā un kas skanēs un kāds būs teksts ko dziedāsim, jo šī mūzika ir mirkļa impuls, un tāpēc tā varētu saukties par bērnības dienu eksperimental avangard iprovizācijas pirmssākumiem.