Biogrāfija
MONOLOGS DIVATĀ
Mūzas, mūži un komponēšana
Monologs Divatā ir meiteņu rokkgrupa, kas laužas caur dzelkšņiem, drātēm, lec pāri žogiem, kāpj kā spaidermani pa māju sienām un riktīgi bliež. Vēl šeit gribētu pieminēt džedaju pārcilvēcisko spēku, jo meitenēm dažkārt ģitāras spīd kā džedaju gaismas zobeni. Mums gan nav bijis labo un slikto spēku maiņa, jo vienmēr, kā jau baltās, esam iestājušās arī par baltiem darbiem mūzikā. Tāpat kā dziesmām latviešu mēlē. Varbūt kādu dien’ Kristīne pieradinās brūno lāci, tad arī sakomponēs kādu dziesmu svešo valodā. Tādu nelaimi gan savvaļas dzīvniekam nenovēlam, tādēļ cerības ir niecīgas. To gan nevarētu teikt par Baibu, jo viņai radīt jaunas dziesmas palīdz nevis mūza, bet mūzis. Viņa pati saka: „Jēziņ, kā kurai dziesmai!” Varbūt viņas daiļdarbu iedvesmas avots ir oranžs mākonis ar eža adatām, no kurām jāuzmanās, bet, iespējams, šis ir pilnīgi muļķīgs un nepareizs epiteps. Baiba gan nākotnē varbūt vēlas kādu dziesmu angliski, bet obligāti vāciski. Tā kā Kristīne vāciski prot pateikt „Ich habe eine Katze, du bist ein Hund, aber dass wusste ich schon”, ar ko vienmēr arī lielās, tad, neapšaubāmi, vācu valodu zina pietiekami, lai ar lielu mīlestību sniegtu jums performanci vāciski. Šis gan ir nopietni! Tātad, dziesmas arī vāciski, Baibas mūži un Kristīnes mūza – salkanā mīla, tādēļ lielākā daļa viņas dziesmu varētu izpildīt arī uz kāda smalka egļu zara ar čiekuriem un vīna pudeli, jo varam visu. Gadiem ritot gan, viņas seju dziesmu patiesais banālums rauj arvien lielākā smaidā.
TRIO
Pašlaik Monologs Divatā ir trio, un mums ir jau septiņi gadi. Baiba spēlē ķiršu sarkanu ģitāru ar četrām, resnām stīgām. Kristīne piķa melnu ar sešām, tievām stīgām, bet Austra bungo dažādumu. Austra ir vēl ģeniālāka par visiem supervaroņiem kopā. Īsti nevar saprast, vai viņa vēlētos būt gaismas zobenu pavēlniece, bet kaut kas no Padme Amidala noteikti. Austra ir jaunākā mūsu sastāva drosminiece, un mūsu trio ir gatavs iet misijā un cīnīties pret dark side.
Tā ar Malku līdz klipam un lecam pa jaunam
Kristīne prot atcerēties neatceramo, bet ieslīgsim galīgā pagātnē, ne tik ļoti galīgā pagātnē un vienkārši nesenā pagātnē. Ja ņemam priekšā galīgo pagātni, tad katrs valcēnietis zina puišu grupu D.A.R.K. ar dziesmu „O - o – o, es eju pēc malkas!” Tas bija hīts un meitenēm jau arī tie puiši patika. Ja jau patīk, tad jau klausās un ieklausās. Ja mazam bērnam nepieciešami mazie ritenīši, lai iemācītos mīties ar velosipēdu un nenorautu kādu matu kušķi vai neasiņotu deguns, tad visi meiteņu instrumenti bija bez riteņiem, bet tādi, kas izdod E B G D A E un citas skaņas tur augšā, Valkas ģimnāzijas bēniņos. Iedvesmojāmies no D.A.R.K. puišiem un idejas, ka roku var spēlēt arī vēl mazas būdamas. Tā piedzima Monologs Divatā.
Ja ņemam priekšā ne tik ļoti galīgo pagātni, tad noteikti ir vērts pieminēt O!Kartes laikus. Lielākais hīts droši vien ir arī dziesma „Kaķi”. Varbūt tādēļ, ka pavadījumu sacerējām, kad Baiba pārmaiņus sēdēja ar elektrisko ģitāru padusē, bet Kristīne ar bungu vālītēm rokās, un džems bija iestājies. Badamm! Tika griezts laimes rats un cūcene iedraudzējās ar mums, kā rezultātā, ieguvām iespēju filmēt videoklipu. To var apskatīties šite! Paldies filmēšanas komandai par izturību un meiteņu mūru izkustināšanu, lai iemācītu kustēties un locīties mūzikas ritmā. Tādēļ videoklipā kustamies kā vēju pūstas.
Bet, ja tā pa žizņi, tad koncerti ir bijuši daudzviet – sākot ar Valku Latvijas ziemeļu pusē, Rēzekni apmēram dienvidaustrumos, Liepāju apmēram dienvidrietumos un Sabili apmēram ziemeļrietumos un daudzviet Latvijas vidū. Paldies mūsu faniem, mēs jūs mīlam!
Meklējam skrūvspīles vai cirvi
Līdz šim Monologs Divatā mūzikas stilu sauca par plastmasas grābekļu roku, pagaidām pie tā arī paliksim. Īsti nevar saprast, kā radās šis paveids, bet tam noteikti ir kāds sakars ar Baibas un Kristīnes dzimto pusi Valku. Vispār nākotnes mūzikas stils pagaidām atrodas dzelzs seifā. Vislabprātāk to atlauztu ar skrūvspīlēm vai cirvi, jo džedaju zobens būtu tū īzī.
monologsdivataa@inbox.lv
https://twitter.com/Monologsdivataa
Mūzas, mūži un komponēšana
Monologs Divatā ir meiteņu rokkgrupa, kas laužas caur dzelkšņiem, drātēm, lec pāri žogiem, kāpj kā spaidermani pa māju sienām un riktīgi bliež. Vēl šeit gribētu pieminēt džedaju pārcilvēcisko spēku, jo meitenēm dažkārt ģitāras spīd kā džedaju gaismas zobeni. Mums gan nav bijis labo un slikto spēku maiņa, jo vienmēr, kā jau baltās, esam iestājušās arī par baltiem darbiem mūzikā. Tāpat kā dziesmām latviešu mēlē. Varbūt kādu dien’ Kristīne pieradinās brūno lāci, tad arī sakomponēs kādu dziesmu svešo valodā. Tādu nelaimi gan savvaļas dzīvniekam nenovēlam, tādēļ cerības ir niecīgas. To gan nevarētu teikt par Baibu, jo viņai radīt jaunas dziesmas palīdz nevis mūza, bet mūzis. Viņa pati saka: „Jēziņ, kā kurai dziesmai!” Varbūt viņas daiļdarbu iedvesmas avots ir oranžs mākonis ar eža adatām, no kurām jāuzmanās, bet, iespējams, šis ir pilnīgi muļķīgs un nepareizs epiteps. Baiba gan nākotnē varbūt vēlas kādu dziesmu angliski, bet obligāti vāciski. Tā kā Kristīne vāciski prot pateikt „Ich habe eine Katze, du bist ein Hund, aber dass wusste ich schon”, ar ko vienmēr arī lielās, tad, neapšaubāmi, vācu valodu zina pietiekami, lai ar lielu mīlestību sniegtu jums performanci vāciski. Šis gan ir nopietni! Tātad, dziesmas arī vāciski, Baibas mūži un Kristīnes mūza – salkanā mīla, tādēļ lielākā daļa viņas dziesmu varētu izpildīt arī uz kāda smalka egļu zara ar čiekuriem un vīna pudeli, jo varam visu. Gadiem ritot gan, viņas seju dziesmu patiesais banālums rauj arvien lielākā smaidā.
TRIO
Pašlaik Monologs Divatā ir trio, un mums ir jau septiņi gadi. Baiba spēlē ķiršu sarkanu ģitāru ar četrām, resnām stīgām. Kristīne piķa melnu ar sešām, tievām stīgām, bet Austra bungo dažādumu. Austra ir vēl ģeniālāka par visiem supervaroņiem kopā. Īsti nevar saprast, vai viņa vēlētos būt gaismas zobenu pavēlniece, bet kaut kas no Padme Amidala noteikti. Austra ir jaunākā mūsu sastāva drosminiece, un mūsu trio ir gatavs iet misijā un cīnīties pret dark side.
Tā ar Malku līdz klipam un lecam pa jaunam
Kristīne prot atcerēties neatceramo, bet ieslīgsim galīgā pagātnē, ne tik ļoti galīgā pagātnē un vienkārši nesenā pagātnē. Ja ņemam priekšā galīgo pagātni, tad katrs valcēnietis zina puišu grupu D.A.R.K. ar dziesmu „O - o – o, es eju pēc malkas!” Tas bija hīts un meitenēm jau arī tie puiši patika. Ja jau patīk, tad jau klausās un ieklausās. Ja mazam bērnam nepieciešami mazie ritenīši, lai iemācītos mīties ar velosipēdu un nenorautu kādu matu kušķi vai neasiņotu deguns, tad visi meiteņu instrumenti bija bez riteņiem, bet tādi, kas izdod E B G D A E un citas skaņas tur augšā, Valkas ģimnāzijas bēniņos. Iedvesmojāmies no D.A.R.K. puišiem un idejas, ka roku var spēlēt arī vēl mazas būdamas. Tā piedzima Monologs Divatā.
Ja ņemam priekšā ne tik ļoti galīgo pagātni, tad noteikti ir vērts pieminēt O!Kartes laikus. Lielākais hīts droši vien ir arī dziesma „Kaķi”. Varbūt tādēļ, ka pavadījumu sacerējām, kad Baiba pārmaiņus sēdēja ar elektrisko ģitāru padusē, bet Kristīne ar bungu vālītēm rokās, un džems bija iestājies. Badamm! Tika griezts laimes rats un cūcene iedraudzējās ar mums, kā rezultātā, ieguvām iespēju filmēt videoklipu. To var apskatīties šite! Paldies filmēšanas komandai par izturību un meiteņu mūru izkustināšanu, lai iemācītu kustēties un locīties mūzikas ritmā. Tādēļ videoklipā kustamies kā vēju pūstas.
Bet, ja tā pa žizņi, tad koncerti ir bijuši daudzviet – sākot ar Valku Latvijas ziemeļu pusē, Rēzekni apmēram dienvidaustrumos, Liepāju apmēram dienvidrietumos un Sabili apmēram ziemeļrietumos un daudzviet Latvijas vidū. Paldies mūsu faniem, mēs jūs mīlam!
Meklējam skrūvspīles vai cirvi
Līdz šim Monologs Divatā mūzikas stilu sauca par plastmasas grābekļu roku, pagaidām pie tā arī paliksim. Īsti nevar saprast, kā radās šis paveids, bet tam noteikti ir kāds sakars ar Baibas un Kristīnes dzimto pusi Valku. Vispār nākotnes mūzikas stils pagaidām atrodas dzelzs seifā. Vislabprātāk to atlauztu ar skrūvspīlēm vai cirvi, jo džedaju zobens būtu tū īzī.
monologsdivataa@inbox.lv
https://twitter.com/Monologsdivataa
