Senajiem latviešiem Ziemassvētki ir vienīgie no četriem saulgriežu svētkiem, kuru nosaukumā ietverts vārds svētki. Ja pieņem, ka tas atvasināts no vārda svēts, kura sākotnējā nozīmē ir – balts, tīrs spodrs – tad mazliet skaidrāks kļūst arī šo svētku saturs. Šo nozīmi svētki saglabājuši tikai kristīgajā ticībā, jo, piemēram, ebrejiem, kuri tieši nesvin šos svētkus, īpašu uzmanību velta jaunā gada (kas arī ir ap to pašu laiku) sagaidīšanai. Un tajos pieņemts uzvilkt jaunas, vēlams baltas krāsas drānas.