No senseniem laikiem Ziemassvētkiem ir bijusi divējāda daba. To saknes meklējamas pagāniskajā ticībā, kad saulgriežu laiku uzskatīja par brīdi, kad tumsa cīnās ar gaismu – ļaunais ar labo.

Tomēr šī cīņa nav «uz dzīvību vai nāvi». Gan tumsa, gan gaisma, gan labais un ļaunais vienkārši pastāv viens otram līdzās, lai saglabātu līdzsvaru itin visā. No folkloras viedokļa raugoties Ziemassvētki ir laiks, kad tumsa ir uzvarējusi un līdz ar šo uzvaru radījusi priekšnoteikumus jauna cikla – jauna attīstības stadijai.