RUDENS BRĪVDIENAS MALJORKAS SALĀ.
29 attēli • 17. okt 09:02
Lai arī Maljorka daudziem asociējas galvenokārt ar saulainām pludmalēm, palmām un bezrūpīgu atpūtu Vidusjūras krastā, šī Baleāru salu arhipelāga lielākā sala spēj piedāvāt daudz vairāk.
Te ir viss – tirkīzzili Vidusjūras ūdeņi, gleznaini līči ar baltām smiltīm, majestātiskie Tramuntanas kalni,, olīvkoku un citrusaugļu birzis, vīna dārzi un gadsimtiem sena vēsture, kurā savijušās romiešu, arābu un...VairākLai arī Maljorka daudziem asociējas galvenokārt ar saulainām pludmalēm, palmām un bezrūpīgu atpūtu Vidusjūras krastā, šī Baleāru salu arhipelāga lielākā sala spēj piedāvāt daudz vairāk.
Te ir viss – tirkīzzili Vidusjūras ūdeņi, gleznaini līči ar baltām smiltīm, majestātiskie Tramuntanas kalni,, olīvkoku un citrusaugļu birzis, vīna dārzi un gadsimtiem sena vēsture, kurā savijušās romiešu, arābu un kristīgās Eiropas kultūras.
Maljorka ir viens no iecienītākajiem Eiropas atpūtas galamērķiem, tomēr pietiek vien attālināties no rosīgajiem kūrortiem, lai atklātu pavisam citu salu – ar šaurām, bruģētām ieliņām, kalnu nogāzēs paslēptiem ciematiņiem, nesteidzīgu Vidusjūras dzīves ritmu un ainavām, kas brīžiem šķiet gluži kā no pastkartītes.
Salas galvaspilsēta Palma ar iespaidīgo gotisko La Seu katedrāli, kas jau gadsimtiem slejas Vidusjūras krastā, un senpilsētas labirintiem, kuros joprojām jaušama mauru valdīšanas laika elpa. Gleznainā Valdemosa, kur savulaik ziemu pavadīja poļu komponists Frideriks Šopēns un franču rakstniece Žorža Sanda, un kalnu ieskautā Soljera ar vēsturisko koka tramvaju un šaursliežu vilcienu.
Savukārt Tramuntanas kalnu serpentīni, stāvās klintis un elpu aizraujošie skati uz Vidusjūru atgādina, ka Maljorkas lielākā bagātība nebūt nav tikai tās pludmales. Ne velti šī kalnu grēda ar savu unikālo kultūrainavu iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Savukārt salas austrumu piekrastē paslēpušās iespaidīgās Pūķa alas jeb Cuevas del Drach, kuru stalaktītu un stalagmītu veidotajā pazemes pasaulē atrodas viens no lielākajiem pazemes ezeriem Eiropā.
Īpašu vietu Maljorkas amatniecības tradīcijās ieņem slavenās mākslīgās pērles, kuru izgatavošanas noslēpumus iespējams iepazīt Orquidea pērļu fabrikā. Atšķirībā no dabiskajām pērlēm tās top cilvēka rokām – nelielu alabastra materiāla lodītes kodolu daudzkārt pārklāj ar īpašu perlamutra esenci, kuras sastāvā izmantotas arī no zivju zvīņām iegūtas vielas. Pēc katras pārklāšanas kārtas pērles tiek žāvētas un apstrādātas, līdz iegūst dabiskajām pērlēm raksturīgo mirdzumu, gludumu un izturību.
Un kur nu bez maljorkiešu gastronomijas – svaigām jūras veltēm, vietējo olīveļļu, salas vīndaru darinātajiem vīniem un tradicionālās, pūdercukurā pārkaisītās spirālveida ensaïmada maizītes. Šī saldā garduma pirmsākumi meklējami vismaz 17. gadsimtā, bet tā izcelsmi saista gan ar arābu, gan ebreju konditorejas tradīcijām, kas gadsimtu gaitā savijušās Maljorkas kultūrā. Savu nosaukumu maizīte ieguvusi no katalāņu vārda saïm jeb cūku tauki, kas tradicionāli tiek izmantoti mīklas gatavošanā, piešķirot tai īpaši maigu un kārtainu tekstūru.
