Grupucis!

Eposs ''Grupucis"


Kad vasara kumeļa auļiem tuvojās beigām,
3 stalti vīri muzicēt reiz steidza.
Ar ģitārām pār pleciem,
bungu kociņiem veciem-
pa Rīgas ielām tie savas pastalas beidza.

Reiz kādam vīram, tieši virs smēdes
piederēja telpas,
kur neiespīd pat mēness.
Tur vīri pirmo reizi mēģināja,
un tumsas princi Slaviku sveicināja.

Tur sākās vīru tumšās, pagrīdes gaitas
kur pudele pēc pudeles tika tukšotas raiti
Kad manīja iespējas tālāk pasaulē doties
vīna krokas tika nomestas nekavējoties

Vīri, kas plašajos Zemgales plašumos valda,
vienmēr ir teikuši, ka mūzika ir bauda.
Tiem sveša ir skaudība un neprasme zaudēt,
bet gan attīstīt sevi un likt priekam sirdīs Jums klauvēt.