Ne visus pārņem pavasara trīsas,
Ne visas domas pamostas zaļas,
Uz ceļiem rūgst dubļu risas
Un vārnas kļuvušas skaļas.
Ne visas, ne visas
Sirdis prot mīlēt,
Sāpes, dusmas un aizvainojums,
Nav nekāds lidojums.
- Ko tu tik ilgi raksti, Dzejniek?
Tavas vēstules gaida zeme!
- Pagaidi, izkusīs dvēseles sniegs,
Un ar atmodu nāks arī prieks.
(Džanete)