piedodiet, vēji, ka neklausos jūs,
piedodiet, putni, ka nelidoju,
saule un mēness,
kas gaismu nes,
piedodiet, ka es esmu es.
ne koki, ne ziedi, ne gaiss
mani nepazīst,
tie elpo savā nodabā,
kāpēc man panikā krist,
par to, kas notiekas dabā?
jūs sakiet pavasaris?
nu, un? ne jau viņš ir brīnumdaris.
piedodiet, visi, kas mīl pie kokiem stāvēt
un no pasaules gavēt,
piedodiet, man jāsteidzas,
es baidos pati sevi nokavēt,
man jāizdomā,
ko varu izdarīt,
ja būšu te vēl rīt
(Džanete)