Rīts laimi atnesis un dzeltenas debesis,
tajās zelta lietus, un sarkani lauki...
šodien tos baudu pa kriksim.
Ar laiku saplēšas veci trauki,
paši, ...tā sanāk,
bet mēs vēl pie jauniem tiksim,
rudens gaidīt māk.
Es kļavai un bērzam izlūdzos krāsas,
ābelei ābolus tukšajam kurvim,
ziema klauvē pie durvīm,
dālijas vāzē uz galda,
un manā sirdī miers valda.
Esmu tik prieka pilna,
ka došu tev arī,
un tu pie mēteļa atloka
piespraust to vari.
(Džanete)