kam ilgu laiku ļoti sala,
tam Mīlestība atzīstas
un dāvanas pavisam īstas
par velti dod, par velti dala,
un kad pēc viņām augums liecas,
es varu satvert puķes piecas:
tā viena tev, tā otra man,
un trešā, redzu, pretī tiecas,
to arī paturēšu sev,
un ceturtā būs nezin` kam,
bet piektā katram maziņam,
ar visu to es bagāta,
un kā gan ne, ja sargāta!
(Džanete)