Pa vienai lēni un čakli,
Mīlestības puķes stādu,
Nāk tauriņš uz smaržu akli,
Es viņam tās visas rādu.
Mans dārziņš ir atkal ziedos,
Tur visiem kārojas būt,
Kas to par brīvu man iedos?
Neviens! bet es varu tur būt!
Bija vērts par dārznieci kļūt....
(Džanete)