Auļi
| Mājaslapa | http://www.auli.lv |
|---|---|
| Fani | 1662 |
| Žanri | Traditional music / Neofolk / Eastern European |
Ieteikt
31
Biogrāfija
Auļi ir dūdu un bungu mūzikas grupa. Tajā spēlē 10 mūziķi – 9 puiši no Latvijas un 1 meitene no Igaunijas. Grupas izveidošanas iecere – apvienot dūdas ar sitaminstrumentiem, izkopjot šāda veida mūziku Latvijā. Praktiskas liecības par bungu un dūdu spēles tradīcijām senatnē ir saglabājušās samērā maz, tomēr šo instrumentu spēlēšana atsevišķi un kopā ir minēta latviešu folkloras materiālos diezgan bieži.
Auļi spēlē galvenokārt instrumentālu mūziku. Grupas repertuāru veido oriģinālkompozīcijas, latviešu danču un dūdu melodiju aranžējumi, citu Eiropas tautu melodijas, kā arī kompozīcijas sitaminstrumentiem. Grupa arī izpilda dziesmas – tautasdziesmu aranžējumus. Auļu mūzikā izpaužas dalībnieku jaunrade un mūsdienīgs skatījums uz tradicionālo kultūru. Uzstāšanās reizēs var dzirdēt īpatnēju tikai Latvijā fiksētu dūdu spēles tehniku – elkoņošanu, kā arī dažādus sitaminstrumentus – vara bungas, pašu gatavotas celma bungas (viena no tām ir lielākā Baltijā), gongus u.c. (vairāk > instrumenti)
Īsa grupas vēsture
2003. gada pavasarī tiek sapulcināts pirmais bundzinieku un dūdinieku sastāvs. Pēc vairāku mēnešu mēģinājumiem notiek pirmā uzstāšanās Liepājā – Līvas ciema 750 gadu svētkos (31.05.2003.). Nākamajā uzstāšanās reizē festivālā Vendene Cesīs (19.07.2003.) grupa jau startē ar nosaukumu Auļi. Pēc mēneša jau pirmā uzstāšanās kaimiņos – festivalā Menuo jodaragis Ķērnavā, Lietuvā. Vēl pēc mēneša koncerts Rīgā festivālā Baltijas saule, tam seko koncerti Tallinā un Tartu, un savu pirmo pastāvēšanas gadu grupa noslēdz ar uzstāšanos Lielās folkloras gada balvas 2003 pasniegšanas ceremonijā Latviešu biedrības namā. Sākas grupas aktīvs koncertdarbības un izaugsmes laiks. Grupa ir uzstājusies ļoti dažādai publikai. Sniegti koncerti skolās visos Latvijas novados; koncertlekcijās, iepazīstinot bērnus un jauniešus ar instrumentiem un to vēsturi. Koncertēts Valsts un pilsētas svētkos Liepājā, Ventspilī, Cēsu 800 gadu svinībās, Valkā, Aizputē, Līvānos, Rīgā. Festivālos Baltijas saule, Rozā peldbaseins, Bauzland, Porta, Vendene, Baltijas Viduslaiku festivāls (Latvijā), Menuo jodaragis, Apuole 854, Kilkim Žaibu (Lietuvā), Mütofest, Nõmme Kevadfolk (Igaunijā) Czeremczina, Skrzyżowanie Kultur Warszawa (Polijā), Latvijas kultūras dienās Pekinā. Klubos Depo un Tonuss. Arī tādā starptautiskā pasākumā, kā NATO samita logotipa atklāšana Rīgas pilī. Auļi sadarbojas ar komponistu Juri Kulakovu – kantatē Vēstules uz bruģa un programmā ar Trīs tenoriem Trīs jaunas māsas, un režisoru Askoldu Saulīti, veidojot videoklipu dziesmai Tymsiņš. 2008. gada Dziesmusvētkos ar Auļu priekšnesumu tiks atklāts Lielkoncerts.
2005. gadā grupa izdod pirmo albumu Sendzirdēju.
2007. gadā iznāk albums Auļos...
(vairāk > diskogrāfija > koncerti)
Muzikālais virziens
Mūsdienās reto instrumentu – dūdu un tradicionālo bungu – apvienojums jau pats par sevi vedina domāt, ka šāda mūzika būs skaļa un jaudīga, spēlējama lielos
sabiedriskos pasākumos. Tā arī notiek – Auļu mūzika vienlīdz labi iederas gan dažādos sabiedriskos notikumos, pilsētu svētkos, Valsts svinībās, gan tradicionālās mūzikas festivālos, gan uz lielās skatuves kopā ar rokgrupām vai orķestri. Auļus aicina spēlēt kāzās un arī ar godu izvadot pēdējā gaitā...
Attīstot spēles tehniku un savu īpatnējo stilistiku, Auļi ir sasnieguši lielāku dažadību instrumentu pielietojumā. Grupas ierakstos un koncertos var saklausīt ietekmes no ļoti atšķirīgiem mūzikas virzieniem un stiliem: roka, metāla, ethnotrance, senās mūzikas, world.
Tuvākie šādas mūzikas analogi ir ķeltu vēsturiskajā izplatības areālā: Skotijā, Īrijā, Bretaņā un Galīsijā – dūdinieku ansambļi. Tomēr to skanējums instrumentu konstrukcijas un komplektācijas dēļ ir stipri atšķirīgs. Vairākas līdzīgas grupas ir Vācijā, taču tās balstās tikai uz Senās mūzikas – Viduslaiku muzikālo materiālu, kombinējot to ar rok- un popmūzikas elementiem un bez dūdām un bungām izmanto arī citus instrumentus – arfas, ģitāras, sintezatorus u.c.
Auļu klausītāji un fani
Ir novērots, ka Auļi sajūsmina visdažādākās klausītāju grupas. Auļu enerģiskā, vitālā, ritmiskā mūzika spēj sacensties un pat pārspēt dažu labu rokgrupu skanējuma spēkā/spiedienā, tai pat laikā saglabājot melodiskumu un uzrunājot ar emocionālo atvērtību un tiešumu. Tā patīk gan jauniešiem – ar skaļumu, jaudu; bērniem – sitamie instrumenti ir ļoti saprotami, aizraujoši; vidējai/vecākai paaudzei – balstīšanās tautas mūzikas tradīcijās, neapšaubāmi nacionālā mūzika. Auļi maina dažviet vēl esošo priekšstatu (nepareizu!) par tautas mūzikas grupu stīvumu, ieciklēšanos, atrautību no mūsdienīgā un aktuālā. Tā ir saprotama ikvienam – dažādu vecumu, tautību un interešu cilvēkiem – grupai ir fani arī Spānijā, Brazīlijā, Amerikā, Austrālijā, Krievijā un Ķīnā...
Auļi spēlē galvenokārt instrumentālu mūziku. Grupas repertuāru veido oriģinālkompozīcijas, latviešu danču un dūdu melodiju aranžējumi, citu Eiropas tautu melodijas, kā arī kompozīcijas sitaminstrumentiem. Grupa arī izpilda dziesmas – tautasdziesmu aranžējumus. Auļu mūzikā izpaužas dalībnieku jaunrade un mūsdienīgs skatījums uz tradicionālo kultūru. Uzstāšanās reizēs var dzirdēt īpatnēju tikai Latvijā fiksētu dūdu spēles tehniku – elkoņošanu, kā arī dažādus sitaminstrumentus – vara bungas, pašu gatavotas celma bungas (viena no tām ir lielākā Baltijā), gongus u.c. (vairāk > instrumenti)
Īsa grupas vēsture
2003. gada pavasarī tiek sapulcināts pirmais bundzinieku un dūdinieku sastāvs. Pēc vairāku mēnešu mēģinājumiem notiek pirmā uzstāšanās Liepājā – Līvas ciema 750 gadu svētkos (31.05.2003.). Nākamajā uzstāšanās reizē festivālā Vendene Cesīs (19.07.2003.) grupa jau startē ar nosaukumu Auļi. Pēc mēneša jau pirmā uzstāšanās kaimiņos – festivalā Menuo jodaragis Ķērnavā, Lietuvā. Vēl pēc mēneša koncerts Rīgā festivālā Baltijas saule, tam seko koncerti Tallinā un Tartu, un savu pirmo pastāvēšanas gadu grupa noslēdz ar uzstāšanos Lielās folkloras gada balvas 2003 pasniegšanas ceremonijā Latviešu biedrības namā. Sākas grupas aktīvs koncertdarbības un izaugsmes laiks. Grupa ir uzstājusies ļoti dažādai publikai. Sniegti koncerti skolās visos Latvijas novados; koncertlekcijās, iepazīstinot bērnus un jauniešus ar instrumentiem un to vēsturi. Koncertēts Valsts un pilsētas svētkos Liepājā, Ventspilī, Cēsu 800 gadu svinībās, Valkā, Aizputē, Līvānos, Rīgā. Festivālos Baltijas saule, Rozā peldbaseins, Bauzland, Porta, Vendene, Baltijas Viduslaiku festivāls (Latvijā), Menuo jodaragis, Apuole 854, Kilkim Žaibu (Lietuvā), Mütofest, Nõmme Kevadfolk (Igaunijā) Czeremczina, Skrzyżowanie Kultur Warszawa (Polijā), Latvijas kultūras dienās Pekinā. Klubos Depo un Tonuss. Arī tādā starptautiskā pasākumā, kā NATO samita logotipa atklāšana Rīgas pilī. Auļi sadarbojas ar komponistu Juri Kulakovu – kantatē Vēstules uz bruģa un programmā ar Trīs tenoriem Trīs jaunas māsas, un režisoru Askoldu Saulīti, veidojot videoklipu dziesmai Tymsiņš. 2008. gada Dziesmusvētkos ar Auļu priekšnesumu tiks atklāts Lielkoncerts.
2005. gadā grupa izdod pirmo albumu Sendzirdēju.
2007. gadā iznāk albums Auļos...
(vairāk > diskogrāfija > koncerti)
Muzikālais virziens
Mūsdienās reto instrumentu – dūdu un tradicionālo bungu – apvienojums jau pats par sevi vedina domāt, ka šāda mūzika būs skaļa un jaudīga, spēlējama lielos
sabiedriskos pasākumos. Tā arī notiek – Auļu mūzika vienlīdz labi iederas gan dažādos sabiedriskos notikumos, pilsētu svētkos, Valsts svinībās, gan tradicionālās mūzikas festivālos, gan uz lielās skatuves kopā ar rokgrupām vai orķestri. Auļus aicina spēlēt kāzās un arī ar godu izvadot pēdējā gaitā...
Attīstot spēles tehniku un savu īpatnējo stilistiku, Auļi ir sasnieguši lielāku dažadību instrumentu pielietojumā. Grupas ierakstos un koncertos var saklausīt ietekmes no ļoti atšķirīgiem mūzikas virzieniem un stiliem: roka, metāla, ethnotrance, senās mūzikas, world.
Tuvākie šādas mūzikas analogi ir ķeltu vēsturiskajā izplatības areālā: Skotijā, Īrijā, Bretaņā un Galīsijā – dūdinieku ansambļi. Tomēr to skanējums instrumentu konstrukcijas un komplektācijas dēļ ir stipri atšķirīgs. Vairākas līdzīgas grupas ir Vācijā, taču tās balstās tikai uz Senās mūzikas – Viduslaiku muzikālo materiālu, kombinējot to ar rok- un popmūzikas elementiem un bez dūdām un bungām izmanto arī citus instrumentus – arfas, ģitāras, sintezatorus u.c.
Auļu klausītāji un fani
Ir novērots, ka Auļi sajūsmina visdažādākās klausītāju grupas. Auļu enerģiskā, vitālā, ritmiskā mūzika spēj sacensties un pat pārspēt dažu labu rokgrupu skanējuma spēkā/spiedienā, tai pat laikā saglabājot melodiskumu un uzrunājot ar emocionālo atvērtību un tiešumu. Tā patīk gan jauniešiem – ar skaļumu, jaudu; bērniem – sitamie instrumenti ir ļoti saprotami, aizraujoši; vidējai/vecākai paaudzei – balstīšanās tautas mūzikas tradīcijās, neapšaubāmi nacionālā mūzika. Auļi maina dažviet vēl esošo priekšstatu (nepareizu!) par tautas mūzikas grupu stīvumu, ieciklēšanos, atrautību no mūsdienīgā un aktuālā. Tā ir saprotama ikvienam – dažādu vecumu, tautību un interešu cilvēkiem – grupai ir fani arī Spānijā, Brazīlijā, Amerikā, Austrālijā, Krievijā un Ķīnā...
