Šai izrādei nav lemts novecot un nav lemts iziet no modes. 1988. gadā Romāns Viktjuks izdarīja apvērsumu skatītāju priekšstatos par to, kādam ir jābūt modernam teātrim, piedāvājot publikai tik krāsainu un satraucošu izrādi, kas pārkāpa visus kanonus un iznīcināja visus aizliegumus, ka uz skatuves redzētā „teātra rituāla” radītais satraukums gadu gaitā netika izdzēsts no emocionālās atmiņas. Jau ne vienu reizi vien ir mainījies aktieru sastāvs. „Kalpones” gan noslēpumaini pazuda no teātru repertuāriem, gan atkal, tāpat kā Fēnikss, atdzima jaunai dzīvei. Izrādes jaunās versijas leģendārajam teātra šedevram piešķīra vien tikai pikantu asumu, bet nebūt neizjauca izrādes formas pilnības iemiesojumu. Un, lūk, 2007./2008. gada sezonā R. Viktjuka „Kalpones” atzīmēs jau savu divdesmito jubileju. Šīs maģiskās izrādes muzikāli plastiskais zīmējums joprojām apbur. Tā noteiktība, pilnīgums un izsmalcinātais estētisms joprojām valdzina skatītājus, kuri tikai tā, starp citu, seko sižetam par to, kā divas kalpones, Solanža un Klēra, sāk vērpt intrigas pret savu kundzi Madāmu un viņas iecerēto Mesjē. Mīlestība un Naids uzsāk cīņu uz dzīvību un nāvi, kuras jēga ir Viņa Majestātes Teātra tīrās mākslas baudījums.