GRIĶOS

Tevi es satiku griķos.
Tas sen bija, ganos gāju.
Jā, togad, bērnības niķos,
Tad visu ko sarunāju.

Bet tagad, kad bērna naivums
Tālu, un mēs jau lieli.
Es pasmaidu - tas pats tuvums,
Un kaili tev kāju lieli.

Atkal es sagribu vietās,
Kur toreiz slepus mēs gājām -
Vecā liepa un pie tās,
Nu, tās, kas vistālāk no mājām…

Šodien satieku griķos
Tevi atkal kā senāk.
Un jaunie stārķēni riņķos...
Nu, ko tur lai dara, ja uznāk?

Kā tu tik ļoti klusi
Atbrauci? Nemanīju…
Tu tiešām pat nosarkusi?…
Jā, ilgi tev nezvanīju.

– Nu, rādi tad man tos griķus, -
Tad draiski atguvies beidzot.
Tu pabeidzi poligrāfiķus,
Es - dzīvoju nesasteidzot.

-Griķi sējami vēlu,
Un tikai pēc sala tos nokuļ… -
Bet tu man stāsti par dēlu
Un prasi, vai lācis te neguļ.

Ak, cik mēs bijuši tālu
Pirms salnām visus šos gadus!
Bet kaut ko vēl sentimentālu
Es svinu, glāstot tev matus.

Tevi atkal es griķos
Šovasar saredzu skaistu.
Reiz studēju kanoniķos,
Nu, dzīvi ar laukiem saistu.

Tevi es satiku griķos.
Varbūt tik sapnī man biji.
Vēl nezinu cik par tiem piķos.
Bet prieks, ka šo izlasīji.

Vārdi un Foto: Valters Korālis
_________________________
Zemsvītras piezīmes:
* Griķi jau sazēluši.
* Zemes smagums lai satiekas ar kaut ko vieglu. Cits teiks, ka pavieglu. Bet lai!

#dzeja #griķi #sajūtas #nianses #attiecības #fotogrāfija #mācītājsatpūšas