Visu Latvijai!

 

Ieteikt
 294

VĒSTURE

Lai gan Visu Latvijai!, tās aktīvo biedru jaunības dēļ, pamatoti tiek dēvēta par jaunu partiju, tomēr tās vēsture iesniedzas nu jau 13 gadus senā pagātnē. Visu Latvijai! vēsturē var iedalīt vairākus kvalitatīvi un kvantitatīvi atšķirīgus posmus – no izveidošanās 2000. gadā dažus gadus tā darbojās kā neformāla nacionāli noskaņotu latviešu jauniešu grupa, kas 2002. gada decembrī pārtapa par sabiedrisku organizāciju, bet 2006. gada janvārī jau par politisku partiju. Šobrīd, kad Visu Latvijai! veido kopīgu politisko apvienību ar vienu no senākajām Latvijas partijām – TB/LNNK, var izšķirt jau ceturto Visu Latvijai! attīstības posmu.

Bet no sākuma īss videoieskats «Visu Latvijai!» vēsturē:



«Visu Latvijai!» kā nacionāli noskaņotu jauniešu grupa

2000. gada pavasarī toreizējais Rīgas 77. vidusskolas skolēns Raivis Dzintars sāk pulcēt nacionāli domājošus jauniešus, lai kopīgiem spēkiem cīnītos par mērķi – latvisku Latviju. Tā rezultātā 2000. gada 18. augustā tiek izveidota neformāla jauniešu grupa, kuru nosauc par «Visu Latvijai!» (saīsināti – VL). Nosaukums cēlies no devīzes "Visu no sevis un sevi pašu dodu Latvijai!".

2000. – 2001. gadā «Visu Latvijai!» jaunieši, kuri nu jau ir vairāki desmiti, piedalās dažādos nacionāla rakstura pasākumos, tajā skaitā 11. un 18. novembrī, 16. un 25. martā, 17. jūnijā, bet plašāku ievērību «Visu Latvijai!» iegūst 2001. gada oktobrī, kad protestē pret Mākslas akadēmijas studentu zaimojošo akciju pret Kārli Ulmani, kuri attēlo viņu tortes, gumijas cālēna, leijerkastes u.tml. formās.

2002. gadā «Visu Latvijai!», uzsākot aktīvāku sadarbību ar vēl vienu nacionālo jauniešu organizāciju „Klubs 415” un rīkojot vairākas sabiedrībā ievērību guvušas akcijas, kļūst par vienu no aktīvākajām latviešu nacionālo jauniešu grupām. Interesanti atzīmēt, ka jau 2002. gada pavasarī «Visu Latvijai!» vairākkārtēji aicina visas mazatpazīstamās nacionāli noskaņotās partijas, tādas kā „Mūsu zeme”, „Māras zeme”, „Latvijas Atdzimšanas partija”, „Latviešu partija”, „Tautas mantojums”, „Nākotnes partija” u.c. 8. Saeimas vēlēšanās startēt no viena saraksta. Diemžēl šo partiju līderi nespēj vienoties un Saeimas vēlēšanās neviena no šīm partijām neiegūst pat 1% balsu. 2002. gada novembrī «Visu Latvijai!» izdodas panākt, ka Rīgas Dome saglabā čečenu varoņa Džohara Dudajeva vārdā iepriekš nodēvēto ielu Purvciemā (mainīt ielas nosaukumu pieprasa PCTVL).

«Visu Latvijai!» kā sabiedriska organizācija

2002. gada 10. decembrī notiek oficiāla «Visu Latvijai!» kā sabiedriskas organizācijas dibināšanas sapulce un nu tā apvieno ne tikai jauniešus, bet visu paaudžu latviešu nacionālistus. Par «Visu Latvijai!» goda priekšsēdētāju kļūst publicists Visvaldis Lācis.

Trīs gados, kuros «Visu Latvijai!» ir sabiedriskās organizācijas statusā, «Visu Latvijai!» izveidojas spēcīga komanda ar intelektuāliem latviešu jauniešiem tās kodolā, vislatvieši, kā viņi paši sevi dēvē, regulāri publicējas lielākajos Latvijas masu medijos un «Visu Latvijai!» kļūst par vienu no spēcīgākajām nacionālajām organizācijām Latvijā. Šajā laikā arī izveidojas vairums no atpazīstamākajām «Visu Latvijai!» tradīcijām: 16. marta karogu aleja pie Brīvības pieminekļa, kas tiek veidota pēc lielāko leģionāru organizāciju – Daugavas Vanagu un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības – lūguma, 23. augusta svecīšu ceļš pie Brīvības pieminekļa, 18. novembra lāpu gājiens no Kārļa Ulmaņa pieminekļa cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim. Tāpat katru gadu «Visu Latvijai!» rīko dažāda veida pasākumus 17. jūnijā un 11. novembrī, kā arī piedalās atceres pasākumos 25. martā, 8. maijā un 14. jūnijā.

Šajā laikā «Visu Latvijai!» pievienojas tādi vēl šobrīd aktīvi biedri kā (aptuveni hronoloģiskā secībā) Raivis Blumfelds (viņš gan «Visu Latvijai!» darbojas jau pirms oficiālās dibināšanas sapulces), Jānis Ratkevičs, Ieva Holma, Jānis Iesalnieks, Oskars Līvmanis, Dmitrijs Mironovs, Andris Holms, Aija Iesalniece, Arnis Neretnieks, Jānis Dombrava, Anta Rudzīte, Gundars Kalve un daudzi citi.

2003. gada novembrī tiek izveidota «Visu Latvijai!» interneta mājas lapa www.visulatvijai.lv, kas turpmākajos gados būtiski veicina «Visu Latvijai!» attīstību un atpazīstamību. Organizācijas popularizēšanā, tās ideju un vērtību izplatīšanā vislatvieši aktīvi uzsāk izmantot arī citus interneta resursus, kļūstot par vienu no Latvijas interneta telpā aktīvākajām politiskajām grupām.

2005. gads kļūst par nopietnu pagrieziena punktu «Visu Latvijai!» dzīvē – no šaurā latviešu nacionālistu vidē respektētas organizācijas tā kļūst par organizāciju, kuru atpazīst visā Latvijas sabiedrībā. Plašu ievērību gūst «Visu Latvijai!» 2005. gada 17. jūnijā veiktā PSRS karoga sadedzināšana pie Krievijas vēstniecības, bet gada beigās 18. novembra lāpu gājiens jau pulcē vairāk nekā tūkstoti nacionāli noskaņoto latviešu.

«Visu Latvijai!» kā politiska partija

«Visu Latvijai!» visu tās darbības laiku ir nodarbojusies ar politiskiem jautājumiem, tāpēc likumsakarīgi, ka 2006. gada 14. janvārī tā pārtop jaunā kvalitātē – politiskā partijā. Taču jauniešu loma ar šo soli organizācijā nav mazinājusies – jaunieši joprojām veido partijas aktīvo kodolu un dažādi izglītojoši semināri, nometnes, sportiskās aktivitātes un talkas aizvien ir nozīmīga «Visu Latvijai!» darbības sastāvdaļa. Pēc «Visu Latvijai!» pārtapšanas partijā tā, atsaucoties izcilā latviešu valstsvīra Eduarda Berklava aicinājumam, aicina TB/LNNK un "Jauno laiku" 9. Saeimas vēlēšanās startēt no vienota saraksta, taču saņem noraidījumus un vēlēšanās piedalās ar savu sarakstu, iegūstot 1,48% balsu, kas ir labākais rezultāts starp visām nacionālajām partijām, neskaitot TB/LNNK.

«Visu Latvijai!» aktīvā kodola cīņasspars un ilgstošā pieredze darbībai ar sabiedriskas organizācijas metodēm nodrošina to, ka «Visu Latvijai!», atšķirībā no citām partijām, kuras nav iekļuvušas 9. Saeimā, ne tikai nesamazina savas darbības vērienu, bet gluži pretēji – palielina to.

2007. gadā «Visu Latvijai!» plašāko ievērību gūst ar vairākām Abrenes aizstāvības akcijām, protestējot pret jaunā Latvijas – Krievijas robežlīguma noslēgšanu. Vislielāko rezonansi izsauc akcija 2007. gada 8. februārī pie Saeimas, kad 15 VL puiši, izģērbušies puskaili 18 grādu salā 40 minūtes protestē pret Abrenes atdošanu Krievijai. Šajā gadā «Visu Latvijai!» iegūst vairākus ciešus sabiedrotos – atjaunojas sadarbība ar „Klubu 415”, izveidojas sadarbība ar „Tēvijas sargiem”, kā arī radniecīgām lietuviešu un igauņu nacionālistu organizācijām.

2008. gadā «Visu Latvijai!» turpina attīstīt jau aizsāktās tradīcijas un paplašina savu biedru loku, kā arī aktīvi iesaistās kampaņā par tautas tiesībām atlaist Saeimu. Plašāku ievērību iegūst akcija „Sargi savu valodu”, kuras laikā vairāk nekā 18 tūkstoši cilvēku parakstās par to, lai valsts finansētajās skolās mācības jau no pirmās klases notiktu tikai latviešu valodā. Šajā gadā arī tiek pieņemtas būtiskas izmaiņas «Visu Latvijai!» statūtos, saskaņā ar kuriem turpmāk partiju vada divi līdzpriekšsēdētāji, par kuriem tiek ievēlēti Raivis Dzintars un Imants Parādnieks.

Gatavojoties 2009. gada 6. jūnija Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, «Visu Latvijai!» no jauna vēršas pie TB/LNNK un Pilsoniskās savienības ar aicinājumu veidot vienotu sarakstu gan Eiropas Parlamenta, gan Rīgas Domes vēlēšanās. Diemžēl atkal seko noraidījums, kā rezultātā Rīgas Domes vēlēšanās vairākumu gūst Latvijai nedraudzīgi spēki. «Visu Latvijai!» startē ar atsevišķu sarakstu un Eiropas Parlamenta vēlēšanās iegūst 2,81% balsu, bet Rīgas Domes vēlēšanās 1,87% balsu. «Visu Latvijai!» deputāti tiek ievēlēti 7 pašvaldību domēs, Ogrē un Limbažos iegūstot arī vicemēru amatus.

Neskatoties uz to, ka «Visu Latvijai!» nav pārstāvēta Saeimā un tieši nevar iesaistīties likumdošanas procesā, «Visu Latvijai!» ir nākusi klajā ar vairākām likumdošanas iniciatīvām, kas saistītas ar Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu, kriminālatbildības ieviešanu par okupācijas fakta noliegšanu, pāriešanu valsts finansētajās skolās uz mācībām tikai latviešu valodā un citiem jautājumiem. Taču līdz šim nozīmīgākā «Visu Latvijai!» likumdošanas iniciatīva ir bijusi Satversmes grozījumu projekts, kas paredzētu visas tautas vēlēta valsts prezidenta institūta ieviešanu Latvijā.

Kā aktīvākie no «Visu Latvijai!» biedriem, kuri organizācijai pievienojušies no 2006. gada līdz 2010. gada vidum minami (aptuveni hronoloģiskā secībā) Arnis Puksts, Imants Parādnieks, Ināra Parādniece, Māra Vīķe, Andra Kaupe, Dace Kalniņa, Marta Kalniņa, Jānis Zariņš, Mārtiņš Ceriņš, Egils Helmanis, Gints Rožkalns, Guna Pērkone, Aldis Grunde, Einārs Cilinskis, Irīna Tumaša, Mārtiņš Krusts, Ēriks Eriksons, Jānis Zalaks, Visvaldis Lācis, Konstantīns Pupurs un daudzi citi, it sevišķi reģionos.

«Visu Latvijai!» apvienība ar TB/LNNK

Pēc 2009. gada Rīgas domes vēlēšanām, kuru rezultātā Latvijas galvaspilsēta nonāca Kremļa interesēs strādājošā Saskaņas centra varā, bija skaidrs, ka nepieciešama latviešu politiska konsolidācija, tāpēc „Visu Latvijai!” uzsāka sarunas par nacionāli konservatīvas politiskas apvienības veidošanu ar TB/LNNK un Pilsonisko savienību. Tā kā Pilsoniskā savienība izšķīrās iekļauties liberāli orientētā apvienībā „Vienotība” kopā ar Jauno laiku un Sabiedrību citai politikai, sarunas turpinājās starp „Visu Latvijai!” un TB/LNNK. 2010. gada 31. maijā abu partiju valdes pieņēma lēmumu par kopīgas apvienības veidošanu uz līdztiesīgiem pamatiem, bet 4. jūlijā Rīgas Latviešu biedrības namā notika Nacionālās apvienības dibināšanas kongress.

Uzreiz pēc nodibināšanas sākas apvienības priekšvēlēšanu kampaņa par iekļūšanu 10. Saeimā. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība ieguva 7,67% balsu un 8 Saeimas deputātu vietas, no kurām 6 vietas iegūst «Visu Latvijai!» pārstāvji - Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, Einārs Cilinskis, Visvaldis Lācis, Jānis Dombrava un Inese Laizāne.

_________________________________________________

«Visu Latvijai!» priekšsēdētāji

no 2000. gada augusta līdz 2007. gada 18. novembrim – Raivis Dzintars
no 2007. gada 18. novembra līdz 2008. gada 7. decembrim – Imants Parādnieks
kopš 2008. gada 7. decembra – Imants Parādnieks un Raivis Dzintars kā līdztiesīgi līdzpriekšsēdētāji