136 attēli • 26. aug 2023 15:15
Tautas svētki „Vērtums” dzelzceļa stacijā „Airīte”
Saldus novada Zirņu pagastā 2023.gada 19.augustā
Saldus novadā atdzimst pievilcīga kultūrvieta – dzelzceļa stacija Airīte. Vilcieni te vairs nepiestāj, bet vieta ieguvusi citu lomu. Tās saimnieks Pēteris Stumburs rūpējas par stacijas ēkas uzturēšanu un atjaunošanu, un aicina kultūras nozares aktīvos ļaudis piepildīt stacijas parku ar nemateriālā...VairākTautas svētki „Vērtums” dzelzceļa stacijā „Airīte”
Saldus novada Zirņu pagastā 2023.gada 19.augustā
Saldus novadā atdzimst pievilcīga kultūrvieta – dzelzceļa stacija Airīte. Vilcieni te vairs nepiestāj, bet vieta ieguvusi citu lomu. Tās saimnieks Pēteris Stumburs rūpējas par stacijas ēkas uzturēšanu un atjaunošanu, un aicina kultūras nozares aktīvos ļaudis piepildīt stacijas parku ar nemateriālām vērtībām – dzeju, dziesmām, mūziku, deju, teātri, tautas kultūras mantojumu.
Saldus novadā nepietiekami tiek daudzinātas latviskās kultūras vērtības – folklora, tautas mūzika, amatniecība, stāstniecība. Folkloras kopu dalībnieki, ciemojoties viens pie otra, satiekas nelielos lokālos sarīkojumos, savas sagatavotās programmas, tērpus, tradīcijas un citas prasmes rāda nelielai ļaužu grupai.
Zirņu pagastā nav kultūras nama, nav vietas, kur pulcēties lielākam ļaužu pulkam, tāpēc tāda vēsturiska, industriālā mantojuma atdzimšanas vieta un tās teritorija ar senajiem koku stādījumiem ir piemērota āra pasākumam ar priekšnesumiem uz skatuves, amatnieku un mājražotāju tirdziņiem, mākslas izstādēm un līdzīgām kultūras norisēm.
Dzelzceļa stacijā Airīte piedāvājām Saldus novada folkloras kopām un kapelām satikties svētku sarīkojumā kopā gan ar tuvajiem Kurzemes kaimiņiem, gan Dienvidkurzemes un Suitu savdabīgo kultūrtelpu kopējiem, gan citu vēsturisko zemju tautas vērtes kopām no Vidzemes lībiešiem, Zemgales un Rīgas. Kurzemē gājušas mazumā bērnu un jauniešu folkloras kopas, tāpēc īpaša sadaļa sarīkojumā veltīta jauniešiem, kuri izauguši ar folkloru un turpina muzicēt un dziedāt, un pilnveidoties mantojuma apguvē.
Sarīkojuma tematiku vidē akcentē amatnieki. TLMS Saldus meistaru darinātie deķi, villaines, košie lakati un spožie linu galdauti ir gan autoru dižošanās, gan iedvesmas avots apmeklētājiem. Klūgu pinumi, adījumi, izšuvumi, tējas zāles, pirts lietas – saglabātās zināšanas un prasmes ir vērtības, kuru kopēji dalās ar apmeklētājiem, rādot savas prasmes un greznojot pasākuma vietu.
Vērtums jeb zināšanas, pieredze, iemaņas, prasmes, novērtējums, pašcieņa, atzinība, pašapziņa, lepnums, mantojums rādīts un spodrināts pašiem sev un citiem par prieku.
Svētkos piedalījās 19 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi, kopā ar stāstniekiem skaits pārsniedza 200 dalībnieku.
Organizējot tautas svētkus Saldus novadā, daudzinātas latviskās kultūras vērtības un popularizēta nemateriālā mantojuma nozīme harmoniskas personības attīstībā. Pulcējot vienkopus Kurzemes folkloras kopējus, ieraugāma un novērtējama dažādība gan mantoto goda tērpu darināšanas un valkāšanas tradīcijā, gan valodas, izlokšņu skanējumā, kā arī dziesmu vārdu un melodiju daudzveidībā. Nereti viena sižeta dziesma dažādās vietās pierakstīta ar atšķirīgām melodijām un otrādi – vienai melodijai vairāki teksta varianti. Tas norāda uz kurzemnieku radošumu un viedumu visos laikos, kas mūsdienās noteikti saglabājams un tālāk nododams.
Īpašas jauniešu programmas iekļaušana sarīkojumā vērš uzmanību uz mantojuma saglabāšanas pēctecības problēmu. Ja skolu programmās dziedāšana paliks tikai skolotāju entuziastu ziņā, tad apdraudēta var izrādīties ne tikai tradicionālās dziedāšanas prasme, bet arī lielo Dziesmusvētku tradīcija. Pozitīvi piemēri iedvesmo, tāpēc tika aicinātas jauniešu kopas, kuru dalībnieki izauguši ar folkloru un izcilu skolotāju padomiem.
Stāstniecības pasākumiem ir nepārvērtējama nozīme valodas bagātības, izlokšņu daudzveidības un stāstu un pasaku apjoma daudzināšanā. Dundžiņi, ventiņi, popiņi vien jau ko vērts! Blakus Austrumkurzemes smalkajai literārajai valodai izlokšņu daudzveidība piedod krāšņumu. Latvijas Stāstnieku asociācijas kurzemnieces bagātas ar dramatiskiem vietu stāstiem, pasakām un teikām, kā arī personīgiem dzīves stāstiem. Šī sarīkojuma tēma „Ceļa drānas un ceļa nastas” atvēra stāstu slūžas, jo katram dzīve kāds stāsta vērts notikums reiz gadījies. Tā arī ir dzīva stāstu pasākuma pazīme, kad stāsti nāk paši.
Katra pieklājīga tautas svētku programma noslēdzas ar dančiem. Šajā jomā katrai muzikantu kopai ir sava pieredze, spējas un iespējas, viss atkarīgs no vadītāja profesionalitātes un tradīcijas izpratnes. Un muzikantam pašam jāprot dejot to, ko spēlē, citādi tauta var nesaprast vai tagad ir danči, vai grupas koncerts. Kopīga danču saspēles meistarklase iedod zināšanas par tradīcijas korektu pielietošanu mūsdienu situācijā ar iespējamiem līdzekļiem un instrumentiem. Kurzemniekiem visās vietās un veidos jāceļ godā bagātais Kurzemes danču repertuārs. Savu lielo pieredzi un prasmi iesaistīt dalībniekus rāda folkloras kopas „Dimzēns” dalībnieki. Spēlē un danco visi.
Liecības par dūdām kā tautas instrumentu atrodamas jau senā senatnē, to maģiskā skaņa raisa noskaņu, ka te notiek kaut kas ļoti nozīmīgs. Suitu dūdenieki rada īpašu akcentu svētku norisē un raisa interesi ļaudīm, ļaut novērtēt ieguldīto laiku un darbu instrumentu izgatavojot, uzturot un skandinot. Dūdas nav tikai vīru lieta, tās spēlē arī jaunas dāmas, to ir vērts piedzīvot
