Mēs tiksimies atkal šodien vai rīt,
Viens no mums strīdu kad aizmirsīs.
Telefonu pacels un piezvanīs,
Pirmais spēs otram roku kad dot.
Mēs tiksimies atkal, kad soli spers
Kāds no mums pirmais un otram teiks.
- Piedod, es laikam kļūdījies esmu,
Tu esi man vajadzīgs, man tevis trūkst.
Mēs tiksimies atkal, kad vētra rims
Un mierīgs kļūs viļņos sabangots prāts.
Kad emociju jūras klinšainos krastos
Starp mums abiem balta sapratne dzims.
Mēs tiksimies atkal šodien vai rīt,
Kad nemīlēt grūti un otra mums trūkst,
Kad lepnumam spēsim pārkāpt mēs pāri
Un roku pretī viens otram sniegt.
/Egils Dambis/