Netici vārdiem, ja saku ka mīlu,
Varbūt pat nezinu, ko nozīmē mīlēt,
Bet varbūt zinu, pat ļoti labi..,
Tāpēc šaubos, un ļoti baidos?

Baidos no sāpēm, vilšanās baidos,
No netīras spēles, pieredzes jaunas,
Vecā, kā skrandas velkas man līdzi,
Liedzot līdz galam uzticēties Tev.

Šaubos par sevi, vai atvērties spēšu,
Nenodarīšu pāri negribot Tev.
Netici vārdiem - vārdi vienmēr ir lēti,
Pat ja liekas, ka nāk tie no sirds.

Ieskaties sirdī - no sākuma savā,
Tad skaties acīs un saredzi manu,
Caur acīm, sirdi - redzēsi dvēseli dziļu,
Tā nemākot melot pasaka daudz.

Ieklausies vairāk izjūtās savās,
Ne tajās, kas dzīvo mainīgā prātā,
Bet tajās, kas atnāk dziļi no sirds,
Tās pateiks priekšā, kam ticēt, kam nē.

Netici vārdiem - vārdi vienmēr ir lēti,
Pat, ja tik ļoti, tos sadzirdēt vēlies,
Sirds sajūtām uzticies - savām, tad manām,
Dvēseles balsij, abiem ko čukst...
/Egils Dambis/