Vēja čuksti.

Bite noskūpsta ziedu, vilnis liedaga krastu,
Tauriņa spārns... ziedu putekšņus skar,
Roka noglāsta matus, ūdens lāses traucot,
Pēc peldes jūrā, kas tajos vēl mirdz.

Kā dūjas pieskāriens sirdij, dvēseles elpai,
Vieglus čukstus - starp Tevi, un mani nes vējš,
Par to, ko kautrējos pateikt, es saviem vārdiem,
Saka vējš un mīlestība acu skatienā manā.

Smaids Tavās lūpās un jautrie velniņi acīs,
Pasaka vairāk par vārdiem, kas ir tikai skaņa,
Pieskāriens rokai - trīsas pār augumu pārskrien,
Tik vieglas kā tauriņa spārns dvēseli skar.

Saulriets jūras krastā, skūpsta liedagu vilnis,
Spēlējās nebēdnis vējš starp Tevi un mani,
Čukstot par to, ko šoreiz nespējam paši,
Bet skatiens un pieskāriens pasaka daudz.
/Egils Dambis/