Saspiestā laikā parādās klusums,
Klusums klusumā, kas saka daudz.
Ikvienam un katram, kas klausās un sadzird,
Ko klusums klusumā viņam grib teikt.
Saspiestā laikā atveras apziņa,
Dvēseles apziņa, kad domas zūd,
Nespējot prātam vairs regulēt domu,
Kurā kā mākonis klusumā slīd.
Saspiestā laikā parādās klusums,
Ieklausies, sadzirdi, izproti to.
Apziņu atver - dvēseles apziņu,
Kura tevī patreiz vēl guļ.
Klusums klusumā saspiestā laikā -
Brīdis,kad apziņa gulošā dzimst,
Aizpeldot domām klusuma mākonī,
Dzirdīgam pateikt var ļoti daudz.
/Egils Dambis/