Riņķi
Mūsdienās riņķi vairs netiek veidoti no bambusa, vītola, rotahgpalmas, koka, niedrēm vai vīnstīgām, bet dažādiem plastmasas veidiem vai metāla. Riņķa, kuru cilvēks izvēlas, lielums un materiāls ir atkarīgs no viņa auguma garuma, vidukļa apkārtmēra, griešanas spējām un no veida, kādā to vēlas izmantot. Bērniem domātie riņķi parasti ir veidoti no vieglākas plastmasas, tiem ir mazāks diametrs un pieaugušajam tādu riņķi griezt bieži vien ir daudz grūtāk.
Riņķa dejā visplašāk tiek izmantoti plastmasas riņķi, kas aptīti ar krāsainām lentām. Tās kalpo gan kā dekorācija, gan dod lielākas kontroles iespējas, jo padara riņķi mazāk slīdīgu. Profesionāli riņķotāji bieži vien izmanto riņķus ar dažādiem diametriem, jo tie dejā dod dažādas iespējas izpausties. Riņķa svars un lielums ietekmē riņķa griešanas un līdz ar to arī dejas stilu. Lielāki un smagāki riņķi griežas lēnāk, vieglāki riņķi ar mazāku diametru atļauj lielāku ātrumu un daudz progresīvākus trikus, bet tie prasa arī vairāk prasmju no tā, kurš uzstājas.
Bez parastajiem plastmasas riņķiem pastāv arī uguns riņķi, LEDriņķi, magriņķi, masāžas riņķi (parasti daudz lielāki svarā, daudz platāki ar „bumbiņām’ iekšpusē) un saliekamie riņķi, ko saliek no gabaliņiem, gan salokāmie, ko saliec astotniekā un it kā pārlokot uz pusēm padara uz pusi mazākus diametrā.