Vienmēr tev būs bail… kaut ko pazaudēt un kaut ko iegūt. Vienmēr būs bail palikt vienam. Slikti, ja pēkšņi vari kļūt nevajadzīgs, ja vari būt lieks. Ne jau vienmēr cīņā ar dzīvi zaudē tikai vājie. Spēkam nav lielas nozīmes. Uzvaras gūt palīdz galvenokārt griba.
Vienmēr uz šīs zemes šalks jūras, tavu seju slacīs lieti, apdedzinās tuksnešu svelme un atvēsinās pirmais sniegs. Vienmēr būs trokšņainas pilsētas un klusas lauku mājas, skaļi tirgi, kur enerģiskas sievas piedāvās dārgas rozes, un būs aizmirstas mežu pļavas, kur vari saplūkt ziedus, lai pasniegtu savai meitenei vai arī aiznestu uz kapiem, kur guļ tavi piederīgie vai draugi.
Vienmēr pie tevis kāds atnāks un kāds no tevis aizies.
Vienmēr, kamēr tu dzīvosi, tu centīsies gūt laimi, varbūt tā arī nekad neuzzinot, kas ir laime un kādu to vēlējies gūt.
Vienmēr kaut kur blakus vai tālu būs cilvēks, kas tevi gaidīs. Tev tikai šis cilvēks jāatrod. Tev tikai pie šī cilvēka jāaiziet.
Tu kaut vienreiz dzīvē pateiksi – “es tevi mīlu”.
Tev kaut vien
... Lasīt tālāk

Kasans Saids Amers stāsta par lektoru, kurš pirms semināra izņēmis no maka divdesmit dolāru banknoti un jautājis:
- Kurš vēlas šos divdesmit dolārus?
Pacēlušās vairākas rokas, bet lektors bildis:
- Pirms tos atdodu, man kaut kas jāizdara.
Viņš nikni samīcījis naudas zīmi un jautājis vēlreiz:
- Kurš tagad vēlas šo naudu?
Atkal pacēlušās rokas.
- Un ja es izdarīšu šādi?
Lektors izveidojis no naudas zīmes bumbiņu un sviedis to pret sienu. Kad tā nokrita uz grīdas, lektors to zākājis, mīdījis kājām, tad parādījis auditorijai vēlreiz – sapluinītu un netīru. Viņš atkārtojis jautājumu, un atkal pacēlušās vairākas rokas.
- Nekad neaizmirstiet šo nelielo ainiņu! – lektors sacījis. – Nav svarīgi, kas tiek darīts ar banknoti, tie ir un paliek divdesmit dolāri. Arī dzīvē bieži gadās, ka mūs samīca, saburza, nolād un apvaino – bet mēs joprojām esam tikpat vērti kā pirms tam.... Lasīt tālāk

Kādai vecai sievietei Ķīnā bija divi lieli trauki, kas bija iekārti kārts galos, kuru viņa nēsāja sev uz pleca. Vienam traukam bija plaisa, tajā pat laikā otrais bija nevainojams un allaž pārnēsāja visu ūdeni. Garā ceļojuma laikā no strauta līdz mājām ieplīsušais trauks bija tikai līdz pusei pilns.

Diendienā tas turpinājās veselus divus gadus: sieviete uz mājām pārnesa tikai pusotru ūdens trauku. Protams, ka veselais trauks ļoti lepojās ar saviem panākumiem. Bet nabaga ieplīsušais trauks kaunējās no sava trūkuma; viņam bija žēl, ka viņš pildīja tikai pusi no sava darba. Pēc diviem gadiem visa tā, kas tika vērtēts kā rūgta neveiksme, vienā dienā viņš avota malā uzrunāja sievieti.

«Man ir tāds kauns, ka plaisas dēļ manā sānā ūdens nemitīgi izlīst, ejot pa ceļu uz mūsu mājām.»

Vecenīte pasmaidīja: «Bet vai tu esi ievērojis, ka tavā takas pusē aug ziedi, bet otrā trauka pusē nē? Tas ir tāpēc, ka es allaž esmu zinājusi par tavu trūkumu, tāpēc iesēju puķu sēklas tavā ceļa pusē, un katru dienu,

... Lasīt tālāk

Maza meitenīte iegāja savā guļamistabā un izvilka no savas paslēptuves skapja dziļumos stikla burciņu. Viņa no tās izvilka sīknaudu un ļoti rūpīgi to saskaitīja. Trīs reizes, lai būtu pilnīgi pārliecināta par to, ka ir saskaitījusi pareizi. Šeit nebija iespēju kļūdīties.
Uzmanīgi ielikusi monētas atpakaļ burciņā un aizskrūvēdama to, viņa izlavījās pa mājas durvīm un viena pati veica 6 kvartālu garo ceļu uz Rexall aptieku ar lielā un sarkanā Indiāņu Šerifa zīmi virs durvīm.
Meitenīte pacietīgi gaidīja, kamēr aptiekārs viņai pievērsīs uzmanību, bet tieši tobrīd vīrietis bija ļoti aizņemts. Tesa mīņājās uz vietas, lai radītu kaitinošu troksni. Nekā. Viņa iztīrīja savu rīkli ar vispretīgāko skaņu, kādu prata radīt. Tas neko nedeva. Tad viņa paņēma 25 centu monētu no burciņas un sāka to sist pret stikla trauciņu. Tas nostrādāja!
„Un ko tu gribi?”, aptiekārs jautāja nokaitinātā balsī. „Es runāju ar savu brāli no Čikāgas, kuru es neesmu saticis mūžību”, viņš turpināja, nemaz nesagaidot atbildi u













... Lasīt tālāk

Kad viņa iet prom dusmīga
[seko viņai]

Kad viņa cieši uzlūko tavu muti
[noskūpsti viņu]

Kad viņa grūž tevi vai sit tevi
[turi un nelaid prom]

Kad viņa nolād tevi
[skūpsti viņu un stāsti, ka mīli]

Kad viņa ir klusa
[pajautā, kas ir nepareizi]

Kad viņa tevi ignorē
[piesaisti viņas uzmanību]

Kad viņa raujas prom
[velc viņu atpakaļ]

Kad viņa parāda sevi no sliktās puses
[stāsti, ka viņa ir skaista]

Kad redzi, ka viņa sāk raudāt
[turi un neatstāj vienu pašu pasaulē]

Kad redzi viņu aizejam
[pielavies un apskauj no mugurpuses]

Kad viņa ir nobijusies
[pasargā viņu]

Kad viņa nolaiž savu galvu uz tava pleca
[noliecies un noskūpsti viņi]

Kad viņa tevi ķircina
[ķircini tu arī viņu un liec viņai smieties]

Kad viņa ilgu laiku neatbild
[nomierini, ka viss ir OK]

Kad viņa skatās uz tevi ar šaubām
[paskaties pats uz sevi]

Kad viņa saka, ka patīc viņai
[viņa īstenībā vēlas pateikt daudz vairāk nekā spēsi saprast]

Kad viņa satver tavas rokas
[turi tās un spēlējies ar viņas pirkstiem]

Ja…... Lasīt tālāk

Katru mirkli ko raudzīsies manās acīs - es cerēšu

Katru skūpstu ko sūtīsi man - es gaidīšu

Katru smaidu ko veltīsi man - es ticēšu

Katru radību ko mīlēsi - es dievināšu

Katru sekundi ko klusēsi - es cienīšu

Katru kļūdu ko pieļausi - es piedošu

Katru deju ko dāvināsi man - es smaidīšu 

Katru jūru ko peldēsi - es sildīšu

Katru Tavu domu, pieskkārienu, vājību- es dziļi sirdī glabāšu !

Jo vienmēr es būšu ar Tevi - 

gan naktī un dienā,

gan tumsā un gaismā,

gan klusumā un strīdā,

gan priekos un bēdās,

gan sāpēs un laimē,

gan šinī dzīvē un nākamajā - es vienmēr būšu ar Tevi !

Es būšu - Tavas debesis un elle,

Tavs eņģelis un dēmons,

Tava uguns un ūdens,

Tava zeme un visums,

Tavas slimības un zāles,

Tavi sirdspuksti un asinis,

Tava sirds un valoda,

Tavs slinkums un čaklums...

Būšu Tava adata lai ar mūsu siltumu salāpītu auksto pasauli...

Jo tikai kopā mēs varam dejot tumsā un spīdēt gaismā,

Jo tikai kopā mēs varam tikt pāri sāpēm un atpūsties laimē...

Gadsimta vēsturē…... Lasīt tālāk

Es gribu likt tev aizdomāties. 
Mīlestība. Kas ir pirmais, kas tev ienāk prātā? Padomā par savu otro pusīti.Vai tu viņu pienācīgi novērtē? 
Reiz labākā sajūta bija pamosties šim cilvēkam blakus. Viņš miegā izskatījās tik piemīlīgs, ka tev negribējās modināt. Tāpēc tu centies būt kluss, lai nepamodinātu, taču viņš pamodās. Tev patika sabužināt viņa paspūrušos matus un redzēt viņu smaidām. 
Tagad tas vairs nav tik nozīmīgi. Tu esi pieradis pamosties viņam blakus. Tevi katina tas, ka viņš, gatavojot tev kafiju, aizmirst cukuru, bet agrāk tu par to pasmējies. 
Tagad iedomājies kā ir pamosties bez viņa. Tukšums blakus.Tu negribīgi rausies laukā no gultas, lai gatavotu kafiju sev pats. Bet nekas, tu viņu šodien satiksi. 
Parasti viņš pievilka tevi klāt un noskūpstīja, pirms jūs devāties katrs savās gaitās. Tagad tiek aši uzspiesta steidzīga un nenozīmīga buča. 
Šorīt nav nekā. Bet nekas, tu viņu šodien satiksi. 
Tev patika dienas laikā saņemt mazas, muļķīgas un mīļas īsziņas. Tās tev lika pa…... Lasīt tālāk

Gribu daudz Tev teikt,Bet nevar vārdus sameklēt.

Es gribu par daudz,Es gribu Tava būt Ne rīt, ne parīt, Bet tūlīt.

Vienkārši atplēst rokas, Un Tevi maigi apskaut.

Gribu lūpas Tavas just, Just kā sirds Tava pukst.

Gribu, lai Tu dzirdi, Ko mana sirds Tavai čukst.

Gribu tevi pie sevis piespiest, Tevi skūpstīt un nemulst,

Neklausīt, ko saka citi. Galvenais, lai mums būtu labi,

Būtu labi vakari un rīti. Gribu tikai Tev piederēt,

Gribu būt mīlēta, Un gribu arī mīlēt.

Nepieļaušu, lai ar mani spēlē, Un pati negrasos spēlēt.

Gribu vēsos vakaros, Pie kamīna Tevi sildīt.

Gribu skaistas vietas Tev rādīt, Ar Tevi prieku dalīt,

Un bēdas prom no Tevis dzīt. Gribu Tevi izprast,

Un vēlos, lai saproti mani. Es netaisos Tevi pamest,

Ne tagad un nekad. Gribu pa mīlas taku,

Uz priekšu Tevi vest. Gribu rūpēties par Tevi,

Un, lai rūpētos par mani. Vai par daudz es prasu?

Tikai vienu:Mīlestību Tavu!!! Gribu Tavās lūpās redzēt smaidu,

Un acīs prieku, Nevis problēmas un kaudzi bēdu,

To uzskatu par grēku.....

... Lasīt tālāk

Smadzenes: — Vai, cik slikti… Acis, verieties vaļā!

Acis: — Nu, atvērāmies. Palika vieglāk?

Aknas: — Palīgā, kur es esmu?

Smadzenes: — Kur, kur? Pagaidām vietā. Melnais humors: — Bet drīz jūs izgriezīs, ha, ha!

Smadzenes: — Kas vakar notika? Cik mēs izdzērām?

Atmiņa: — Kā lai es to zinu! Jūs jau vakar mani izslēdzāt pēc trešās glāzes.

Pūslis: — Beidziet strīdēties, man vajag uz tualeti!!!

Kājas: — Pacieties. Tevis dēļ tik tālu vilkties…

Smadzenes: — Kājas! Ceļamies un ejam! Astoņi no rīta, laiks uz darbu.

Sirdsapziņa: — Bet nomazgāties?

Kuņģis: — Pa purnu negribi? Kur tu vakar biji? Tevis dēļ manī divus litrus ielēja!

Sirdsapziņa: — Bet kurš lēja?

Kājas: — Rokas, protams. Paskat, kā šodien trīc.

Rokas: — Maitas jūs visi esat! Mums šodien jāstrādā, bet jūs ņirgājaties.

Smadzenes: — Kājas, vai jūs nesapratāt? Ceļamies un sākam kustēties uz darbu!

Pūslis: — Kājas, tualetē ieejiet! Es neesmu no gumijas!

Atmiņa: — Atcerējos! Vakar bija Jaunais gads. Mēle vēl tādu sviestu nesa.

Mēle: — Tikai nevajag! Es smuk

... Lasīt tālāk