Nītaures evanģēliski luteriskā draudze

Oficiālā lapa

 

Ieteikt

Nītaures ev.lut. draudzes un baznīcas vēstures līkloči!

12. gs. beigās tagadējā Nītaures pagasta teritorija atradās Jersikas zemes ZR malā. 13. gs. tā nonāca Livonijas ordeņvalstī, mestrs Nordeks 1277. g. uzcēla Nītaures ordeņpili, kas arī bijusi ordeņpils Siguldas fogtejā. Pirmā baznīca pie Livonijas ordeņa mestra pils, zināma jau 1270.gadā. 1498.gadā baznīca minēta kā Sv.Katrīnas baznīca. 1601. gadā Nītaures pili ieņem zviedri, bet jau tajā pašā gadā pili atkaro poļi. Šajos zviedru-poļu karos pils ir stipri cietusi. 1624. gada revīzijā Nītaures pils ir raksturota kā veca un sabrukusi pils, kurai ir tikai viens apdzīvots ēbērģis.

Livonijas kara rezultātā Nītaure nonāca Polijas-Lietuvas kopvalsts kontrolē, 1629. gadā to ieguva Zviedrija. Ap 1630. gadu Mālpils draudzei bija kopīgs mācītājs ar Nītaures draudzi, jo vecā baznīca kara laikā bija nopostīta, gadu vēlāk tika uzcelta jauna koka baznīca. 1669.gadā Nītaures muižas ķīlu īpašnieks Lamperts Jonsosns uzcēla jaunu dievnamu. 1679 gada un 1707.gada protokolos minēta baznīca ar salmu jumtu un bez sakristeja, kas jau 1714.gadā atzīmēta par sabrukušu un jaunceļamu. 1727.gada 6.augustā iesvētīja jaunu krievu galdniekmeistaru celtu koka baznīcu ar "labu salmu jumtu".

Krievijas cariene Elīzabete par nopelniem krievu-turku karā Nītaures muižu kopā ar Annas, Mārcienas un Mores muižu 1761.gada 15.aprīlī piešķīra senatoram un ģenerālgubernatoram grāfam Vilhelmam Georgam fon Fermoram (1702-1771). 1761.gadā grāfs Vilhelms Georgs fon Fermors baznīcai dāvināja trīs zvanus. Uz pirmā zvana (262,4 kg) Fermoru ģerbonis un teksts: Companam hanc divinis celebrationius sanctam fundi consecrarigue jussit comes a Fermor A.O.R.MDCCLXI. Uz otrā (195,6 kg) un trešā (103,4) zvana ģerbonis un teksts identisks. Grāfs Vilhelms Georgs fon Fermors pussabrukušo koka baznīcu lika līdz pamatiem nojaukt.

Vilhelms Georgs fon Fermors divas nedēļas pēc sievas Dorotejas Elīzabetes fon Fermoras, dzimušas fon Brūsas, nāves 1762.gadā 26.jūnijā viņas piemiņai uz ordeņa pils pamatiem 1762.gadā 10.jūnijā lika pamatus mūra baznīcai. Kuras celtniecībai daļēji izmantoti 1277. g. celtās ordeņa pils gruveši. Baznīcas (600 sēdvietu) būvdarbus pabeidza 1770.gadā, altāra volūtas dažus gadus vēlāk. Tās torņa telpā tika piestiprināta marmora plāksne ar tekstu, kurā minēts, ka šī baznīca celta par godu Dorotejai fon Fermorai un nosaukta Dorotejas vārdā: Templum hocce Euangelico Lutheranum nominatum Dorotheum Fundatum exstructumgue est ad Glorimam Dei et praedicandum sacro-sanctum Diuinum Verbum a Domino Hereditorio Terrarum Nietauiensium Generale, Sacri Romani Imperii Comite diuersorumgue Ordinum Eguite Guilhelmo de Fermor Anno Christi chhcLXII.




gal_230702889_middlegal_230702892_middle

Neilgi pēc baznīcas uzcelšanas, 1771.gadā V.G.fon Fermors nomira un tika apbedīts Nītaures baznīcā. Baznīca ir garenbūve ar divslīpju jumtu, izvirzītu torni un altāra pusloka apslīdu. Pie draudzes telpas ziemeļu fasādes piebūvēta sakristeja. Sienu starpību nodrošina kontroforsi. Līdz 1.pasaules karam torņa augšdaļa bijusi greznota ar rustu, fasādes pusloka logailas akcentēja apmetumā veidots ierāmējums. J.K.Broces 1782.gada zīmējumā redzama baznīca ar mansarda jumtu un augstu torni, ko vainagoja barokāla smaile ar galeriju. 1.pasaules kara laikā, 1917.gadā Nītaures baznīcu uzspridzināja. To atjaunoja tikai 1928.gadā pēc arhitekta P.Kundziņa (1888-1938) projekta. 1928.gadā draudzes telpas mansarda jumtu nomainīja divslīpju jumts. 1929.gada 30.jūnijā zvanu tornī uzstādīja zvanu ar uzrakstu: Geg. v. Bochumer Verein, Bochum Nītaures ev.-lut. draudze Latvijā 1929.gads Gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Atjaunošanas darbi izmaksāja 61894 latus. 1928.gada 9.oktobrī atjaunoto dievnamu iesvētīja. 1929.gadā 18.novembrī tika iesvētīta Nītaures baznīcas askētiskā altāra rentablā ievietotā J.Rumpāna altārglezna "Kristus un Marija Magdalēna". 1937.gada 15.augustā iesvētīja izremontēto celtni un jauno altāri. 1933.gadā 6.augustā tika iesvētītas ērģeļmeitara Herberta Kolbes (dz.1887) firmā Rīgā būvētas ērģeles, kas izmaksājušas Ls 9000,- Kā vēsta laikraksts “Svētdienas Rīts": "Ērģeles būvētas no draudzes līdzekļiem, ko tā sagādājusi ar izrīkojumiem un draudzes locekļu ziedojumiem".