NĒĶENA MUIŽA

Oficiālā lapa

 

Ieteikt


Par šo profilu

Tā tika celta Nēķena pils – divkrāsaina ķiegeļu ēka, kur reizē izpaudās gan atbilstība modernajam stilam, gan vērojams provinciālisms. Pils celta ar divstāvīgu centrālo korpusu un vienu sānu korpusu, kura bēniņos ierīkotas dzīvojamās telpas. Zem sānu korpusa izbūvēti pagrabi. Pēc plānojuma var secināt, ka no centrālā korpusa uz otru pusi arī domāts sānu korpuss, kas laikmeta griežos nav uzbūvēts. Domājams, ka celtniecību kavēja 1905. gada revolūcija un 1. pasaules karš.
Pils projekta autors arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings (1840.g.- 1917.g.) norāda, ka Nēķena jaunās pils arhitektūrā ir vērojams neorenesanes un villas motīvs. Par pils celtniecības pabeigšanu vēsta divi skaitļi: 1888. gada augustā svinēti spāru svētki un pēc 1900. gada vairs nenotiek celtniecība .
1905. gada revolūcijas laikā, kad nodedzināja Vecpiebalgas, Sērmūkšu, Kaives un Dzērbenes pilis, Nēķena pils Panderu dzimtas humānās saimniekošanas dēļ palika neskarta. Nostāsts liecina, ka dedzinātājiem pretī stājušies Nēķena zemnieki un kalpi.
Tomēr 1906. gada 23. oktobrī jaunajā pilī ierīkoja lauku kara tiesu. Pagrabi tika pārbūvēti par cietumu. Vairākas istabas pilī jau 20. gs. trīsdesmitajos gados tika izīrētas gan policijas darbiniekiem, gan Taurenes iedzīvotājiem. Arī pēckara gados pils telpas izmantoja dzīvokļiem.
Pie Nēķena muižas ieejas plīvo karogs ar pagasta ģerboni. Tajā simbols – taura ragi liecina, ka pirms 600 gadiem te bija mežains apvidus, kur mituši tauri.
Tagad Jaunā pils kļuvusi par gaišu administratīvu centru. Te atrodas pagasta padome, kultūras nams un bibliotēka.

Sekotāji37

 

Kontakti

  • Taurene, Taurenes pagasts, Cēsu rajons

Runā

Šis profils vēl nav runājis.