Šoreiz arī man mērs pilns un uzrakstīšu savas pārdomas par to kur manā skatījumā mēs ejam un ar kuru galu domājam, jo ja kāds nesāks runāt tikmēr visi stāvēs klusu un tikai šausmināsies.

Es kā augstskolas students(dziļi esoš dažādās universitātes nišās) redzu kas notiek mūsu augstskolā. Tas ir traki kā finansējums ietekmē augstskolu.

Labi pasniedzēju algu samazinājums tas vēl varbūt ir tāda mazākā sāpe, kaut arī tas ietekmē izglītības kvalitāti, tomēr finansējuma samazinājums skar arī tādas lietas kā atsevišķu lietu lēnu izzušanu. Lēnām universitātē pazūd zinātniski pētnieciskie darbi, jo vienkārši nav finansējuma. Līdz ar to skaistie iesāktie projekti daži paliek pusdarīti un citas sakarīgāk domājošas valstis (ar to domāju valstu valdību un to sistēmu kas tur tie darīts) mūs apsteigs. Tās universitātes, kurām ir lieli mecenāti un kuras ir jau attīstījušās var turpināt izpēti un zinātnisko darbu, bet ko darām mēs? Lēnām viss iznīkst.

tāpat pietiek jau, ka aprīkojums ir senat…... Lasīt tālāk

Garas brīvdienas, traki piedzīvojumu un patīkams nogurums
Ar pozitīvu atslēgas vārdu: pargajieni.lv aktīvā atpūta

Laikam šādi varētu raksturot nelielo piedzīvojumu divu dienu garumā, kas iesākās sestdienas rītā ap 6 no rīta un beidzāt svētdienas vakarā ap 22:00

Godīgi viss sākās jau iepriekšējā vakarā un dienā, bet tas bija ļoti minimāli tākā to neskaitīsim naktī gulētās labākajā gadījumā 4 h (Jānis, tas vispār traks - gulēja vēl mazāk) un Rīts... agrs rīts ap 5:30 un 6:00 pamošanās šoreiz dr.lv palīdz redz sanāca man uzrakstīt vēstuli naktī un tās laiks ir 01:43 - tātad gulēt aizgāju ap 1:50 un pamodos - vēstule pirmā ko sūtīju 05:41 un skype zina Jānim ar tekstu "Dzīvs?" ir 5:39 tātad pamodos kaut kur 5:35 jā un atpakaļ kojās biju ap 22:10, 22:30 +/- sanāk 41h un tas laikam visprecīzāk raksturo šo trako gājienu ok, pietiks te bārstīt skaitļus un faktus. sāksim ar visu pēc kārtas
Tā kārtīgā diena sākās ap 6:50, kad Jānis atnāca pie man…... Lasīt tālāk

Šādu tādu notikumu pavērsienu rezultātā radās man doma uzrakstīt tādas nelielas pārdomas par mūsu pavisam ikdienišķo dzīvi

Padomāsim... cik daudz no tā ko mēs diendienā lietojam ir bijis kādreiz un bez ko esam veiksmīgi iztikuši, bet ja mums to tagad atņemtu, iespējams, justos kā bez vienas rokas...
Lūk uzrakstīšu mazu sīkumu sarakstiņu, kas man šķiet ir tas, kas mūs izmanto.

Dators - padomāsim tik... cik daudz mums no viņa vajag? Reizēm pat vienkāršus darbiņus nevaram izdarīt, ja nav dators, vai arī ja mēs pie viņa nepiesēžamies, reizēm vajag tik tāpēc ka kaut kāda informācija ir tikai datora vai vajag mums to atrast... hmm nez kā tad bez datora vareja iztikt kādreiz?

Telefons - šķiet tas ir tas aparāts, kas janem lidzi ir visur... pat uz labiericibam skiet janem ir. kapec? bet jums takš var pazvanīt kads kada mirkli un parasti tas tā ari notiek, sanemat zvanu visnepiemerotakaja laika, kad atrodaties pie kases veikala, kad kapjat ara no autobusa (tiesi ta man sanaca sestdien, ka…... Lasīt tālāk

Vakars...
Vakars kā vakars... tomēr ne tāds kā visi citi, kas bijuši... savādi, bet tomēr šim arī ir sava odziņa. Savādi, bet odziņa ir katram vakaram, kas bijusi... odziņu vakars? Savādi... [bet kas gluži?]
"Savādi..." Nodomāja jaunais cilvēks, kas sēdēja uz soliņa tumsas apņemts, "... kāpēc gan šis vakars ir savādāks?"
Tiešām šis vakars bija savādāks, jo viņš sēdēja uz sola veca koka sola, kas šeit stāvēja jau gadiem, virs viņa bija debesis... un tūkstošiem zvaigžņu... zvaigznes, kas mirdzēja viena par otru spožāk... it kā savā nodabā sacenzdamās... kura spožāka, kura labāka... kura būs tā, kas kādam iepatiksies un kuru tad sauks par savu...
Bet ne zvaigznes medīt bija šodien atnācis šis cilvēks... nē... viņam bija citi plāni... viņš sēdēja... un domāja... par ko? Par savu dzīvi, par cilvēkiem... par pasauli...
Jā... pārdomas bija viņu atvedušas uz šo vietu... slepeno vietu... kuru zināja tikai nedaudzi... vieta no kuras pavērās skats... uz gaismām... mistiskām gaismiņām, kas ie…... Lasīt tālāk

Ziedēja ziediņš
Skaists un apburošs
Greznoja dārzu
Košo un savādo

Gāja reiz cilvēks
Pelēks un sapīcis
Nolauza ziedu
Skaisto un krāsaino

Ziediņš bij’ nolūzis
Sāpīgi elsoja
Lēnām tas nokalta
Pelēki sadrupa

Pagāja vasara
Rudens un ziema
Atnāca pavasar's
Zeltaini zaļganais

Uzdīga asniņš
Maziņš un apburošs
Izslējās pasaulei
Skarbai un draudīgai

Vēlā vakarā
Kad zvaigznes debesīs spīd
Es satikšu Tevi

...Klusi nemanot...

Šai vakarā
Kā mazi bērni mēs
Skiesim tik pakaļ zvaigznēm

...Klusi nemanot...

Tik Mēness
No debesu plašumiem
Smīnot vēros mūs

...Klusi nemanot...

Bet mēs tikai skriesim
Draiski ar vēju kopā
Pakaļ tām mazajām zvaigznēm

...Klusi nemanot...

Uz pilsētas Zvaigžņotām korēm
Sapņu gājputni sēž
Tie pamana sapņainās ielas
Un cilvēkus kas pa tām skrien

Uz pilsētas stīgotiem tiltiem
Vēja muzikanti sēž
Tie sacer pilsētas dziesmas
Un klusi nospēlē tās

Ar pilsētas torņiem klusi
Saules bērni rotaļājas
Tie jautri un priecīgi smejas
Un zvārguļus gaisā lej

Uz pilsētas zvaigžņotām korēm
Dienas gājputni sēž
Tie pamana ikdienas kņadu
Un cilvēkus kas līdzi tai skrien

Man gribas kliegt
Kā tajā senā dziesmā
Par lietām
Kas vecas tā kā dzīve

Man gribas smieties
Kā tajā skaistā sapnī
Par mirkli
Kas bija tā kā pasaka

Man gribas ticēt
Kā tajā naivā dienā
Par sapni
Kas ceriņziedam uzplaukt liek

Man gribas mīlēt
Kā tajā maigā dzejā
Par cilvēku
Kas ziedam uzplaukt lika tuksnesī

Man gribas noreibt
Kā tajā vecā dejā
Par dzivī
Kas virpuļiem līkumo

Man gribas atrast
Kā katram ziedam pļavā
To sauli
Kas uzplaukt viņam liks un nekad nenovīt...

© 14.07.07

Dienas vidus... Saule rotaļājas ar mākoņiem...

Jūra... Viļņi klusi spēlē savu šīsdienas skaņdarbu...

Cilvēki... divi... netraucēti staigā... gar krastmalu... viņiem nekas netraucē... tie skatās saules rotaļās... un izbauda jūras skaņdarbu...
nemanot... sākas lietus...
Abi ceļinieki sajūt lietus pilienu maigos pieskārienus... abi tos sajūt... un izbauda... viņi... sajūt arī viens otru... nemanot viņi ir viens otra apskāvienos... nemanot abi ir nokļuvuši savā pasaulītē... pasaulē... kur ir viņi un lietus... abi viņi ir izlijuši... pie ķermeni ir pieplakušas drēbes... bet viņiem tas netraucē... viņi tik priecājas... dejo kopā roku rokā un izbauda lietus pilienu pieskārienus... kas lēnām pārslīd pār viņu seju... lūpām un ķermeni... abi smaida... abiem ir labi... abi sajūt viens otru... abi sajūt arī visu sev apkārt...
Viņi ir izjutuši šo lietus deju...

Te pēkšņi abi neprātā metas jūrā... viņiem ir iepatikusies šī slapjā dabas rotaļa un viņi labprāt to spēlē...
Viņi tā spēlē…... Lasīt tālāk

Sen neesmu rakstījis nekādas pārdomas, bet dzīve tā mūs ietekmē. Vakar man viens gribētos teikt labs Draugs ieteica noskatīties vienu filmu... filmu kas šim cilvēkam ir ļoti iepatikusies... Šīs cilvēks pielika klāt arī divas atziņas no šīs filmas lūk kā tās skanēja:

*Tu domā, ka zini, kas esi...Bet tev nav ne jausmas!

*Domāju, mums pietrūkst pieskārienu un tāpēc mēs ietriecamies viens otrā, lai tikai kaut ko sajustu...

Šie divi teikumi... tie jau mani ietekmēja, bet tad es noskatījos to filmu... Katram jau ir savas domas par šo vai to, bet man radās maigi sakot liels iespaids no filmas. Šī filma, tā uz mani atstāja iespaidu pamatīgu, man neviļus pat radās lielais pārdomājiens par visu... radās man dažas labas domas... šo to sapratu...
Domāju šis Draugs neiebildīs ka es šeit uzrakstīšu tās domas ko es uzrakstīju [viņai] vēstulē.
"
Mūsu dzīves ir saistītas... mēs to pat nemanam, bet klusītēm ietekmējam viens otru.
Tagad pārlasot to ko tikko uzrakstīju [iepriekšējo teik…... Lasīt tālāk